No mūzikas stundām līdz koriem – vai Latvijā nākotnē būs dziedātāji?

26. oktobris, 2024 Ģirts Spēlmanis

Nākamā gada jūlijā notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros pulcēsies jaunie dziedātāji no visas Latvijas. Saskaņā ar oficiālajā svētku vietnē pieejamo informāciju, šī gada pavasarī no 618 vispārizglītojošajām skolām (2023./2024. mācību gada dati) koru skatēs piedalījās vien 164 kori. Tieši skolas mūzikas stundās nereti pirmoreiz rodas interese par dziedāšanu, par dalību korī vai ansamblī, kā arī par folkloru, taču vēljoprojām pret mūzikas mācību priekšmetu attiecas pavirši, kas var negatīvi ietekmēt koru kultūru un latviešu dziesmu un deju svētku pastāvēšanu.

Mūzikas mācību priekšmets arī sekmē radošuma, kognitīvo spēju, uzstāšanās prasmju un citu nozīmīgu kompetenču attīstību un palīdz iepazīt latvisko dzīvesziņu un tradīcijas, tāpēc attieksme pret to jāmaina nacionālā līmenī.

Mūzikā skolēni apgūst uzstāšanās prasmes

Lai gan vēsturiski šo mācību priekšmetu dēvēja par „dziedāšanu” un daļai sabiedrības saglabājušās tieši tādas asociācijas, mūzika nav tikai dziedāšana. Tas nav tikai mācību priekšmets, kurā skolēni mācās skolas koncertu repertuāru. Mūzikā bērni attīsta ritma izjūtu, koordināciju, radošumu, kognitīvās spējas, kā arī apgūst Latvijas un pasaules kultūras vēsturi. Daudziem bērniem tā ir vienīgā iespēja iepazīt mākslas un kultūras pasauli, uzzināt vairāk par mūzikas instrumentiem un, iespējams, pirmo reizi redzēt dzīvē kādu no mūzikas instrumentiem un pamēģināt tā spēli. Turklāt mūzikā skolēni apgūst arī uzstāšanās un pašprezentācijas prasmes.

Zināšanas par latvisko dzīvesziņu un folkloru

Latviešu kultūrā milzīga nozīme ir dziesmu un deju svētkiem, un mūzikai ir liela loma šīs tradīcijas turpināšanā. Vairāki diriģenti un koru kultūras pārstāvji jau ir norādījuši uz tradīcijas apdraudējumu nākotnē, tāpēc ir svarīgi mainīt attieksmi pret mūziku. Šajā mācību priekšmetā skolēnu iepazīst latvisko dzīvesziņu un folkloru — seno mūsu tautas mantojumu. Ir svarīgi to apgūt jau ar 1. klasi, turklāt bērniem saistošā un saprotamā veidā. Tāpēc, izstrādājot izdevniecības „Skolas Vārds” komplektizdevumu „Mūzika 1. klasei”, darbā iesaistījām arī mūziķi un folkloristi Aīdu Rancāni. Tagad, mācoties mūziku, pirmklasnieki tiek rosināti klausīties, dziedāt, spēlēt, komponēt, rakstīt, lasīt, zīmēt, stāstīt, savienot, iekrāsot un izkrāsot, spēlēt spēles un iet rotaļās. Grāmatā ir iekļauti arī kvadrātkodi (QR Code), kas aizved uz audiofailiem, aicinot bērnus izzināt vairāk un palīdzot pedagogiem veidot aizraujošas un interesantas mūzikas stundas. Savukārt 2. klasē skolēni jau padziļināti apgūst dažādas gadskārtas un gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijas.

Palīdz stiprināt pašapziņu

Mūzika nepārtraukti mainās — tā ir dzīva un aizraujoša pasaule, un mūzikas stundas piedāvā iespēju ielūkoties tajā. Skolēni var ne tikai apgūt folkloru un iepazīt mūzikas instrumentus, bet arī mācīties mūzikas vēsturi, klasiku un daudz cita. Daļa skolēnu, kuriem citi mācību priekšmeti sagādā dažādus izaicinājumus, tieši mūzikā var izpausties un stiprināt pašapziņu. Ir būtiski saprast, ka mūzikā tiek vērtētas skolēnu teorētiskās zināšanas, nevis muzikalitāte un radošums, tāpēc visiem bērniem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt labu vērtējumu.

Priekšstats par mūzikas mācību priekšmetu jāmaina nacionālā līmenī

Bērnus ļoti aizrauj viss radošais, un daudziem bērniem mūzika ir vienīgā iespēja iepazīt mūzikas instrumentus, pat iemēģināt roku to spēlē u. tml., tāpēc nav saprotams, kāpēc izglītības politikas veidotāji mūziku mēdz atstāt pabērna lomā. Jā, mūzika nav t. s. eksāmena priekšmets, taču attieksmi „tā ir tikai mūzika” nav pelnījuši nedz pedagogi, nedz skolēni. Nacionālā līmenī mums ir jāmaina priekšstats par mūzikas mācību priekšmetu, jo tas ir būtisks bērnu intelektuālās un emocionālās attīstības pamats. Protams, eksāmenu priekšmeti ir svarīgi, tomēr uz bērna attīstību jāraugās kā uz vienotu veselumu, domājot arī par radošumu un citām prasmēm.