Neaprīt ēdienu jeb kāpēc pārāk ātra ēšana kaitē veselībai

Ikdienas steiga, laika trūkums, stress, emocionālā ēšana, ieradums, nezināšana – tie ir vien daži no faktoriem, kuru rezultātā ikdienas maltītes apēdam pārlieku ātrā tempā, tādējādi nodarot kaitējumu savai veselībai un labsajūtai. Kādas ir pārmēru ātras ēšanas sekas un kāpēc lēnāka maltīšu ieturēšana nāk par labu veselībai, stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„„Ēd lēnāk!” ir frāze, ko ne vienu vien reizi esam dzirdējuši bērnībā vai paši teikuši saviem bērniem. Un taisnība jau ir – pārāk ātra maltīšu notiesāšana var radīt virkni veselības risku un ievērojami kaitēt pašsajūtai. Ir nepieciešamas 20 līdz 30 minūtes, līdz ķermenis nosūta sāta sajūtas signālu smadzenēm. Ja visa ēdienreize tiek pieveikta īsākā laikā, to var uzskatīt par ātru ēšanu. Turklāt, ēdot pārmēru ātri, nereti novērojama arī nepienācīga ēdiena sakošļāšana, paužu neieturēšana un nepatīkama sajūta vēderā pēc maltītes. Tāpēc ir būtiski ne tikai tas, ko tu ēd, bet arī tas, kā tu ēd,” stāsta Dr. Laila Siliņa.

„Kā liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma dati, 20 % jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka viņam piemīt neveselīgas ēšanas ieradums, turklāt tas visbiežāk izplatīts starp iedzīvotājiem ar kopumā neveselīgu dzīvesveidu – 44 % gadījumu. Veselīga uztura ieradumi ir daļa no prevencijas pasākumu kompleksa, ko cilvēki var veikt līdztekus citiem veselīga dzīvesveida ieradumiem, tostarp regulārām veselības pārbaudēm un izmeklējumiem, lai atklātu problēmas agrīnā stadijā un ļautu novērst nopietnākas komplikācijas. Arī šķietami tik nebūtiska un viegli regulējama lieta kā ēšanas ātrums ilgtermiņā ir ieguldījums veselības saglabāšanā un rūpēs par savu organismu,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Kādas ir sekas, uzņemot ēdienu pārmēru ātri?

• • Pārēšanās un liekais svars. Ēdot ātri, īsajā ēdienreizē sanāks notiesāt vairāk ēdiena nekā, ēdot lēni, ilgākā maltītes laikā. Smadzenēm ir nepieciešams laiks, lai saņemtu sāta sajūtas signālu, un līdz tam ātrais ēdājs jau būs apēdis vairāk nekā nepieciešams. Turklāt sāta sajūta ir kompleksa – tā rodas no mehāniskiem un ķīmiskiem signāliem – kuņģa iestiepšanās un no tā, ka kuņģī sākas uzturvielu šķelšana un gremošanas process. Ieteicams ieplānot maltītēm vismaz 20 minūtes, ēst lēnām, rūpīgi sakošļājot, ieturot pauzes un padzeroties, ja nepieciešams. 
  • Gremošanas sistēmas problēmas. Kā skaidro farmaceite Alīna Fleišmane, steidzīga ēšana var ne tikai palielināt liekā svara risku, bet arī izraisīt gremošanas sistēmas problēmas, piemēram, dedzināšanas sajūtu, ko ātras ēšanas laikā izraisa kuņģa skābes līmeņa strauja paaugstināšanās. Tāpat līdz ar lielo pārtikas apjomu ātras ēšanas laikā tiek norīts vairāk gaisa, un kumosi netiek pietiekami sakošļāti, tā sekmējot diskomfortu un uzpūšanās sajūtu vēderā, atraugas un pastiprinātu gāzu veidošanos zarnās.

• Nesakošļāta ēdiena riski. Ēdot lieliem kumosiem un norijot ēdienu īsti nesakošļātu, iespējams aizrīties. Šajā gadījumā ēdiena kumoss nonāk augšējos elpceļos, kas atsevišķos gadījumos var būt nopietns risks dzīvībai. Tāpat kārtīgi nesakošļāts ēdiens liedz organismam efektīvi uzņemt barības vielas, tā samazinot uzturvielu sagremošanu un uzsūkšanos. Turklāt rūpīga košļāšana stimulē siekalu veidošanos, savukārt siekalās esošie enzīmi tādējādi uzsāk uzturvielu šķelšanu jau mutes dobumā, tā palīdzot gremošanas procesam. 

• Neapzināta ēšana. Ātrēšana samazina spēju uzturēt saikni ar savu ķermeni un izprast tā vajadzības, tostarp spēju atpazīt izsalkuma sajūtu, reaģēt uz dabiskajiem sāta signāliem un veidot veselīgas attiecības ar ēdienu. Tā rezultātā palielinās emocionālās ēšanas risks – ēdiens tiek izmantots kā īslaicīgs risinājums stresa vai citu problēmu nomākšanai. Turklāt, ēdot ātri, tiek mazāk izbaudīts ēdiens, tā tekstūra un garšas nianses, kas arī var novest pie vēlmes ēst vairāk. 

„Vai arī tev ir gadījies, ka gribi apēst vien pavisam nedaudz, bet jau pēc mirkļa attopies pie tukšas čipsu pakas vai konfekšu papīrīšu ielenkumā? Ēdot neapzināti, ne tikai apēdam vairāk, bet šī ēšana ir mehāniska un emocijas notrulinoša – nekontrolējot, nespējot apstāties un nejūtot savu ķermeni, tostarp ne izsalkuma un sāta sajūtu, ne garšu, ne citas nianses. Turklāt šādās epizodēs teju neelpojam vai arī elpošana ir ātra un sekla. Apzināta ēšana ietver lēnu tempu, dziļu elpošanu un fokusēšanos uz ēdienu – apskatot ēdienu, izbaudot tā smaržu, garšu un tekstūru. Turklāt vismaz daļu laika, ieturot maltīti, ļoti vēlams novērst blakus faktorus, kas var novērst uzmanību, piemēram, paralēli maltītei neizmantot telefonu, datoru, televizoru. Šāda pieeja palīdz ātrāk sajust sāta signālu un samazina vajadzību pēc lielākām porcijām,“ skaidro Dr. Laila Siliņa. 

Apzināta ēšana palīdz gūt vairāk prieka no ēdiena, ieturēt pauzes, ēst lēnāk un kopumā uzturēt harmoniskas attiecības ar ēdienu, tādējādi samazinot vajadzību pēc lielāka pārtikas daudzuma, lai sasniegtu līdzvērtīgu efektu. 

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Foto: canva.com