Mediju eksperte: Vārda brīvības un mediju neatkarības ierobežojumi rada nelaimīgas sabiedrības

Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos neatkarīga un objektīva informācija plašsaziņas medijos ir kritiski svarīga, tomēr arī Latvijā, gluži tāpat kā citviet, mediju brīvību apdraud virkne faktoru, tāpēc mediju brīvību nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu – norāda mediju eksperti. Mūsdienu mediju auditorijām izaicinājumus rada dažādie informācijas sniedzēji un to mērķi, kuros ne vienmēr var atšķirt profesionāli sagatavotu un kādu interešu ietekmētu informāciju, mērķtiecīgi virzītus viedokļus no faktos balstītas, uzticamas informācijas. Svinot pasaules preses brīvības dienu, ko ik gadu atzīmē 3.maijā, eksperti aicina būt modriem un atcerēties, ka preses brīvībai  ir būtiska loma iekļaujošas sabiedrības veidošanā un demokārtijas stiprināšanā. 

Brīvi mediji kā demokrātijas sargsuns

Kā norāda Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju tiesībsardze, ja politiskas vai ekonomiskas intereses deformē neatkarīgu mediju darbu un brīvu informācijas apmaiņu, sabiedrībai ir ierobežotas iespējas izprast pašai sevi un pieņemt informētus lēmumus. “Tas var bremzēt valsts attīstību un novest pie stagnācijas, palielināt nevienlīdzību, ierobežot tiesiskumu. Vārda brīvības un mediju neatkarības ierobežojumi rada nelaimīgas sabiedrības,” uzsver A. Rožukalne.

Savukārt Ineta Legzdiņa, SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”) komercdirektore uzsver, ka arī digitālajā laikmetā ar milzīgo informācijas apjomu, drukātajai presei joprojām ir būtiska loma informācijas pieejamības veicināšanā un viedokļu dažādības paušanā. “Mēs vēlamies atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, ka preses brīvībai  ir būtiska loma iekļaujošas sabiedrības veidošanā un demokrātijas stiprināšanā. Tieši drukātie mediji ir tie informācijas avoti, kam ir jābūt pārbaudītiem ar objektīviem faktiem un datiem, lai sabiedrība var saņemt ticamu informāciju. Mūsu ikdienas darbs ir vērsts uz to, lai iedzīvotājiem ir iespēja lasīt daudzveidīgu presi dažādās valodās”. I.Legzdiņa arī uzskata, ka mūsu sabiedrība kļūst aizvien multikulturālāka un viens no iekļaujošas sabiedrības veidošanas elementiem ir veidot pieejamu, saprotamu informatīvo telpu.

Arī mediju eksperte Anda Rožukalne akcentē faktu, ka daudzveidīgajā informācijas vidē, kurā mūs katru dienu sasniedz viedokļu, pieredžu, iespaidu, skaļu paziņojumu, pat uzbrukumu miriādes, mums katram jātiek galā ar sarežģītu izaicinājumu novērtēt katra informācijas sniedzēja uzticamību. Profesionālu mediju galvenais uzdevums mūsdienās ir vārda brīvību savienot ar atbildīgumu un augstu kvalitāti. “Reizēm patiesību teikt ir ļoti grūti, tomēr vēl grūtāk, ja tevi piespiež melot, teicis rakstnieks Oskars Vailds. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai ieraudzītu pat mazākās pazīmes, kad neatkarīgi mediji tiek ierobežoti, apgrūtinot to darbu un pastāvēšanas iespējas, piespiežot apkalpot konkrētas intereses un atteikties no profesionālām vērtībām,” secina A.Rožukalne. 

Dzīvojam mazā un fragmentētā mediju vidē 

Savukārt Filips Lastovskis, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs un portāla “Delfi” galvenais redaktors pauž, ka kopš 90. gadu sākuma, kad kioskos valdīja visdažādāko drukāto mediju pārbagātība, esam veikušu garu un sarežģītu ceļu. Šī brīža situācijā redzam mazu un fragmentētu mediju vidi, kurā auditorijai viegli apjukt, kādai informācijai uzticēties un kādai nē. Ar žurnālistiku nesaistīts saturs sociālajos medijos sajūk kopā ar profesionālu mediju darbu, kas saprotami cilvēkam var radīt apjukumu. Uz šī fona zeļ dezinformācija. Lastovskis norādīja, ka pietrūkst pētījumu par to, kā tieši auditorija nokļūst dezinformātoru ķetnās un cik liela šī problēma ir. “Lai arī kremļa propogandas TV kanāli ir aizvērti, tomēr cilvēki meklē, kur gūt sev interesējošu informāciju un internets, sociālie tīkli tam ir pateicīga vieta. Ja vienas durvis aizveras, būs vienmēr citas pa kurām ieiet,” par propagandas vēstījumu pieejamību pauž. F.Lastovskis.

Preses un vārda brīvība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Pēc UNESCO iniciatīvas tā tiek atzīmēta kopš 1994. gada, atgādinot, ka preses un vārda brīvība joprojām ir apdraudēta. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos daudzās valstīs žurnālisti joprojām strādā ļoti sarežģītos apstākļos, kur brīvas domas paušanu var maksāt dzīvību. 

Foto: unsplash.com