Mazi bērni un tehnoloģijas – kāpēc ierobežots ekrānu laiks ir labāks par pilnīgu aizliegumu?

Dažādos vecumposmos bērniem ir atšķirīgs laiks, ko ieteicams pavadīt ar tehnoloģijām, vienlaikus jāņem vērā, ka digitālie rīki sekmē mācību satura apguvi visos izglītības posmos, arī pirmsskolā. Un vēl jāatceras, ka tehnoloģijas nevar būt vienīgais mācību rīks – ir svarīgi neaizmirst arī par grāmatām, kā arī tradicionālajām spēlēm un rotaļlietām. Lai tehnoloģiju pielietojums būtu jēgpilns, pirmsskolas vecuma bērniem noteikti nepieciešama pedagoga klātbūtne.

Dažādi pētījumi liecina, ka bērniem līdz 2,5 gadu vecumam ekrāni ir būtiski jāierobežo. Lai gan tie piesaista bērnu uzmanību, šajā vecumā bērni reaģē uz mirgojošu ekrānu, bet viņi īsti neuztver saturu. Lai bērns spētu mācīties no tehnoloģijām un lai to pielietojums būtu jēgpilns, svarīgi, lai tiktu uztverts saturs un mācību process noritētu pedagoga uzraudzībā. Jaunais mācību saturs un caurviju prasmju apguve iesaka digitālo prasmju attīstību 2 – 3 reizes nedēļā, tas nozīmē, ka pedagogam jāspēj sabalansēt dažādas spēles un rotaļas, grāmatas, radošās darbnīcas un tehnoloģijas.

Kāpēc tehnoloģiju prasmes jāsāk attīstīt jau pirmsskolā? Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kad mākslīgais intelekts attīstās ārkārtīgi strauji. Protams, tas nespēj pilnībā aizstāt cilvēku, taču bērni ar attīstītām digitālajām prasmēm spēs novērtēt ieguvumus, ko sniedz mākslīgais intelekts, un pielietot to jēgpilni. Arī jaunais izglītības saturs fokusējas uz prasmju pilnveidi – kritisko domāšanu, spēju risināt problēmas, pielietot dažādus instrumentus u.tml.

Izglītībā, tāpat kā jebkurā citā jomā, pieaug vizuālās informācijas nozīme un apjomi. Bērni, kuri piedzimuši tehnoloģiju laikmetā, dabiski interesējas par tehnoloģijām un visu digitālo. Tas nozīmē, ka šie bērni labprāt arī mācās, pielietojot tehnoloģijas. Prasme lietot dažādus digitālos rīkus var sekmēt arī pašvadītu mācīšanos un tie var palīdzēt noturēt uzmanību bērniem, kuriem ikdienā ir grūtības koncentrēties. Taču, pieaugot vizuālās informācijas apjomiem, būtiski tiek ietekmēta arī mūsu spēja uztvert to. Ja pagājušā gadsimta 70. gados cilvēks ik dienas redzēja 500 reklāmas, tad šobrīd tās ir vairāk nekā 3000 reklāmas. Samazinās mūsu uzmanības laiks, tāpēc saturam jābūt spilgtam un košam.

Svarīgi saprast, ka tehnoloģiju integrēšana mācībās nozīmē izglītošanos pedagoga vadībā, nevis iedot bērnam planšeti un nekontrolēti ļaut to izmantot, tāpēc rodas jautājums – kā noteikt robežas, cik ilgi bērns var darboties ar ekrāniem? Tas jāmācās gan pedagogiem, gan vecākiem. Pirmsskolas vecuma bērniem optimālais ekrāna laiks dienā ir divas stundas, ieskaitot arī laiku, kas pavadīts pie TV. Un šīm divām stundām jābūt lietderīgām. Ieslēdzot multfilmu, pirmsskolas vecuma bērns skatīsies to ar interesi, bet tehnoloģiju lietojumam jābūt interaktīvam. Viens no maniem hobijiem ir mācību spēļu veidošana, piemēram, ar “PowerPoint” lietotni. Šādas spēles ļoti veiksmīgi var sākt integrēt mācībās bērniem, kas sasnieguši trīs gadu vecumu.

Tāpat jāatceras, ka digitālie rīki nav tikai planšetes vai datori – ir dažādas grāmatu sērijas, kas darbojas kopā ar runājošo pildspalvu. Runājošo pildspalvu pietuvinot grāmatai, tā sāk runāt, dziedāt, uzdot jautājumus un uzdevumus. Ir arī dažādas programmēšanas spēles, kas palīdz mācīties rēķināt un programmēt jau pirmsskolā, kā arī t.s. digitālais knaģītis, kas ieraksta instrukcijas, un bērnam atliek tikai nospiest pogu, lai noklausītos tās atkārtoti – tik daudz reižu, cik katram nepieciešams.

Ņemot vērā plašo tehnoloģiju pieejamību, rodas jautājums – kā sabalansēt tehnoloģijas un tradicionālās mācīšanās metodes? Daudz kas atkarīgs no vecākiem un pedagogiem – bērniem viedierīces nav jāizmanto katru dienu un tās arī nav pilnībā jāaizliedz. Gan pirmsskolā, gan mājās ir nepieciešami noteikumi un plānošana, piemēram, vienojoties, ka ceturtdiena būs tehnoloģiju diena. Bez struktūras un noteikumiem nekas nedarbosies, tāpēc vislabāk tos izstrādāt kopā ar bērniem, taču grūtākais, protams, ir pieturēties pie noteikumiem ikdienā. Nevajadzētu arī izvēlēties pilnīgu tehnoloģiju aizliegumu, piemēram, neļaut bērnam līdz skolas vecumam lietot tehnoloģijas vispār. Ierobežot ekrānu vai tehnoloģiju laiku ir sarežģītāk, nekā aizliegt pavisam, taču pilnīgs aizliegums var ietekmēt arī bērna motivāciju, interesi un redzesloka paplašināšanos.

Izmantojot tehnoloģijas, lai mācītos, tas jādara mērķtiecīgi, nepietiek tikai ar to, ka tehnoloģija ir klātesoša. Piemēram, var doties pastaigā svaigā gaisā un ar Google Lens pētīt augus un kukaiņus. Var izmantot spēles, kas veidotas “PowerPoint” lietotnē, lai sarunātos, minētu mīklas u.tml. Tehnoloģijas var savienot ar šķietami ierastām ikdienām lietām, veicinot bērnu vēlmi mācīties un vienlaikus parādot, kā tehnoloģijas lietot atbildīgi un jēgpilni.

Eiropas Tālmācības centra lektore Olita Strazdiņa

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)