Lūzumi, sastiepumi, kostas brūces – Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas ikdiena vasarā

Dažādas traumas – sasitumi, sastiepumi un lūzumi – ir tas, ar ko Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas speciālisti visbiežāk saskaras vasaras laikā. Turklāt pacientu skaits, salīdzinot ar citiem mēnešiem, manāmi palielinās. Līgo svētku dienās tas bija gandrīz divreiz lielāks, un tas nozīmē, ka uz palīdzības saņemšanu var nākties gaidīt ilgāk.

Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Sintija Ērcīte informēja, ka nodaļas komandai šajā laikā ir darba pilnas rokas, un aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgākiem ikdienas darbos un atpūtā. “Līgo brīvdienas šogad aizritēja salīdzinoši mierīgāk, bez bīstamiem vai dzīvību apdraudošiem negadījumiem. Taču jāpiebilst, ka joprojām cilvēki satraumējas, piemēram, no lēkšanas ūdenī uz galvas, kā rezultātā tiek gūti dažādi lūzumi. Līdz šim gan visi gadījumi beigušies labi, bez neatgriezeniskām vai letālām sekām. Aicinu izvairīties no pārgalvīgas rīcības nezināmā ūdenstilpnē.” Vecākā māsa min arī gadījumus ar pārkaršanu saulē, gūtām traumām uz batutiem, pārēšanos vai kukaiņu kodumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību pirms dzeršanas pārbaudīt dzērienus, kuros iespējams iekļuvušas lapsenes vai bites. “Dzēliens rīklē var būt ļoti bīstams un izraisīt alerģiskas reakcijas,” skaidro S. Ērcīte. Tāpat liela daļa pacientu vēršas pēc palīdzības, kad piesūkusies ērce, sakodusi čūska, gūta trauma, pļaujot zāli vai saasinoties hroniskām slimībām. Uzņemšanas nodaļas dežūrārste Jeļena Mjasņikova karstākās dienās rekomendē lietot daudz ūdeni un galvassegu, lai izvairītos no saules dūriena. “Īpaši gribu vērst uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri daudz laika pavada savos mazdārziņos, kā arī bērniem, kuri, rotaļājoties svaigā gaisā, nejūt saules ietekmi. Savukārt, runājot par čūsku kodumiem, aicinu bez atbilstošiem apaviem nebrist garā zālē vai krūmainās vietās, kur visbiežāk mitinās čūskas. Šogad gan nodaļā esam saskārušies tikai ar zalkšu kostām brūcēm, bet pērn bija arī negadījumi ar odzēm,” min J. Mjasņikova.

Lielu ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem atstāj karstums. S. Ērcīte uzsver gadījumus, kad suns uzbrucis uz sakodis cilvēkus, tajā skaitā bērnus. “Karstumā un svešās vietās dzīvnieki mēdz apjukt un satrakoties, kļūt nevaldāmi. Šovasar bijuši jau vairāki gadījumi, kad dzīvnieks kādu savainojis, tāpēc nevajadzētu sunim ļaut atrasties pasākumos, kur paredzēts liels apmeklējums un troksnis,” aicina Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa.

Palielinoties pacientu plūsmai, palielinās arī gaidīšanas laiks Uzņemšanas nodaļā. Atgādinām, ka ierodoties Uzņemšanas nodaļā, personāls novērtē pacienta veselības stāvokli un nosaka pieņemšanas secību, balstoties uz prioritātes līmeņiem. Primāri palīdzība tiek sniegta pacientiem, kuru dzīvība ir vairāk apdraudēta. S. Ērcīte skaidro: “Gadījumos, kad pacienta dzīvībai briesmas nedraud, var nākties nedaudz uzgaidīt, taču palīdzību saņem visi. Aicinām cilvēkus būt saprotošiem un pacietīgiem, jo visiem uzreiz palīdzēt nav iespējams.” Gadījumos, kad nodaļas komanda nevar palīdzēt, piemēram, pie acu traumām, speciālists mazina sāpes vai iespējamo kairinājumu un iesaka doties pie konkrētā speciālista. “Mēs pacientam palīdzam ar informāciju, kontaktiem, adresi, taču nevaram uzņemties atbildību un ārstēt to, kur mums nav attiecīgo speciālistu. Ir būtiski, ka pacients to saprot un nepukojas,” uzsver S. Ērcīte.

Tāpat Uzņemšanas nodaļas speciālisti aicina vecākus, kuru bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie vecmāmiņas vai citiem tuviniekiem, līdzi iedot arī pasi vai dzimšanas apliecību. Pretējā gadījumā, ja radinieki nezina bērna personas datus, palīdzības saņemšana var radīt sarežģījumus un ieilgt. Personu apliecinoši dokumenti ir nepieciešami ikvienam, kas meklē palīdzību slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.

Foto: publicitātes