Līgo emociju virpulis: zinātnisks skaidrojums plašajam emociju spektram

Dienā, kad saule debesīs kavējas visilgāk, mēs ik gadus ļaujamies senajām tradīcijām – pinam vainagus, klājam galdus un kuram ugunskurus. Narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Ilze Maksima un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane atklāj, ka tie nebūt nav tikai simboliski rituāli – Saulgriežu laikā piedzīvotajām emocijām iespējams rast zinātnisku skaidrojumu.

„Vasaras saulgrieži ir kas daudz vairāk nekā kultūras tradīcija – tie iedarbojas uz mums arī fizioloģiski. Gada garākā diena, pastiprināta saules gaisma, atrašanās dabā un kopīgi rituāli sinhronizē mūsu iekšējo bioloģisko pulksteni un ietekmē smadzeņu neiroķīmiju. Serotonīns, oksitocīns, dopamīns – šie labi zināmie savienojumi ne tikai veicina labsajūtu, bet arī pastiprina sociālo saikni, piederības sajūtu un emocionālo līdzsvaru. Ja raugāmies uz svētkiem ar izpratni par smadzeņu darbību, mēs varam tos piedzīvot vēl jēgpilnāk un dziļi atjaunojoši,” stāsta narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Ilze Maksima.

Gada garākā diena, melatonīns un cirkadiānie ritmi

Vasaras saulgrieži iezīmē gada garāko dienu – brīdi, kad šajos platuma grādos piedzīvojam maksimālu dienas gaismas daudzumu. Šis pārsātinājums būtiski ietekmē cilvēka cirkadiāno jeb diennakts ritmu – bioloģisko sistēmu, kas nosaka miega un nomoda ciklus. Saules gaisma kavē melatonīna jeb tā dēvētā „miega hormona” izdalīšanos smadzenēs, tāpēc vasaras vidū cilvēki biežāk izjūt grūtības aizmigt vai arī nejūtas miegaini ierastajā gulētiešanas laikā.

„Tā kā gaisma ir gan uzmundrinoša, gan fizioloģiski stimulējoša, garā diena var radīt slodzi – bez pietiekamas atelpas var piezagties noskaņojuma svārstības un emocionāls izsīkums. Tādēļ šajā periodā ieteicams ne tikai ļauties saules gaismai, bet arī ieklausīties savā ķermenī – pusdienu pauze vai īsa diendusa palīdzēs atjaunot enerģiju un mazināt iespējamo pārgurumu,” iesaka aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Turklāt saulgriežu simboliskā nozīme – gaismas kulminācija un tai sekojošā atkāpšanās – var radīt arī eksistenciālas pārdomas vai pat skumjas. Terapeite atgādina, ka nav nepareizu sajūtu – šādos brīžos ir svarīgi apzināties savas emocijas, pieņemt tās un atbalstoši iziet cauri pārmaiņu laikam.

Laiks dabā un seratonīns

Saulgriežu laikā uzturēšanās dabā nav tikai kultūras tradīciju sastāvdaļa – tai ir arī būtiska fizioloģiska nozīme. Saules gaisma, kustība un svaigs gaiss veicina serotonīna izdalīšanos smadzenēs – šī neiroķīmiskā viela ir cieši saistīta ar emocionālo līdzsvaru, mieru un apmierinātības sajūtu. Pētījumi rāda, ka pat mērenas fiziskās aktivitātes brīvā dabā, piemēram, pastaigas, dejošana vai viegla darbošanās, spēj būtiski uzlabot pašsajūtu. Vainagu pīšana, peldes vai vienkārši klātbūtnes mirkļi dabiskā vidē – mežā, pie ūdens vai zem klajas debess – ir ne tikai rituāli, bet arī dabiski regulējoši mehānismi cilvēka nervu sistēmai. Uzturoties dabā, smadzenes saņem nepieciešamos bioloģiskos signālus, kas palīdz stabilizēt noskaņojumu un mazināt psiholoģisko spriedzi. Tāpēc gan šajos svētkos, gan ikdienā ieteicams kaut uz mirkli iepauzēt steigu un tvert dabu ar visām maņām – apstāties, dziļi ieelpot un piefiksēt gaisa smaržu, ķert skaņas, sajust vidi, temperatūru un saskatīt nianses – šāda apzināta klātbūtne palīdz nostiprināt saikni ar sevi un apkārtējo pasauli.

Rituāli, introspekcija un piederības sajūta

Tradīcijas un rituāli palīdz strukturēt pieredzi, piemēram, dziedāšana, dejošana, ūdens rituāli vai iešana pirtī ne tikai stabilizē ikdienas ritmu, bet arī stimulē pozitīvos neiroķīmiskos procesus organismā – veicina serotonīna, dopamīna, oksitocīna un endorfīnu izdalīšanos un vienlaikus mazina stresa hormonus, piemēram, kortizolu. Savukārt Jāņu ugunskurs, līdzās tā simboliskajai nozīmei, ietekmē arī mūsu ķermeni – skatīšanās ugunī aktivizē smadzeņu alfa viļņus, kas saistīti ar mierpilnu, introspektīvu stāvokli – tādējādi ugunskurs iedarbojas gandrīz meditatīvi, radot siltuma un drošības sajūtu, kas cilvēkos evolūcijas gaitā nostiprinājusies kā dzīvības aizsardzības mehānisms.

Savukārt kolektīvas aktivitātes, piemēram, dziedāšana vai rotaļas, jo īpaši veicina oksitocīna izdalīšanos, stiprinot saikni ar citiem un piederības izjūtu. Šāda savstarpējā mijiedarbība kalpo kā dabisks pretlīdzeklis vientulības sajūtai un iekšējam nemieram. Apzināta pievēršanās sev atbilstošiem, ilgtermiņā palīdzošiem rituāliem un nodarbēm, tostarp hobijiem, var kļūt par emocionālās stabilitātes avotu, kas palīdz gan svētku laikā, gan ikdienā.

„Jāņos nereti metamies izbaudīt dzīvi pilniem malkiem, tomēr ir vērts atcerēties, ka alkohols, nikotīns, cukura un ēdiena pārmērības var radīt slodzi gan aknām, gan vispārējai pašsajūtai. Ilgstoša negulēšana, dehidratācija vai sēšanās pie stūres nogurumā nav tikai īslaicīgs diskomforts – tās ir izvēles, kas var radīt reālu apdraudējumu veselībai. Ieteiktu jau laikus ieplānot laiku atpūtai un atjaunošanās posmam pēc svētkiem, kā arī neaizmirst par drošību pie ūdenstilpēm, pie uguns un ceļā,” atgādina Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Attēls: ilustratīvs (pixabay.com)