Liepājā skanēs romantisma laikmeta simfoniskās fantāzijas un poēmas

Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā 15. februārī pulksten 18 koncertzālē “Lielais dzintars klausītājiem piedāvās spilgtāko romantisma laikmeta komponistu simfoniskās fantāzijas un poēmas, ko caurvīs dabas ainavu tēlojumi un filozofiskas pārdomas par cilvēka emocionālo pasauli.

Koncerta īpašais viesis būs Florians Pons – franču čellists no Tulūzas, kam šobrīd tiek paredzēta spoža karjera starptautiskajā klasikās mūzikas arēnā. Jaunā čella spēles zvaigzne ar izcilību ir absolvējis Parīzes konservatoriju, ir daudzu starptautisku konkursu laureāts un vairākus gadus bijis Karalienes Elizabetes kapelas rezidents. Aizvadītajā gadā kopā ar Trio Nebelmeer ieguvis 1. vietu Triestes Starptautiskajā kamermūzikas konkursā.

Koncertā Florians Pons atskaņos Roberta Šūmaņa Koncertu čellam un orķestrim. Tas pazīstams ar savu lirisko un emocionālo raksturu, kā arī virtuozu čella partiju. Čellkoncerts ir viens no pēdējiem darbiem, ko Šūmanis radīja pirms garīgās veselības straujas pasliktināšanās. Skaņdarbs ietekmējis daudzus citus čella koncertu komponistus, piemēram, Kamilu Sensānsu un Antonīnu Dvoržāku. Tas kļuvis par vienu no čellistu repertuāra iecienītākajiem skaņdarbiem un ir bieži atskaņots dažādos koncertos un festivālos visā pasaulē.

Koncerta ievadā skanēs vācu agrīnā romantisma komponista Fēliksa Mendelsona uvertīra “Hebridas”, kurā gleznotas Skotijas dabas ainavas. Hebridu salas ir gleznainu un vēja neskartu salu arhipelāgs Skotijas rietumos, kas sastāv no vairāk nekā 100 salām, no kurām aptuveni 35 ir apdzīvotas. Šīs salas ir bagātas ne tikai ar dabu un dramatiskajām ainavām, bet arī ar vēsturi un kultūru – to iedzīvotāji gadsimtiem ilgi saglabājuši savu valodu – skotu gēlu valodu – un tradicionālās dzīves vērtības.

Hebridas ir arī neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem un rakstniekiem, toskait arī Fēliksam Mendelsonam, kura uvertīra “Hebridas” atspoguļo salu savdabīgo un noslēpumaino ainavu.

Dabas tēli un filosofiskas un simboliskas pārdomas par cilvēka iekšējo pasauli šajā Liepājas Simfoniskā orķestra koncerta programmā turpināsies ievērojamā lietuviešu komponista Mikolaja Konstantīna Čurļoņa simfoniskajā poēmā “Mežs”. Čurļonis izveidojis spēcīgu muzikālu ainavu, kurā mežs kļūst par simbolu dzīvības spēkam, noslēpumainībai un neizdibināmajai dabas varenībai.

Kompozīcija ir noskaņu pārpilna – sākot ar noslēpumainiem, maigiem koka pūšaminstrumentu tembriem un stīgu mistisko viļņošanos, līdz pat augošai intensitātei. Šī poētiskā un dziļi emocionālā simfoniskā poēma ir arī paraugs Čurļoņa mākslinieciskajai pasaules uztverei, kurā daba, mūzika un vizuālā māksla sasplūst vienotā veselumā, atklājot viņa filozofisko skatījumu uz dzīves ciklu un cilvēka lomu tajā.

Visbeidzot Franča Lista simfoniskā poēma “Prelīdes” ir viens no spilgtākajiem romantisma laikmeta orķestra darbiem un viens no pirmajiem simfoniskās poēmas žanra paraugiem. Darbs ir filozofiskas pārdomas par dzīvi, tās mainīgo dabu un cilvēka attiecībām ar likteni. Mūzikas plūdums no maigiem un liriskiem toņiem šeit pāriet dramatiskā un triumfējošā kulminācijā, atklājot cilvēku pastāvīgo cīņu ar grūtībām un viņa neatlaidīgo garu. Bagātīgā orķestrācija un dramatiskie kontrasti atspoguļo Listam raksturīgo dziļo emocionālo rezonansi un dinamisko spriedzi.

Foto: Jānis Vecbrālis