Lielo ģimeņu dzīve šaurībā: kā risināt mājokļu pieejamības problēmu Latvijā?

Pēc Daudzbērnu ģimeņu apvienības aptaujas datiem 37 % ģimeņu Rīgā un 43 % ārpus Rīgas mītošo ģimeņu dzīvo mājoklī, kur uz vienu ģimenes locekli pieejamā platība ir līdz 10 kvadrātmetriem, iezīmējot būtisku pārapdzīvotības un mājokļu pieejamības problēmu Latvijā. Apvienības vadītāja Elīna Treija nosauc trīs galvenos iemeslus, kas kavē vai liedz ģimenes nodrošināt sev piemērotu mājokli un uzlabot dzīves kvalitāti. Savukārt jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš ierosina, kā padarīt mājokļus ģimenēm pieejamākus. 

Pēc Eurostat 2022. gadā publicētajiem datiem Latvijā 41,7 % iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotā mājoklī, un šis rādītājs ir starp pieciem augstākajiem Eiropas Savienībā. “Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā tiek runāts par mājokļu deficītu”, stāsta Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija, norādot, ka mājokļu trūkums ir cieši saistīts ar jaunu ģimeņu veidošanos un negatīvi ietekmē dzimstības rādītājus. 

Kā pirmo iemeslu, kas kavē vai liedz ģimenēm nodrošināt sev piemērotu mājokli, Treija min kvalitatīva īres piedāvājuma trūkumu. “Mūsdienu jaunieši ir daudz mobilāki, viņi ir gatavi mainīt dzīvesvietu, ja tas paver durvis uz plašākām karjeras iespējām. Mobilitāte un zināma piesardzība rada arī vēlmi pēc elastības, tāpēc bieži priekšroka tiek dota īrei, nevis mājokļa iegādei, jo nav pārliecības, vai būs vēlme ilgtermiņā palikt konkrētā vietā,” stāsta Elīna Treija, uzsverot, ka šī tendence novērojama gan Rīgā, gan reģionu lielākajās pilsētās. 

“Pieprasījums pēc kvalitatīviem īres mājokļiem pieaug – cilvēki vēlas labu piedāvājumu no uzticamiem izīrētājiem, kas sniedz drošības sajūtu un pārliecību par pakalpojuma kvalitāti. Izvēloties kvalitatīvu īres mājokli, cilvēki augstu vērtē arī caurspīdīgus nosacījumus. Uzskatu, ka pašvaldībām vai attīstītājiem, vai abām pusēm sadarbojoties, ir jāstrādā pie kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājuma, kas veicinātu iespējas ģimenēm nodrošināt piemērotus dzīves apstākļus,” stāsta Treija. 

Kā otru galveno šķērsli piemērota mājokļa iegādei Elīna Treija min piesardzību pret ilgtermiņa kredītsaistībām. Apvienības pieredze rāda, ka daudzām ģimenēm būtu iespējas, piemēram, mainīt īres mājokli pret īpašumu vai iegādāties plašāku dzīvesvietu, kas būtiski uzlabotu dzīves apstākļus un, visbiežāk, arī nepalielina ikmēneša izdevumus, taču vecāki bieži atturas, baidoties no ilgtermiņa saistībām. Savukārt kā trešo šķērsli, kas liedz ģimenēm nodrošināt piemērotu mājokli, Elīna Treija nosauc finanšu trūkumu. “Redzam, ka arī nākamā gada nodokļu reforma atkal ignorē mājsaimniecībās esošo bērnu skaitu, kas palielinās nevienlīdzību starp ģimenēm ar un bez apgādājamiem bērniem. Ir nepieciešams ieviest mehānismus valstiskā līmenī, kas tieši uzlabotu nodokļu un pabalstu sistēmu ģimenēm ar bērniem,” rosina apvienības vadītāja. 

Kā veicināt mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem?

Kā stāsta Elīna Treija, šobrīd viens no valsts atbalsta elementiem daudzbērnu ģimenēm ir programma “Balsts”, kas kalpo kā subsīdija mājokļa iegādei. Pašlaik “Balsts” nodrošina vienreizēju subsīdiju 8000 eiro apmērā trīs bērnu ģimenēm, 10 000 eiro – četru bērnu ģimenēm, savukārt energoefektīvāku jauno mājokļu iegādei ģimenēm ar trim un vairāk bērniem atbalsta summa var sasniegt pat 12 000 eiro. Treija aicina programmu attīstīt. Viena no ierosinātajām iniciatīvām būtu papildu 2000 eiro subsīdija ģimenēm, kuras, dzīvojot ar kredītsaistībām, sagaida vēl vienu bērniņu. Atbalsts kalpotu kā drošības spilvens situācijās, kad, sagaidot mazuļa nākšanu pasaulē, ienākumi uz vienu ģimenes locekli samazinās un pastāv risks, ka kredīta maksājumu veikšana varētu kļūt apgrūtināta.

Arī privātais sektors sniedz ieguldījumu ģimeņu atbalstā. Piemēram, “Bonava Latvija” piedāvā Latvijas Goda ģimenēm 5000 eiro atlaidi, iegādājoties gatavu vai būvniecības stadijā esošu dzīvokli kādā no attīstītāja jaunajiem projektiem, tomēr, kā uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, atbalsta mehānismi un izmaiņas likumdošanā jāievieš arī valstiskā līmenī. Kā praktiskus soļus Kļaviņš min PVN likmes samazināšanu energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšanu pirmajam mājoklim. Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu. Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

“Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28 % no jauna mājokļa cenas veido nodokļi – PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi. Piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro,” skaidro Kļaviņš. 

Pieprasījuma pieaugums stimulētu arī nekustamo īpašumu attīstītājus paplašināt pieejamā mājokļu segmenta piedāvājumu, piemēram, radot iespējas piecistabu dzīvokļu būvniecībai, paredz Mareks Kļaviņš: “Šobrīd ģimenes ar trim un vairāk bērniem bieži ir spiestas apsvērt privātmāju iegādi, jo dzīvokļu segmentā trūkst pietiekami plašu un energoefektīvu mājokļu piedāvājumu. Palielinot pieejamību dzīvokļiem ar plašāku izkārtojumu, šīs ģimenes varētu baudīt dzīves vidi ar augstiem energoefektivitātes standartiem, nezaudējot iespēju palikt pilsētvidē.”