Latvijas jauniešu digitālās prasmes “iestrēgušas” izklaides sfērā

Tikai trešdaļai Latvijas jauniešu telefonā ir kāda izglītojoša aplikācija

Mazāk nekā pusei – bankas konts un internetbanka

Aptuveni trešdaļa – ikdienas meklē informāciju un lasa par jaunāko Latvijā vai pasaulē

Vairumam noderētu papildus zināšanas IKT programmatūru izmantošanā

Balstoties uz aptaujas rezultātiem, “Samsung Skola nākotnei” šogad īstenos tiešsaistes apmācību programmu jauniešiem “Skolēna digitālais IQ”.  

“Samsung Skola nākotnei” veiktā jauniešu aptauja* “Skolēna digitālais IQ” liecina, ka vairums Latvijas jauniešu laiku internetā novērtē kā interesantu un izklaidējošu, taču tikai nedaudz vairāk nekā puse – kā jēgpilnu un noderīgi pavadītu.

“Aptaujas dati apstiprina vairāku pētnieku secinājumu, ka daļai jauniešu interneta lietošana ir “iekapsulējusies” brīvā laika un izklaižu sfērā. Mācību un praktisku sadzīves uzdevumu risināšana internetā nav jauniešu prioritāte,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) Pedagoģijas nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene, papildinot: “Tāpēc ļoti būtiski ir veicināt digitālo prasmju izmantošanu tieši mācību un reālu, sadzīvē nepieciešamu uzdevumu veikšanai.”

Nepieciešamas papildu zināšanas

“Skolēni visai augstu vērtē savas praktiskās zināšanas – labi pārzina MS Office pamatus, kā arī foto un video veidošanas un izvietošanas tehniku,” saka „Samsung Skola nākotnei” programmas vadītājs Baltijā Krišjānis Ozols, atzīmējot: “Vienlaicīgi jaunieši paši apstiprina, ka viņiem noderētu papildu zināšanas un prasmes, lai pilnībā izmantotu digitālās tehnoloģijas. Piemēram, programmēšanā – 88%, mākoņpakalpojumu izmantošanā 71% un MS Excel lietošanā 66%.”

Jaunieši atzīst, ka viņiem noderētu papildu zināšanas arī internetā pieejamās informācijas izvērtēšanā (64%), taustiņu kombināciju izmantošanā datorā (60%), MS Word (50%) un MS Power Point lietošanā (45%), kā arī padomi informācijas meklēšanā (40%). Daļai aktuāli ir arī padomi antivīrusu programmu lietošanā gan telefonā (33%), gan datorā (41%).

Sociālie tīkli un mediju pratība – riska zonas

“Jaunieši ir visai pārliecināti par to, ka apzinās iespējamos drošības apdraudējumus, riskus un maldināšanas mēģinājumus internetā, taču respondentu atbildes liecina, ka izpratne par minētajām parādībām tomēr ir ierobežota,” saka Z.Rubene.

Vairāki potenciāli riski jūtami ikdienas paradumos, piemēram, puse respondentu sociālajos tīklos dalās ar svarīgāko informāciju par sevi – dzimšanas dienu, ģimenes locekļus, skolu un citiem datiem. Gandrīz puse ir sūtījuši privātā sarakstē foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos pašiem liktos apkaunojoša. Vairāk nekā trešdaļa apstiprina draudzību sociālajos tīklos arī ar cilvēkiem, kurus nepazīst.

Gandrīz puse skolēnu atzīst, ka ir tikuši apvainoti sociālajos tīklos, piemēram, ar nepatīkamu komentāru vai foto (45%). Tikpat daudzi ir nožēlojuši kādu savu internetā publicētu foto vai ierakstu. “Līdzīgi kā vienaudži citās pasaules valstīs, Latvijas skolēni savu rīcībspēju mediju telpā bieži stiprina intuitīvi, izmantojot kļūdu un izmēģinājumu metodi – to apliecina fakts, ka 4/5 problēmsituāciju internetā skolēni risina paši, neiesaistot pieaugušos,” saka Z.Rubene.

Interesantas detaļas atklāj kritiskās domāšanas praktiska pārbaude. Vairums jauniešu uzskata, ka prot atpazīt mediju saturā reklāmas materiālus (81%) un viegli spēj pārbaudīt, vai informācija sociālajos tīklos ir patiesa (73%). Taču, piemēram, apgalvojumu “Šokējoši! 78% skolēnu ir atkarīgi no viedtālruņiem! Dalies ar šo ziņu!” atzīst par patiesu puse respondentu, piekrītot apgalvojumam “Jā, visi mani draugi lieto viedtālruņus, tā ir patiesa ziņa, jo minēti konkrēti skaitļi!” Tikai puse pieslejas apgalvojumam:  “Neticu, ka tā varētu būt taisnība. Iespējams kāds tikai vēlas pievērts sev uzmanību. Pārbaudīšu pirms dalīšos ar šo ziņu”. 

“Aptaujas dati liecina, ka jauniešiem ir pietiekamas zināšanas, kā tehniski sevi pasargāt interneta vidē. Vienlaikus ir redzams, cik būtiski nepieciešams pilnveidot prasmi pārnest tehniskās zināšanas uz ikdienas kontekstu. Piemēram, 85% aizsargā savu mobilo tālruni ar paroli, tajā pašā laikā 42% ir sūtījuši privātā sarakstē kādam savu foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos viņiem liktos apkaunojoša,” saka Latvijas drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, papildinot: “Mūsu pieredze rāda, ka visbiežāk jaunieši nonāk problēmsituācijās tādēļ, ka nav izvērtējuši savas rīcības sekas. Tāpēc mūsu uzdevums ir iemācīt ikvienam jaunietim izprast drošības pamatnosacījumus un izmantot savas teorētiskās zināšanas ikdienišķās situācijās”.

Foto: publicitātes