Kurš un kādēļ lobē lielās autoskolas?

Jau ilgāku laiku tiek runāts, ka ir nepieciešamas izmaiņas jauno autovadītāju apmācībā, jo statistika liecina, ka tieši jaunie autovadītāji visbiežāk izraisa satiksmes negadījumus, kas liecina par nepietiekami kvalitatīvu apmācību gan teorijā, gan praktiskā braukšanā. Vismaz šādi viedokļi tiek pausti gan plašsaziņu līdzekļos, gan CSDD, bet autovadītāju apliecība un galējais lēmums (teorijas un braukšanas eksāmenus) tiek pieņemts CSDD, kura vērtē pretendenta prasmi un spējas pievienoties autovadītāju pulkam. Jebkurš jaunais autovadītājs piekritīs, ka praktiskās braukšanas eksāmenu nokārtot nebija viegli, jo prasības ir augstas. Sen pagātnē ir laiki, kad praktiskās braukšanas eksāmenu varēja nokārtot nodemonstrējot, ka protam izspiest sajūgu un nomainīt pārnesumus. Praktiski visi, kuri ir nokārtojuši CSDD eksāmenus ir gatavi būt pilntiesīgi autovadītāji, bet problēmas sākas pēc tam, jo mūsu braukšanas kultūra, maigi izsakoties, nav no tām labākajām un jaunie autovadītāji redzot kā satiksmē “uzvedas” viena daļa “veco” autovadītāju-domā, ka agresīva un citu satiksmes dalībnieku ignorēšana ir braukšanas norma. Šeit derētu iestarpināt anekdoti: “Jauno autovadītāju neapmierina priekšā braucošā autovadītāja braukšanas stils. Viņš cenšas to apdzīt, bet labu laiku tas neizdodas. Kad beidzot tas izdodas – noliek mašīnu šķērsām, atver logu un neiecietīgā tonī bļauj: “Kāds idiots tev mācīja braukt?” Atveras otras mašīnas logs un jaunais autovadītājs apmulsis: “Vai, labdien, instruktor…””. Ar to arī viss ir izteikts. Mācīsimies uz ceļa braukt bez agresivitātes un cienīt citus satiksmes dalībniekus, tad arī viss būs kārtībā.

Un tālāk pats būtiskākais. Jau labu laiku tiek runāts par to, lai uzlabotu jauno autovadītāju apmācību ir jāveic izmaiņas 2010. gada 13. aprīļa MK noteikumos Nr. 358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām” un šāds projekts ir tapis. Šis projekts bez skaļa pieteikuma tika ievietots sociālā vietnē no 2015. gada 1.-17. septembrim publiskā apspriedē.

Kādas tad šajā programmā tiek piedāvātas izmaiņas:

1. Katras autoskolas īpašumā ir mācību telpas un atbilsoši aprīkots braukšanas apmācības laukums vai noslēgts līgums par tā izmantošanu.

Jautājums: “Kādā veidā labojums uzlabos apmācību?”

Šis labojums apzināti vai neapzināti lobē dažas lielās (nelasi labākās) autoskolas, kurām ir nomā vai īpašumā mācību laukums un stājas pretrunā ar Eiropas komisijas  2008. gada 25. jūnijā apstiprināto ziņojumu “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”, jo novedīs pie mazo un vidējo autoskolu bankrota, jo neviena maza autoskola savu laukumu izveidot nevarēs finansiālu apsvērumu dēļ, bet, lai atbrīvotos no konkurentiem, autoskola, kurai ir mācību laukums prasīs īres cenu, kuru mazās autoskolas nespēs samaksāt.

Katrā mācību laukumā ir jābūt noteiktai samaksai, kā tas ir arī tagad un jābūt ir kases aparātam, lai jebkuram, kurš izmanto mācību laukumu tiktu izsniegts čeks par tā izmantošanu.

2.  Grupā, kur apmāca B kategorijas autovadītājus nedrīkst būt mazāk par 10 cilvēkiem.

Jautājums: “Kādā veidā labojums uzlabos apmācību?”

Jebkuram saprotams, jo mazāk cilvēku ir grupā, jo kvalitīvāka ir apmācība. Ja autoskola ir gatava apmācīt kaut 1 cilvēku, kādēļ to nedrīkstētu darīt?

3. Lai iegūtu pasniedzēja vai instruktora kvalifikāciju, persona beidz apmācības kursu (5.pielikums) un nokārto šo noteikumu 23., 24. vai 25. punktā minētos eksāmenus. Persona ir vismaz 24 gadus veca un to izglītība un kvalifikācija atbilst šādām prasībām:

Noteikumu 19.3.punkts nosaka: “ instruktoram – vismaz 1.līmeņa profesionālā augstākā (koledžas) izglītība un B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja stāžs vismaz trīs gadi.”

10 gadu laikā regulāri tiek veidotas jaunas apmācību grupas, kurās sagatavo jaunos braukšanas instruktorus un teorijas pasniedzējus. Varētu rasties jautājums, kādēļ ir vajadzīgi tik daudz šāda profila speciālisti. Protams, ka nebūtu, ja netiktu piekopta negodīga konkurence no dažu lielāko autoskolu puses, kuras mēģina (un diezgan veiksmīgi) uzspiest savus “noteikumus” ignorējot tos pašus, iepriekš minētos 358 MK noteikumus, kuros, starp citu rakstīts, ka jebkurš pretendents drīkst mācīties jebkurā licenzētā autoskolā, ja vēlas, praktisko autovadīšanu jebkurā citā autoskolā. Lai autoskola piesaistītu pēc iespējas vairāk klientu ir jāapbrīno viņu izdoma.

Viens no variantiem: reklāma “Mūsu autoskolā – teorija bez maksas, samaksājot 7 braukšanas nodarbības autoskolā”. Un šeit ir jau jautājums Valsts ieņēmumu dienestam. Kādā veidā un no kādiem līdzekļiem autoskola apmaksā pasniedzēju darbu, telpu īri, utt., ja šis pakalpojums izrādās ir bez maksas?

Otrs variants: noteikti, daudzi savās pastkastītēs ir atraduši “dāvanu kartes” no kādas lielas autoskolas 50, 100 eiro vērtībā. Un arī šeit rodas jautājums. Kas tā ir par labdarības organizāciju, kura var atļauties pasniegt šādas dāvanas pilnīgi nesavtīgi?

Šādu variantu ir ļoti daudz un dažādi, bet visus vieno viens kopsaucējs – praktiskās braukšanas instruktoram gan tās 7 nodarbības 1.variantā ir jāapmāca bez atlīdzības, gan 2. variantā “dāvanu karti” jānobraukā (jāapmāca) arī bez jebkādas samaksas.

Tad par kādu braukšanas apmācības kvalitāti mēs varam runāt? Pēc šīm “bezmaksas” stundām braukšanas insruktors centīsies pēc iespējas ilgāk “pieturēt” kursantu, lai atgūtu savu ieguldīto naudu degvielā un amortizācijā, kā arī samaksu par savu darbu. Līdz ar to cietējs ir pats kursants, kurš pārmaksā un tērē savu laiku vairāk nekā tas būtu nepieciešams.

Atgriežoties pie šī jautājuma sākuma. Visu šo 10 gadu laikā, atverot (arī tagad) portāla ss.lv sadaļu – “vajadzīgi instruktori”, regulāri ir autoskola, kura aicina darbā autoinstruktorus ar algu no 700 eiro un vairāk “uz rokas”. Vajadzības gadījumā autoskola apņemas apmaksāt instruktoru kursus un nodrošināt ar darbu. Ja visi, kas ir uz šo sludinājumu “uzķērušies” un beiguši šos instruktoru kursus, mums puse darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju ar B kategorijas tiesībām un 3gadu braukšanas stāžu būtu autoskolu pasniedzēji un braukšanas instruktori, bet patiesība ir pavisam cita un nepievilcīga – nenormāla kadru mainība, jo viena daļa saprot, ka mācīt braukt arī ir jāprot un tas nav viegls darbs un tā solītā peļņa, izrādās, nemaz tāda nav, jo automašīna “prasa” degvielu, riepas, sajūga maiņu utt., kura ir jāapmaksā no savas kabatas.

Jautājums: Vai tiešām praktiskās braukšanas instruktors būs ar labāku kvalifikāciju, ja viņš būs sasniedzis 24 gadu vecumu, būs B kategorijas vadītājs ar 3 gadu ilgu stāžu un ieguvis augstāko izglītību beidzot ģeogrāfijas, vēstures vai citu fakultāti?

Varbūt, CSDD vajadzētu padomāt un paskatīties pēc kādas programmas sagatavo teorijas pasniedzējus un braukšanas instruktorus. Un daudz, daudz vairāk pievērst uzmanību tādām lietām kā pedagoģija, psiholoģija, jauno praktiskās braukšanas instruktoru braukšanas iemaņu pārbaudi. Un, varbūt, lai mācītu citus braukt, braukšanas stāžam vajadzētu būt daudz lielākam par 3 gadiem, nevis risināt matemātikas un fizikas formulas, kuras praktiskajā apmācībā neviens instruktors tā arī neizmantos.

4. Par visām praktiskām braukšanas nodarbībām jāmaksā tikai autoskolā

Vai projekta autori nesāk no otras puses? Varbūt, vispirms, vajadzētu likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Praktiski visi braukšanas instruktori ir individuālie komersanti vai arī ir izveidojuši savu mikrouzņēmumu. Vai tas nebūs pretrunā ar to, ka vajag attīstīt un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus?

Par praktiskās braukšanas nodarbībām autoskolā būtu jāmaksā, ja instruktors strādā ar autoskolas automašīnu un, ar viņu, ir noslēgts darba līgums, kurā ir atrunāta konkrēta alga un to viņš saņem autoskolā. Līdz ar to arī viss tiktu atrisināts, jo, ja līgumā alga tiktu uzrādīta neadekvāti maza, tad autoskolai pašai būs jāapmaksā viss kas saistīts ar automašīnas izmaksām (degviela, remonts, apdrošināšana, tehniskās apskates, utt.) un tādā gadījumā instruktors nenodarbosies ar individuālo komercdarbību, bet strādās algotu darbu konkrētā uzņēmumā.

Kamēr pastāv un tiek atbalstīta mazo un vidējo uzņēmumu komercdarbība tikmēr nav likumīgi likt maksāt citā komercuzņēmumā, citam uzņēmējam pienākušos samaksu.

Ir viens jautājums, kurš jau vairākus gadus nodarbina VID prātus – kā iekasēt nodokļus no praktiskās braukšanas nodarbībām, jo pastāv pamatotas aizdomas, ka visi nodokļi netiek nomaksāti.

Iespējas ir vairākas. Pirmā un vienkāršākā ir praktiskās braukšanas instruktoru patentmaksa, kuru nesaprotamu iemeslu dēļ neievieš. Nevar apgalvot, jo precīzu datu nav, bet gribētos zināt – cik 2014. gadā nodokļos tika nomaksāts no šīs nozares un precīzi no praktiskās braukšanas instruktoriem? Gribas domāt, ka ļoti maz. Nevajag būt lielam matemātiķim, lai aprēķinātu, ka, piemēram, maksājot 600 eiro gadā par patentu un pēc CSDD datiem instruktoru Latvijā ir apmēram  – 1000, tātad, valsts kasē ienāktu aptuveni 600 000 eiro gadā un ar citām svarīgām lietām varētu nodarboties ne viens vien VID darbinieks, kuram “atkristu” šis neauglīgais darbs meklējot nodokļu nemaksātājus un kārtojot papīru kalnus.

Jebkurā sludinājumu portālā, kur braukšanas instruktori piedāvā savus braukšanas pakalpojumus, uzdot par pienākumu ievietot instruktora CSDD izsniegtās apliecības numuru un patenta numuru, kas atvieglotu atklāt viltus instruktorus un tos, kuri nemaksā nodokļus.

Otrā iespēja – jāmaina Ceļu satiksmes noteikumi un jāpārtrauc šī braukšana satiksmē ar M uzlīmi logā, kur blakus pasažiera sēdeklī sēž jebkurš autovadītājs ar 3 gadu stāžu, bet mašīnai nav veikta pārbūve un tiek apdraudēta satiksmes drošība, jo automašīna nav aprīkota ne ar dublējošiem pedāļiem, ne ar papildus sānskata spoguļiem, utt. Un šo robu likumdošanā izmanto cilvēki, kuri gadiem piedalās satiksmē bez autovadītāja apliecības, jo viņiem blakus sēž, piemēram, sieva, kura tiesības ieguvusi 10 gadus atpakaļ, bet reāli braukt nav sanācis. Tā nav normāla situācija, bet kāds tam sakars ar mūsu konkrēto tēmu – ļoti vienkāršs. Ja VID rīkos reidus un apturēs automašīnu ar M burtu, instruktoram būs jāuzrāda CSDD izdota mācību karte, kurā ir ierakstīts tās dienas datums, kad notiek nodarbība. Ja nevar to uzrādīt, tad sodam par nodokļu nemaksāšanu. Nedomāju, ka būs daudzi, kuri būs gatavi veikt auto pārbūvi, kas maksā dārgi, lai mācītu savu radinieku vai draugu. Šī brīža situācijā VID ir bezspēcīgs, jo apturot jebkuru automašīnas vadītāju (pat, ja viņš ir instruktors) atbilde skanēs, ka māca savu draugu, radu vai līgavu un par to samaksu nesaņem.

Šeit tika izskatīti 4 būtiskākie punkti, kuri tiek virzīti pieņemšanai MK un, tad rodas 3 jautājumi, dēļ kuriem būtu, ja vispār būtu jāveic izmaiņas šādā redakcijā:

1.jautājums. Vai šīs izmaiņas uzlabos satiksmes drošību un labāk tiks sagatavoti jaunie autovadītāji?

2.jautājums. Vai šīs izmaiņas vienkāršos un atvieglos topošajiem autovadītājiem iemācīties un iegūt autovadītāju apliecību?

3.jautājums. Vai VID vairāk iekasēs nodokļos un apkaros ēnu ekonomiku?

Sabiedrība labprāt vēlētos dzirdēt CSDD  un VID speciālistu atbildi šajos jautājumos.

Un visbeidzot, uzraugošajai institūcijai – CSDD, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību kā autoskolas sastāda līgumus ar kursantiem un uzraudzītu, lai līgumos netiktu ignorēti, jau tā pietiekoši labi esošie MK noteikumi Nr. 358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām” un sodītu tās autoskolas, kas sastādot līgumus klaji ignorē pastāvošos likumus. Tad, kad līgumos vairs nebūs rakstīts, ka jābrauc tikai ar skolas instruktoru, vai arī, ka jāmaksā sods 100 eiro apmērā par instruktora maiņu, kad nebūs “dāvanu kartes”, kad nebūs teorijas kursu “bez maksas”, tad būs godīga konkurence, būs kvalitatīva apmācība un apmierināti jaunie autovadītāji par kvalitatīvi saņemtu pakalpojumu un, kas zin, varbūt agresivitāte mazināsies uz mūsu ceļiem un mēs visi varēsim teikt, ka nemaz tik vāji tie jaunie autovadītāji sagatavoti nav.