Klimata likumprojekts ir pamats inovatīvu tehnoloģiju attīstībai, jāturpina plašāka diskusija sabiedrībā

Aizsāktais darbs pie klimata likumprojekta turpinās. Ņemot vērā plašās diskusijas, kā arī interesi par likumprojekta būtību un tā ietekmi uz iedzīvotājiem, tostarp valsts tautsaimniecības attīstību kopumā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) turpinās padziļinātu un faktos balstītu diskusiju ciklu ar sabiedrību, sadarbības partneriem un uzņēmējiem, kā ari citiem iesaistītajiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Analizējot Saeimā notiekošās diskusijas, kas notiek kontekstā ar Klimata likumu, vispirms vēlos izteikt pateicību deputātiem par plašu iesaisti likumprojekta apspriešanā. Debates iezīmē acīmredzamu nepieciešamību pēc plašākas diskusijas par regulējuma mērķi un ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību kopumā. Klimata likums mums paver iespējas uzņēmējdarbības starptautiskās konkurētspējas celšanai, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Būtiski, ka ar šo likumprojektu jaunas saistības netiek uzņemtas, bet gan tiek noteikta atbalstošo vadlīniju izstrādei. Lai uzņēmēji varētu attīstīt savus biznesa plānus, kā arī veiksmīgi piesaistīt gan ES, gan privāto finansējumu, ir svarīgi, lai ir saprotama uzņēmējdarbības vide un skaidrs atbildību sadalījums starp iestādēm. Tāpēc aicinu izņemt no 16. janvāra Saeimas plenārsēdes darba kārtības Klimata likumu.”

Klimata likumprojekts nosaka to, kā pašvaldībām veicināt noturību pret plūdiem, kādus pieredzējām pērn jūlijā, un citām potenciālām dabas katastrofām. Likums vienlīdz skaidri nodala katras nozares ministrijas atbildību, lai nenonāktu atkārtotā situācijā, kur neviens nav atbildīgs par pielāgošanos šādām situācijām un negatīvo seku mazināšanu. Savukārt pasākumi, kā mēs to īstenojam ir ietverti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP), kas apstiprināts valdībā 2024. gada vasarā un iesniegts Eiropas Komisijai.

Globāli klimatam draudzīgas ekonomikas politikas pamatā investīcijas tiek virzītas uz klimatam un videi draudzīgiem uzņēmējdarbības projektiem. Nelielām valstīm, kā Latvijai, vajadzības pēc dažādu investīcijas projektu attīstības ir proporcionāli apjomīgākas par valsts īstermiņa finanšu iespējām. Tamdēļ ES finanšu līdzekļu izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai Latvijas uzņēmēji spētu attīstīties, sekmējot  konkurētspēju kā pašmājās, tā arī ES tirgū.  

No klimata likuma apstiprināšanas brīža izriet arī tālākais KEM deleģējums uzsākt Ministru kabineta noteikumu izstrādi ES finansējuma apguvei, kā, piemēram, Sociālā klimata fonda līdzekļu apguvei, Atveseļošanas fondam, kā arī papildu un ETS2 izsoļu ieņēmumu iegūšanai. Kamēr likums nav stājies spēkā, tas apdraud Latvijas pašvaldības un uzņēmējus apgūt šo finansējumu pilnā apmērā attiecīgo fondu apguves termiņā, salīdzinot ar citu ES valstu uzņēmējiem.

Šobrīd tiek veidots jauns finanšu atbalsta instruments – Sociālais Klimata fonds, kas būs pieejams vienoti ar emisiju tirdzniecības sistēmas paplašinājuma (ETS2) ieviešanu.

Kopumā Latvija jau šobrīd ir īstenojusi virkni no “zaļā kursa” finansējuma atbalstīto projektu, kas vērsti uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu, uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanu, iedzīvotāju spēju būt pašpietiekamākiem. Piemēram, iespēju iedzīvotājiem siltināt ēkas, uzstādīt saules paneļus, siltumsūkņus savā mājoklī, pašvaldībās uzstādīt viedās tehnoloģiju iekārtas u.c.

Attēls: ilustratīvs