Katram trešajam sāp locītavas – kādi ir sāpju iemesli un kā no tām izvairīties?

Teju katrs trešais (27 %) Latvijas iedzīvotājs sūdzas par locītavu sāpēm, liecina jaunākais “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Kā norāda speciālisti – tā ir bieža problēma, kas skar cilvēkus jebkurā vecumā, turklāt vēsākos laikapstākļos nereti locītavas kļūst jutīgākas un to sāpes – izteiktākas. Vienlaikus tas ir brīdis, kad pievērst pastiprinātu uzmanību locītavām un savlaicīgi pamanīt un novērst kādu no locītavu problēmām, kas gada siltajā sezonā var palikt nepamanīta. 

Visbiežāk locītavu sāpes kā vienu no veselības problēmām norādījuši cilvēki vecumā no 55 līdz 63 gadiem (39 %) un seniori (55 %). Nedaudz biežāk visās vecuma grupās kopā šī problēma skar sievietes (29 %), bet retāk – vīriešus (25 %). Pētījuma rezultāti rāda, ka arī jauni cilvēki mēdz piedzīvot locītavu sāpēs – tā atzīmējis katrs desmitais jeb 10 % aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem. 

“Locītavu sāpes ir izplatīts simptoms visa vecuma cilvēkiem; to ietekmē vairāki faktori – cilvēka augums, svars, ēšanas paradumi, D vitamīna līmenis – citiem vārdiem sakot – kopējais veselības stāvoklis. Turklāt katrai vecuma grupai ir raksturīgas konkrētas locītavu problēmas – ja senioriem sāpes izraisa dabiskais novecošanās process, tad jauniem cilvēkiem problēmas ar locītavām rodas pārslodzes un dažādu traumu dēļ. Savukārt sievietes mēdz biežāk izjust locītavu sāpes, jo viņām ir mazāka muskuļu masa, tādējādi sagādājot locītavām lielāku slodzi. Sievietes arīdzan kopumā veselībai pievērš vairāk uzmanības nekā vīrieši, kuri sāpes mēdz pat ignorēt vai automātiski norakstīt uz lielāku slodzi. Tomēr jebkuras sāpēs, īpaši, ja tās ir uzstājīgas, ignorēt nav ieteicams. Sāpes nav tikai fizisks diskomforts, bet ilgtermiņā ietekmē visus cilvēka dzīves aspektus,” stāsta Orto klīnikas sertificētā reimatoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras docente Anna Mihailova. 

Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa papildina, ka sievietēm locītavu problēmas rodas arī menopauzes laikā vai pēc tās. Samazinoties sievišķajam hormonam estrogēnam, mazinās arī kalcija līmenis un līdz ar to arī kaulu masa, tāpēc var parādīties sāpes locītavās.

Sāpju iemesls ne vienmēr meklējams locītavā 

Ja sāpes locītavās ir retas un pārejošas, tad, visticamāk, ka uztraukumam nav pamata. Savukārt, ja locītavas sāp regulāri un tiek novērots arī pietūkums, tas jau var izraisīt funkcionālās izmaiņas. Piemēram, viena no raksturīgākajām locītavu iekaisuma pazīmēm ir rīta stīvums – ja tas ilgst ilgāk par 10 līdz 15 minūtēm, tas jāuztver kā brīdinājuma signāls. 

Būtiski, ka sāpju cēlonis ne vienmēr būs acīmredzamais. Reimatoloģe A. Mihailova skaidro, ka sāpes izraisa arī hormonu svārstības, vielmaiņas traucējumi, problēmas ar vairogdziedzeri vai vīrusa infekcijas izraisītas saslimšanas, piemēram, gripa, hepatīts. Protams, iemesls var būt arī fiziska trauma – meniska vai iekšējo struktūru bojājumi. Savukārt locītavu iekaisums mēdz būt arī simptoms kādai no seksuāli transmisīvajai slimībām, tāpēc nepārejošu sāpju gadījumā vai tad, ja tās traucē nakts miegu, obligāti jākonsultējas ar ārstu, lai noteiktu precīzu cēloni un diagnozi. 

Kāpēc aukstos laikapstākļos sāpes jūtamas vairāk?  

Locītavu sāpes var rasties jebkurā laikā visa gada garumā, tomēr pacienti, īpaši vecāki cilvēki, intensīvākas sāpes vairāk jūt pavasaros un rudeņos. To ietekmē atmosfēras spiediena samazināšanās, kas visbiežāk nozīmē aukstākus un mitrākus laikapstākļus – tas nenozīmē, ka šādi laikapstākļi izraisa locītavu problēmas, taču tie var jau esošus simptomus padarīt pamanāmākus. Piemēram, ja locītava ir pietūkusi, tā būs vēl jūtīgāka, bet, ja locītava tikusi pakļauta lielai slodzei, tad būs jūtama lielāka pārslodze nekā ikdienā. 

Laikā, kad gaisa temperatūra pazeminās, ir jāparūpējas, lai ķermenim un pašam būtu silti. Pirmkārt, ejot ārā, kārtīgi jāapģērbas – tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība arī apaviem – jo īpaši šādos laikapstākļos, kad gājēju ietves ir slidenas. Tas mazinās risku iegūt papildu vai pat jaunu traumu. Savukārt tiem, kas plāno nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pirms sportošanas noteikti ir jāiesildās. Jo stīvāks ķermenis, tai skaitā locītavas, jo lielāks risks aktivitātes laikā gūt traumu – arī vienkārši pastaigājoties. 

Stipra imunitāte – veselu locītavu pamatā 

Cilvēka imūnsistēma ir gudra – tā palīdz aizsargāt ķermeni no dažādiem slimības izraisošiem mikroorganismiem, piemēram, baktērijām, vīrusiem, toksīniem un citām vielām. Reimatoloģe A. Mihailova norāda, ka arī locītavu veselību tieši ietekmē cilvēka imunitāte – D vitamīna līmenis asinīs, fiziskās aktivitātes, kā arī uzturs, jo liekais svars rada papildu slodzi uz locītavām, īpaši – ceļgaliem. 

“Lielākais šķērslis stiprai imunitātei un locītavām ir neveselīgs dzīvesveids. Arī tāds ieradums kā regulāra kofeīnu saturošu produktu lietošana – kafija, zaļā tēja, atsevišķas limonādes – veicina kalcija izvadīšanos no organisma, savukārt smēķēšana samazina C vitamīna rezerves organismā,” piebilst farmaceite A. Ozoliņa. 

Kā parūpēties par locītavu veselību? 

Speciālisti norāda, ka locītavu veselību jebkurā vecumā palīdzēs stiprināt D vitamīns, kas atbild par kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā. Tam jo īpaši jāpievērš uzmanība ziemas mēnešos, kad D vitamīnu no saules stariem uzņemt nevaram. Ieteicams arī ēdienkartē iekļaut tādus pārtikas produktus kā treknas zivis, riekstus, olīveļļu, piena produktus, galertu, lai locītavas justos labi. Un noteikti kustības visas dzīves garumā – arī sportošanai jābūt mērenai, jo tikai tā fiziskas aktivitātes palīdzēs samazināt locītavu novājināšanos. Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, svarīgi ir ieklausīties ķermenī – organisms bieži pats pasaka priekšā, vai esošā slodze ir piemērota. Savukārt, ja aktuāla kāda no locītavu problēmām, par atbilstošākajām kustībām jāvaicā ārstam. 

Par pētījumu: 

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.