Kāpēc lauku darbos prāts par rokām svarīgāks

“Pirms mesties aizraujošā vasaras piedzīvojumā vai neierastas slodzes lauku darbos brīvdienās, ir jāievēro piesardzība. Pretējā gadījumā – trauma ir garantēta,” uzskata VCA traumatologs ortopēds, vertebrologs Dmitrijs Kirejevs.

Lauku darbos – prāts par rokām svarīgāks

Malkas zāģēšana un skaldīšana, zāles pļaušana ar trimmeri vai pļaujmašīnu ir neatņemamas aktivitātes vasaras darbu garajā sarakstā. Tomēr, ja esi vien sezonas laucinieks bez lielas pieredzes, šiem darbiem nevajadzētu ķerties klāt tūlīt un ar vērienu, jo nesagatavots ķermenis var izrādīties ļoti neveikls. Pēc tam ārstiem jāsteidz labot traumētas ekstremitātes un glābt nozāģētus pirkstus, kas nebūt nav retums.

Veicot šādus darbus, liela nozīme ir tam, vai darītāja galva ir skaidra un prāts – ass. Ja māc nogurums, ja vāja koncentrēšanās spēja, ja nav spēka vai ir kāds cits iemesls, kādēļ šai dienā negribas konkrētam darbam pieķerties, labāk patiešām to atlikt uz citu dienu.

Atrakcijas ūdenī var beigties… ratiņkrēslā

Karstā laikā ūdenstilpes ir teju vienīgā vieta, kur justies labi, un arī tur galvenais noteikums, lai atpūta nepārvērstos traģēdijā, ir piesardzība. Siltās sezonas sākumā speciālisti atkārtoti brīdina, ka bērnus pie ūdens nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ka nedrīkst lēkt nepazīstamās ūdenstilpēs, tomēr ik gadu cilvēki iet bojā vai gūst smagas traumas.

Lielākais ļaunums, protams, ir alkohols – ja tas galvā, tad dūša liela, bet spēja novērtēt ūdens dziļumu un drošību – nekāda. Lauzta roka vai kāja pēc pārgalvīga lēciena ūdenī ir tīrais nieks, taču, laužot sprandu, drosminieks nonāk ratiņkrēslā. Dzīvībai un veselībai ir augsta cena, tāpēc pirms izklaides pasākuma ūdenstilpe ir vismaz jāizpēta, atgādina VCA traumatologs Dmitrijs Kirejevs.

Uz riteņiem ir ātri, bet vajag – arī droši

Sportošana, īpaši, izmantojot inventāru uz riteņiem, ir jāuztver nopietni. Kādēļ? Jo braucot ar velosipēdu, uz skrituļdēļa, skrituļslidām vai skrejriteņa var attīstīt diezgan lielu ātrumu un tas nozīmē, ka jebkāda sadursme var izraisīt traumu. Tādēļ braucienam ir pienācīgi jāsagatavojas – ja dodies ārā ar velosipēdu – uzliec ķiveri, ja ar skrituļdēli, skrituļslidām vai skrejriteni – arī elkoņu un ceļu sargus. Protams, gūt traumu ir iespējams arī tad, ja ir visi iepriekš minētie aizsarglīdzekļi, taču, visticamāk, šādā gadījumā trauma nebūs smaga.

Sevišķi rūpīgiem jābūt izbraucienā ar bērnu. Mazulis ir speciālā sēdeklī, kas piemontēts pieaugušā velosipēdam? Lieliski! Taču, pirms dodies ceļā, novērtē savas braukšanas prasmes, spēju manevrēt, adekvāti reaģēt un neaizmirsti, ka bērnam obligāti jāuzvelk ķivere. Noteikti izvērtē arī maršrutu, izslēdzot posmus pa lielceļiem un vietām ar intensīvu satiksmi. Savukārt, pārvietojoties ar velosipēdu pa ietvēm apdzīvotā vietā, ņem vērā, ka priekšroka dodama gājējiem, tādēļ samazini ātrumu un par savu tuvošanos brīdini ar skaņas signālu. Ja to neievēro un notiek sadursme, traumas mēdz būt ļoti smagas – bezsamaņa, lūzumi un dažreiz pat letālas sekas.

Batuts – lidojuma sajūta un sāpīga piezemēšanās

No vienas puses, batuts ir aizraujošs un noderīgs veids, kā aktīvi atpūsties, bet no otras puses – arī ļoti bīstams. Īpaši, ja batutam nav apvilkts aizsargtīkls, ja uz batuta vienlaikus lēkā vairāki cilvēki. Lecot dažādā tempā, kāds noteikti saņems atsitienu pēc kāda cita lēciena. Turklāt, ja uz batuta ir vairāki cilvēki, nav iespējams saprast, kā elastīgais materiāls nostrādās – atsitiens var arī izsviest lēcēju no batuta un nokrītot var gūt potīšu vai galvas un pat mugurkaula traumu. Šis brīdinājums attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī uz pieaugušajiem, kuri nereti lēkā kopā ar bērniem. „Vēl bīstamāku šo izklaidi padara iereibuši pieaugušie, kuros pamodies akrobāta gars un nepārvarama vēlme to demonstrēt,” ārsta pieredzē dalās VCA traumatologs Dmitrijs Kirejevs.

Cik mīlīgs sunītis! Vai tiešām?

Vasarā arī suņiem, gluži kā to saimniekiem, patīk pavadīt vairāk laika āra. Taču tieši tagad vislabāk redzam, ka ne visi spēj kontrolēt savu mīluļu uzvedību. Ja saimnieks uzsāk sarunu ar garāmgājēju, piemēram, apgalvojot, ka suns, lai arī rej un rūc, ir nekaitīgs, tas liecina par to, ka suņa uzvedību viņš nespēj ietekmēt, jo šādā situācijā viņam vajadzētu spēt suni savaldīt.

Ar svešu dzīvnieku jābūt piesardzīgam pat tad, ja suns nešķiet agresīvs. Tas ir arī saprotami jāizskaidro bērniem: suns nav mīkstā rotaļlieta, ko mesties mīļot un bučot; svešam sunim nedrīkst tuvoties; suni nedrīkst apzināti kaitināt. Ik gadu no suņu kodumiem cieš gan bērni, gan pieaugušie, tādēļ pastiprināta uzmanība dzīvnieku un cilvēku saskarsmei jāpievērš kā suņu īpašniekiem, tā arī iespējamiem upuriem.

Mežā ir lieliski, taču tās čūskas!

Svaigais meža gaiss vilināt vilina doties garā pastaigā. Tiesa, arī meža iemītniecēm čūskām ir savi pastaigu plāni, un, ja kāds tos pamatīgi sabojā, būdams nepareizā vietā un nepareizā laikā, čūska var arī iekost. Par laimi, Latvijā ir tikai viena indīga čūska – odze. Tās kodiens ir sāpīgs un nereti izraisa alerģisku reakciju, kas var apdraudēt veselību un pat dzīvību. Mēdz parādīties vemšana, elpas trūkums, caureja, tādēļ ir svarīgi cik vien iespējams drīzi saņemt medicīnisko palīdzību.

Vienīgais profilakses veids – pastaigai mežā izvēlies atbilstošus apavus un uzmanīgi raugies, kur sper kāju.

Nepārcenties ar pirmās palīdzības sniegšanu!

• Par smagu lūzumu var liecināt stipras sāpes, kā arī nespēja pakustēties, un tas arī nebūtu jādara, pirms ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība.
• Ja gadījusies trauma ar zāģi, piemēram, zaudēts pirksts, svarīgi nekrist panikā. Pirkstu vajadzētu atrast, jo, iespējams, ārsti to varēs piešūt, ja laikus nokļūsi slimnīcā.
• Dažkārt cilvēks nenovērtē traumas smagumu, saka: ja būtu lūzums, es nevarētu paiet. Nav tiesa – ir gadījumi, kad tūlīt pēc traumas patiešām iespējams veikt kustības, taču tas nenozīmē, ka nav lūzuma.
• Pareiza rīcība traumas gadījumā: auksta komprese un ekstremitāte pacelta augstāk par ķermeņa vidusdaļu; miers un, ja nepieciešams, kāds pretsāpju medikaments; vēršanās traumpunktā.
• Ja pēc čūskas koduma momentā nevari saņemt mediķu palīdzību, jāuzliek auksta komprese. Koduma vietu negriezt un indi āra nesūkt!
• Nekādā gadījumā nevajag likt žņaugu virs asiņojošas brūces! To drīkst darīt tikai medicīnas personāls, pievienojot atzīmi par laiku, cikos žņaugs uzlikts.
• Ja neesi mediķis un nezini, kā pirmo palīdzību sniegt, izsauc neatliekamo palīdzību! Nemākulīga palīdzēšana dažkārt var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.

“Lai par kādu traumu arī būtu stāsts, svarīgākais ir nevis tas, kā tieši no tās izvairīties, bet gan profilakse. Izvairīties var tikai ar veselo saprātu un disciplīnu, un tas, esot bīstamā situācijā, ne katram ir pa spēkam. Tādēļ drošāk un pareizāk būs veikt visus profilaktiskos pasākumus, lai līdz bīstamai situācijai nenonāktu,” teic traumatologs Dmitrijs Kirejevs.

Ko iegādāties aptiekā sasituma dziedēšanai?

Iesaka Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza.

• Sasitumam jāuzliek auksta komprese, gels, aerosols, aukstuma maisiņš – to visu iegādāties aptiekā. Aukstums jānodrošina vismaz 24 stundas ar nelieliem laika intervāliem. Tad divas trīs reizes dienā var sākt lietot (jāturpina vismaz piecas septiņas dienas) kādu no geliem, kas satur heparīnu, dimetilsulfoksīdu, escīnu, dietilamīna salicilātu.
• Ja sāpes ir spēcīgas, lokāli var lietot gēlus, kas satur iboprofēnu, naproksenu, aceklofenku vai diklofenaku. Sāpēm mazinoties, ieteicami gēli vai krēmi ar augu ekstraktiem – zirgkastani, tauksakni, ginko bilobu, burvjlazdu, arniku, piparmētru. Pieejami arī, piemēram, arniku, diklofenaku saturoši plāksteri.
• Neuzklāt pretsāpju/prettūskas medikamentu, ja traumas rezultāta ir bojāta āda vai gļotāda.
• Brūce vispirms ir jāskalo, jādezinficē un tikai ap to var aplicēt gelu vai krēmu.

Dziļās uzsūkšanās īpašības dēļ šos krēmus un gelus nedrīkst lietot bērna traumas gadījumā. Bez ārsta vai farmaceita konsultācijas bērnam var palīdzēt tikai ar aukstuma kompresēm, atgādina „Mēness aptieka” farmaceite Ieva Virza.

Foto: ilustratīvs