Kāda ir cinka, selēna un kālija nozīme organismā?

Optimālu cilvēka organisma darbību veido daudzu savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko ietekmē gan organisma iekšējie procesi un iedzimtība, gan arī ārējie faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, stresa līmenis un daudzi citi. Cilvēka organismā liela nozīme ir arī tādām minerālvielām kā cinks, selēns un kālijs, par kurām bieži vien tiek piemirsts. Par šo minerālvielu lomu un produktiem, ar kuru palīdzību tos var uzņemt, stāsta BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece. 

Minerālvielas – pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai

Farmaceite I. Priedniece skaidro – minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas nepieciešamas organisma pilnvērtīgai attīstībai. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji arī ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām, tomēr atsevišķu minerālvielu deficīta gadījumā papildus ieteicams lietot arī uztura bagātinātājus vai medikamentus.

Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā, tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks nekā 50mg uz kg ķermeņa masas) un mikroelementos (vidējais daudzums mazāks nekā 50mg uz kg ķermeņa masas). Lai gan minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā ir salīdzinoši nelielā daudzumā, normālai organisma darbībai tie ir ļoti būtiski. Minerālvielas no organisma izdalās arī ar sviedriem, tāpēc ilgstošas pastiprinātas svīšanas laikā (īpaši sportistiem un fiziska darba veicējiem) nepieciešams uzņemt daudz lielāku minerālvielu daudzumu.

Cinks – imunitātes stiprināšanai

Optimāls cinka daudzums organismā stiprina cilvēka imunitāti, pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. Cinkam ir liela nozīme šūnu atjaunošanās procesos, brūču dzīšanā, kā arī redzes, matu, nagu un ādas veselībā. Tāpat cinks ir būtisks elements kā sievietes, tā vīrieša reproduktīvajā veselībā. Vīriešiem cinks palīdz uzturēt optimālu testosterona līmeni un gādā par dzimumtieksmi, savukārt sievietēm pietiekams cinka daudzums var mazināt menstruāciju traucējumus, kā arī tas ir ļoti svarīgs normālai grūtniecības norisei. Ieteicamā cinka diennakts deva pieaugušajiem ir 14 mg, ko vislabāk uzņemt ar sieru, graudaugiem, pākšaugiem, riekstiem un sēnēm. Ievērojams cinka īpatsvars atrodams arī tādos produktos kā sīpoli, sarkanie pipari, bietes, burkāni, kartupeļi, āboli un upenes. Par cinka trūkumu liecina bieža saaukstēšanās, redzes pavājināšanās, pastiprināta matu izkrišana, ilgstoša brūču dzīšana, trausli nagi, sausa āda un apetītes zudums, stāsta I. Priedniece. 

Selēns – pareizai vairogdziedzera darbībai

Pieaugušam cilvēkam ieteicamā selēna diennakts deva ir tikai 0,06 mg. Farmaceite norāda, ka, neskatoties uz nelielo šā mikroelementa daudzumu, tam ir liela nozīme cilvēka imūnsistēmas uzturēšanā un šūnu aizsardzībā pret oksidatīvo stresu. Tāpat selēns nodrošina pilnvērtīgu vairogdziedzera funkcionēšanu, jo veicina fermenta darbību, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona pārstrādi bioloģiski aktīvā formā. Tā savukārt ietekmē vielmaiņu un visu orgānu funkcijas. Ja ir pietiekams selēna daudzums organismā, tad vairogdziedzeris darbojas pareizi un rada pareizi funkcionējošus selēna proteīnus. Tādējādi organisms saņem palīdzību, lai varētu uzturēt vielmaiņas ātrumu vēlamajā līmenī un radītu vajadzīgo enerģijas daudzumu, kas spēj nodrošināt ikvienas šūnas svarīgākās funkcijas. Nozīmīgākie selēna avoti ir piens, cūkgaļa, olas, zivis un dārzeņi, savukārt par selēna trūkumu visbiežāk liecina matu, nagu vai liekā svara problēmas, kam pēcāk seko traucējumi imūnsistēmas un citu organisma sistēmu darbībā.

Kālijs – sirdsdarbībai un nervu sistēmai

Pieaugušam cilvēkam diennakts laikā vēlams uzņemt 4000 mg kālija, kas regulē osmotisko spiedienu, optimāli pārvada nervu impulsus un veicina normālu sirdsdarbību. Par kālija trūkumu organismā liecina ilgstošs vispārējs vājums un bezspēks, palēnināts vai neregulārs pulss, asinsspiediena problēmas, slikta apetīte un miega traucējumi. Kālija trūkuma biežākie iemesli ir paaugstināta fiziskā slodze, augsts stresa līmenis, nepilnvērtīgs uzturs, kā arī šā makroelementa trūkumu organismā var izraisīt caureja, vemšana vai urīndzenošu preparātu lietošana un pārāk liela kafijas vai alkohola lietošana. Kālijs bagātīgi atrodams spinātos, kartupeļos, žāvētās plūmēs, pākšaugos, ķirbjos, kāpostos, tomātos, upenēs, melonēs, kivi un banānos.

Iestājoties vēsajam laikam, farmaceite I. Priedniece aicina laicīgi rūpēties par imunitātes stiprināšanu, uzturā iekļaujot pilnvērtīgus un vitamīniem un minerālvielām bagātus produktus, kā arī neaizmirst par regulārām fiziskajām aktivitātēm un kvalitatīvu miegu.