Kā par skolotāju kļūt cilvēkam ar augstāko izglītību, kas nav iegūta pedagoģijā

Pedagoga profesija Latvijā vienmēr ir bijusi cienījama un populāra vidusskolu beidzēju vidū, un daudzi joprojām vēlas ar to saistīt savu dzīvi. Augstākās pedagoģiskās izglītības apgūšanas iespējas piedāvā Latvijas Universitāte (LU), Liepājas un Daugavpils universitātes, kā arī citas augstskolas. LU var apgūt gan pirmā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”, gan divas profesionālās bakalaura programmas “Sākumskolas skolotājs” un “Skolotājs” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu “Skolotājs”. Iespējams arī studēt maģistrantūrā un doktorantūrā.

Protams, ka dzīvē dažādu iemeslu dēļ ne jau visi augstskolu absolventi turpina strādāt iegūtajā profesijā, ir tādi, kas skolas vietā izvēlas citu darbavietu, bet ir arī cilvēki, kas par skolotājiem izlemj kļūt jau pēc augstskolas beigšanas, bieži vien brieduma gados. Taču viņiem nav pedagoģiskās izglītības, un bez tās skolā strādāt vairs nevar.

Taču mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir normāli visa mūža garumā mācīties, padziļināt un papildināt zināšanas. Savukārt valsts pārkvalifikācijas rezultātā iegūst sagatavotus skolotājus, kuru deficīts pašlaik izglītības sistēmā ir ļoti ass.

Universitātes un arī citas mācību iestādes piedāvā dažādas iespējas. Visvienkāršākais cilvēkam ar augstāko izglītību – fiziķim, matemātiķim, juristam vai citu, ne skolotāja kvalifikāciju ieguvušam – ir pabeigt vismaz 72 stundu kursus pedagoģisko zināšanu apguvei, kurus vada augstskola, kurā nodrošina pedagogu sagatavošanas programmas. Pēc tam šādi sagatavotais speciālists drīkst strādāt skolā. Jau krietni pamatīgāka pārkvalifikācija iespējama, pabeidzot studijas pedagoģijas maģistrantūrā un specializējoties noteiktā jomā. Vēl augstāks līmenis ir studijām pedagoģijas doktorantūrā, kurā arī iestāties var dažādās jomās augstāko izglītību un maģistra grādu ieguvušie.

Jaunas iespējas sniedz arī projekts “Mācītspēks”, kuru īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils universitāte sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”. Tā ietvaros divu gadu laikā skolotāji tiek sagatavoti, vienlaikus strādājot skolā. Tas gan vēl nav maģistra līmenis, taču gala rezultātā nodrošina kvalitatīvu pedagoģisko izglītību cilvēkiem ar dzīves pieredzi un augstāko izglītību citās jomās. Šādas darba vidē balstītas studijas ir virziens, kuru attīstot, iespējams nevis vienkārši aizlāpīt trūkstošās angļu valodas, informātikas, fizikas, matemātikas un citu priekšmetu skolotāju vakances, bet sagatavot motivētus pedagogus ar jau zināmu dzīves un darba pieredzi.

Domājot par nākotni, paredzams, ka nāksies uzlabot arī dažādu jomu speciālistu pārkvalificēšanās par pedagogiem procesu. Ar 72 stundu kursiem tomēr ir par maz, lai iegūtu darbam skolā darbam nepieciešamās pamatzināšanas mācību stundas vadīšanā, klasvedībā, sadarbībā ar citiem pedagogiem un vecākiem, zināšanu vērtēšanā, skolēnju motivēšanā, konfliktsituāciju risināšanā utt. Jau nedaudz tālākā nākotnē ir jāpanāk, ka skolās strādā tikai speciālisti, kas pabeiguši maģistra līmeņa studijas. Mēs taču bieži sakām, ka gribam tādu izglītības kvalitāti kā Somijā, vai Igaunijā, bet tur cita starpā ir spēkā arī prasība skolotājiem iegūt maģistra grādu pedagoģijā, kas viņiem ļauj darbā izmantot jau cita, daudz augstāka līmeņa zināšanas.

Protams, mūsu izglītības sistēmai tas nav tuvākā laika jautājums, jo aktuālākais uzdevums ir sagatavot skolotājus, lai mazinātu pamatīgo pedagogu deficītu. Taču pareizāk ir nevis pieņemt lēmumu un tikai tad sākt domāt, kā to īstenot, bet profesionālā līmeņa paaugstināšanai sākt gatavoties laikus.

Ja vienlaikus tiks veikti citi pasākumi kadru mainības samazināšanai skolās – piemēram, pedagoga profesijas prestiža paaugstināšana, atbilstošas darba samaksas nodrošināšana, palīdzība jaunajiem skolotājiem, pirmajos darba gados nodrošinot pieredzējuša mentora individuālu atbalstu, tad profesionālā līmeņa būtiska paaugstināšana ir iespējama.

Prof. Linda Daniela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)