Ir jāskrien un jākustas! Sēdoša dzīvesveida sekas bērniem

Ikvienam ir nepieciešama dīkstāve, lai atpūstos. Tāpat vairākas mazkustīgas aktivitātes, piemēram, lasīšana un mājasdarbu pildīšana, ir ļoti svarīgas. Taču pētījumi liecina, ka šodien bērni ir daudz mazkustīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs. Sertificēta fiziotarepeite, Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča, skaidro mazkustīga dzīvesveida negatīvo ietekmi uz bērna attīstību un nākotnes veselību.

“Salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, mūsdienu ģimenes daudz vairāk laika pavada, ilgstoši sēžot. Mēģiniet paši piefiksēt, kurās situācijās tas notiek un cik laika dienā pavadāt mazkustīgi!” rosina fizioterapeite. Sabiedriskajā transportā, automašīnā, skolā stundu laikā un dažkārt pat starpbrīžos, darbā, sapulcēs, pildot mājasdarbus, skatoties ekrānos… “Pētījumi liecina, ka mūsdienās bērni mazkustīgās aktivitātēs pavada vairāk nekā septiņas stundas dienā – tā ir aptuveni puse no nomoda laika!” norāda Jekaterina Bovtramoviča, akcentējot, ka, neskaitot mācībām veltīto laiku, bērnam pie ekrāniem vairāk par divām stundām dienā pavadīt nevajadzētu.

Sēdoši pavadīta laika ietekme uz bērna veselību

Regulāri un ilgstoši mazkustīgi pavadīts laiks atstāj negatīvu ietekmi uz bērna attīstību un veselību, piemēram, bērnam var būt:

• lēnāka vielmaiņa;

• samazināties darbspējas;

• samazināties izturība un spēks;

• aptaukošanās;

• traucēta asinsrite, šūnu apgāde ar skābekli un barības vielām;

• novājināts sirds ritms un asinsvadu tonuss;

• samazināta imunitāte;

• īsāks dzīves ilgums;

• agrāk sākušies tādi pieaugušo veselības sarežģījumi kā 2. tipa diabēts, sirds un asinsvadu slimības, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis;

• depresija vai trauksme;

• kā arī var veidoties paaugstināts risks hipodinamijai – novājinātiem muskuļiem un kauliem.

Mazkustīgs dzīvesveids izraisa hipodinamiju

Hipodinamija ir pārmērīga muskuļu darbības atslābšana, kas saistīta ar fiziskās slodzes trūkumu ikdienā. Hipodinamija var novest pie nopietnām izmaiņām augoša bērna organismā; ja bērnam nepietiek aktivitāšu, var ciest kustību un balsta aparāts, stāja, elpošanas un gremošanas sistēmas. “Fiziska aktivitāte bērna attīstībā spēlē nozīmīgu lomu – tādējādi veidojas kustību iemaņas, formējas nervu saiknes starp balsta un kustību sistēmu, centrālo nervu sistēmu un arī iekšējiem orgāniem. Regulāra kustība ir ļoti svarīga muskuļiem un stājai, vielmaiņas procesiem, elpošanai, sirds un asinsvadu sistēmai,” uzskaita Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča. “Šajā tehnoloģiju laikmetā cilvēki kopumā kustas mazāk, un ne visiem bērniem ikdienā rodas iespēja izkustēties tik, cik daba to paredzējusi.”

Hipodinamijas profilakse ir regulāra kustība! Cik daudz bērnam jākustas?

Jau no agrīna vecuma bērnu vajadzētu radināt pie regulārām fiziskām aktivitātēm, jo atbilstoša slodze palīdz attīstīt muskuļu spēku, izturību, disciplīnu un staltu stāju, kā arī veicina bērna mentālo un fizisko veselību. “Apmeklēt sporta pulciņus bērns var sākt jau no trīs gadu vecuma. Šajā laikā nodarbības, protams, nebūs nopietnas, taču bērnam būs iespēja regulāri kustēties, kā arī pierast pie treniņu apmeklēšanas. No piecu gadu vecuma sporta nodarbības slodzes un kustību ziņā kļūst nopietnākas, taču bērna veselībai ir svarīgi, lai bērns netiktu pārslogots ar ļoti intensīviem treniņiem – tie nav nepieciešami katru dienu. Pietiek ar diviem treniņiem nedēļā plus sporta nodarbībām bērnudārzā vai skolā un regulāru kustību ikdienā,” stāsta eksperte, piebilstot, ka izvēlētajam sporta veidam jābūt tādam, kas bērnu priecē un ir piemērots viņa veselībai.

Bērna ikdienas režīms un kustības hipodinamijas profilaksei

• Pilnvērtīgs un sistematizēts uzturs.

• Pietiekams miega daudzums (skolas vecuma bērnam jāguļ vismaz deviņas stundas).

• Regulāras sporta nodarbības.

• Ikdienas fiziskās aktivitātes (bērna iesaiste istabas kārtošanā, putekļu sūkšanā u. c.).

• Pastaigas svaigā gaisā (starp mācībām skolā un mājasdarbu pildīšanu ir būtiski pavadīt laiku ārā!).

• Kustību pauzes mājasdarbu pildīšanas laikā, kā arī pie ekrāniem (pildot mājasdarbus, ik pēc 50 minūtēm jātaisa 10–15 minūšu kustību pārtraukums).

• Pie televizora nepavadīt ilgāk par pusotru stundu.

• Savlaicīgi doties gulēt (ne vēlāk kā pulksten 22.00. Miega deficīts var kaitēt nervu sistēmai un mācību procesam).

Attēls: publicitātes