Farmaceits nav pārdevējs

Par priekšstatu maiņu, kā arī par milzīgo uzticību savam darbam stāsta farmaceite un reģionālā vadītāja “Mēness aptieku” saimē Viktorija Skurjate.

Viņa ir dzimusi farmaceite: stingra, gudra, precīza burtiski katrā pateiktajā vārdā. Drīz būs 15 gadi, kurus Viktorija ir veltījusi darbam, ko viņa uzskata par pieprasītāko un nepieciešamāko pasaulē. Lai arī Viktorijai daudz darba ir jāveic birojā, viņa bieži vien no mājām Ozolniekos, Jelgavas novadā ir ceļā uz kādu no 23 pārziņā esošajām “Mēness aptiekām” Rīgā, Olainē, Jelgavā, Dobelē, Tērvetē, Bēnē. 

Jums ir bagāta profesionālā pieredze – jau 14 gadus esat strādājusi nelielās un lielās aptiekās dažādās Latvijas pilsētās par farmaceiti un pēc tam par vadītāju Jelgavas iedzīvotāju iemīļotā aptiekā. Pastāstiet, kas mūsdienās ir farmaceits?

Mēs esam īsti profesionāļi ar pamatīgu augstāko speciālo izglītību. Vai zināt, cik “ķīmiju” un “bioloģiju” es nokārtoju studiju laikā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē? Daudz! Mēs, tāpat kā ārsti, esam pat bez minimālām atlaidēm sagatavoti savas nozares speciālisti. 

Farmaceitam ir jāsaprot, kā darbojas cilvēka organisms, un arī jāzina, kā palīdzēt cilvēkam. Protams, mēs pārzinām mūsdienu zāles, to lietošanas noteikumus un kontrindikācijas. Mēs varam diennaktīm stāstīt par vitamīniem un citiem veselības nozīmīgiem aptiekas produktiem – līdz pat kosmētikai. Un vēl farmaceitiem arī jāspēj saprasties ar cilvēkiem, jābūt psihologa prasmēm – bez tām nu nekādi, jo daudzi cilvēki, ienākot aptiekā, nervozē, uztraucas vai apjūk. Farmaceitam ir jānomierina klients, apdomīgi jāaprunājas un jāsaprot tā cilvēka problēma, kurš ieradies pēc palīdzības vai padoma.

Mēs neesam veikals! Ļoti svarīga ir aptiekas specifiskā funkcija – nodrošināt pacientu ar zālēm un medicīnas precēm slimību profilaksei un ārstēšanai. Tieši speciālists aizsargās cilvēku, kurš izvēlas ārstniecības preparātu, no iespējamām kļūdām tā pielietojumā. Farmakoterapijas procesā nav sīkumu, un nepareiza zāļu lietošana var radīt smagu kaitējumu veselībai. Viena no svarīgākajām aptiekas speciālista funkcijām ir farmācijas konsultācijas.

Dažreiz, nezinot pareizo atbildi uz šķietami vienkāršu jautājumu: “Ko uzdzert zālēm?”, var mainīt to iedarbību.

– Tiešām?

– Jebkurām zālēm būtu jāuzdzer tikai ūdens. Tā ir neitrāla viela, kas ir lieliska vide ķīmisko savienojumu reakcijām. Bet citi dzērieni – tēja, sula, kafija, kompots – satur vielas, kas var negatīvi mijiedarboties ar noteiktām zālēm. Tādējādizāles var iedarboties spēcīgāk vai vājāk, mainās to ietekme, vai tās pat kļūst toksiskas. 

Piemēram, tēja daļēji neitralizē orālo kontracepcijas līdzekļu iedarbību, savienojumos ar dzelzi veidojot nogulsnes, un traucē zāļu uzsūkšanos. 

Antidepresantu iedarbība, ja tiem uzdzer tēju, var pārveidoties un izraisīt gan spēcīgu uztraukumu, gan bezmiegu; jūs visu nakti skaitīsiet aitas un brīnīsieties, kāpēc zāles neiedarbojas. 

Kombinācijā ar kafiju pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem var būt toksiska ietekme uz aknām, nierēm un sirdi. 

Greipfrūtu sula, starp citu, var mijiedarboties ar vairāk nekā 50 dažādām zālēm un izraisīt saindēšanos! Daudzu iecienītā granātābolu sula satur fermentu, kas var neitralizēt dažas tablešu ārstnieciskās īpašības pret augstu asinsspiedienu. 

Piena kalcijs var izraisīt dažu antibiotiku, īpaši tetraciklīna grupas, iedarbības mazināšanos. Arī doksiciklīns un ciprofloksacīns nav savienojami ar pienu. Dzelzi saturošajām zālēm dažreiz ir labi uzdzert citrusaugļu sulu, tomēr arī ne visām, jo tagad ir pilnīgi jaunas formulas, kas vairs nav tik kaprīzas un ir vēl efektīvākas.

Dažreiz farmaceits var arī paveicāt kādu uzvedinošu jautājumu. Piemēram: “Vai esat noguris? Un kāds jums ir hemoglobīna līmenis asinīs, vai sen neesat pārbaudījis? Guļat normāli? Kā ēdat?”

Un klients atbild – man nav ne jausmas, kāds man ir hemoglobīna līmenis tāpat kā arī citas asins analīzes… Paldies par padomu, es noteikti došos pie sava ārsta, visticamāk, ir pienācis laiks veikt profilaktisko pārbaudi…

Runājiet ar mūsu farmaceitiem, jautājiet, tas vienmēr ir pareizi! Mani kolēģi visā Latvijā ir brīnišķīgi profesionāļi! Piemēram, es par farmaceiti savulaik sāku strādāt aptiekā Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikā Rīgā, Pļavniekos. Tā ir lieliska skola iesācējam, kur es  guvu milzīgu pieredzi: cilvēki pastāvīgi, burtiski ik pēc minūtes, nāca uz mūsu aptieku! Tolaik es daudz runāju ar dažādu specialitāšu ārstiem, kuri, izrakstot receptes saviem pacientiem, dažreiz man jautāja: vai mūsu aptiekā ir tāds vai cits līdzeklis, lai viņu pacients, bieži vien slims cilvēks gados, izejot no ārsta kabineta, varētu nekavējoties iegādāties viņam nepieciešamās zāles par pieņemamu cenu…

Vēlāk, jau strādājot „Mēness aptiekā”, vadītāja devās atvaļinājumā. Tas bija pārbaudījums, bet zināju, ka mani atbalsta uzņēmums, kur jaunajiem speciālistiem ļoti palīdz pieredzējušāki profesionāļi un, ja gribi un tev ir spējas, tu sāc strauji augt šajā darbā… Pat nepaspēju kārtīgi paraudzīties apkārt, kad es jau biju „Mēness aptiekas” Grostonas ielā, Rīgā vadītāja, un tur nāca pilnīgi citi cilvēki. Un man kā vadītājai bija jāparedz, kādām zālēm un preparātiem katru dienu jābūt aptiekas plauktos, lai neviens no apmeklētājiem neaizietu neapmierināts bez viņam nepieciešamajiem medikamentiem.

Atceros, kā mani kolēģi jaunajā aptiekā, skatoties uz mani pirmo reizi – toreiz pavisam slaidu meitenīti –, smaidot jautāja: “Cik tev gadu, direktore?” Tomēr es ātri sadraudzējos ar kolektīvu, un, tā kā kolēģi bija tik pieredzējuši farmaceita darbā, tā bija laime strādāt ar viņiem!

– Kas ir svarīgākais aptiekas vadītājam? Pāris gadus vēlāk jums tika uzticēta vēl lielākas aptiekas vadība Jelgavā…

– Drosme. Nedrīkst baidīties pieņemt lēmumus. Turklāt jābūt izpratnei, kas ir atbildība par visiem aptiekā notiekošajiem procesiem. Protams, ļoti svarīgas ir labas un pamatīgas profesionālās zināšanas.

– Jā, dažreiz es nesaprotu, kā jūs, farmaceiti, lasāt dažas receptes, ārstu rokraksts brīžiem man atgādina japāņu hieroglifus…

– Jums jau nekas nav jāatšifrē, aptiekā tādēļ ir speciālists, mums nav grūti. Un lauvas tiesa recepšu pašlaik tiek izrakstītas elektroniski. Redziet, mums ir ne tikai jāizlasa nosaukums, bet arī viss jāizskaidro potenciālajam lietotājam. Dažreiz mēs klientam uz papīra uzrakstām visu konkrēto zāļu lietošanas plānu – tā arī tas notiek.

Citreiz ir jāatrod dažu zāļu analogi, citreiz vajadzīgs īpašs pasūtījums. Cik cilvēku, tik arī stāstu. Aptieka ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kuras sociālais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu pacientu ārstēšanas procesu. Svarīgs posms šajā procesā ir medikamentu terapija. Lai tā būtu pareiza, ir nepieciešamas speciālistu – ārsta un noteikti arī farmaceita konsultācijas. 

– Viktorija, jūs ir iemīļojuši aptiekas klienti Jelgavā, uz kurieni pārcēlāties dzīvot ar vīru un diviem maziem bērniem. Vai nebaidījāties uzņemties vēl lielāku atbildību kā reģiona vadītāja? 

– Pirms piekritu, diennakti domāju un nolēmu, ka jaunais amats ir vēl viens pakāpiens, likteņa izaicinājums un ļoti, ļoti interesants darbs. Kad draugi no Aizkraukles, pilsētas, kurā uzaugu un mācījos skolā, jautā, vai esmu apmierināta ar profesijas izvēli, es parasti saku: nāciet pie mums, vēl nav par vēlu, jo pasaulē nav populārākas un brīnišķīgākas profesijas! Pat mācīties, lai kļūtu par farmaceita asistentu, var, izmantojot „Mēness aptiekas” atbalstu.

Farmācijas nozarē esmu jau apmēram 15 gadus, un nav bijusi diena, kad kaut minūti nožēlotu savu izvēli. Es vienmēr priecājos nākt uz darbu, jo man tā ir dzīve. Es esmu laimīga, man patīk strādāt ar cilvēkiem, un zāļu smarža man ir ne mazāk patīkama kā manu iecienītāko smaržu aromāts…

Autore: Ludmila Vēvere

Foto: publicitātes