Eksperte: digitāla piekļūstamība valstij – priekšnoteikums, nevis luksuss

Aizvadīts mēnesis, kopš Valsts kancelejas Tīmekļvietņu vienotās platformas pilotprojekta ietvaros Latvijas sabiedrībai pieejamas 13 atjaunotas valsts iestāžu tīmekļvietnes. Eksperti norāda – viens no lielākajiem ieguvumiem ir piekļūstamība jeb iespēja ērti lietot jaunās mājaslapas neatkarīgi no lietotāja izvēlētās ierīces vai fiziskajām iespējām, kas ir būtiski cilvēkiem ar invaliditāti un noderīgi ikvienam.

Iespējai ērti un vienkārši atrast nepieciešamo informāciju un sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm jābūt ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kā liecina pieredze darbā ar līdzšinējām valsts iestāžu un pašvaldību mājaslapām, to tehniskās iespējas līdz šim ir liegušas mājaslapas pilnvērtīgi lietot senioriem vai cilvēkiem ar invaliditāti – vairums tīmekļvietņu valsts pārvaldē ir novecojušas: teju puse ir vecākas par 6 gadiem, daļa – pat par 10 gadiem, un piekļūstamības risinājumu daudzās no šīm lapām nav. Eiropas Savienības izdotā Direktīva par publiskā sektora tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību[1] paredz, ka visām valsts pārvaldes tīmekļvietnēm jābūt piekļūstamām un jāatbilst starptautiskajam standartam WCAG[2]. Tas savukārt nozīmē virkni funkciju, kas tiek ieviestas jaunajās tīmekļvietnēs.

Neatkarīgā pētniece-konsultante invaliditātes jautājumos Daina Podziņa norāda – piekļūstamība ir aktuāla vismaz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju.

“Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā piektā daļa jeb 23,1 % Latvijas iedzīvotāju ir virs darbspējas vecuma – tie, kurus mēs dēvējam par senioriem. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas statistika liecina, ka vairāk nekā 9 % sabiedrības jeb gandrīz 188 000 pieaugušo ir dažāda veida invaliditāte – redzes, dzirdes, kustību, psihiskie vai uzvedības traucējumi. Visiem šiem cilvēkiem ir tādas pašas tiesības kā jebkuram sabiedrības loceklim sekot līdzi aktualitātēm, ērti atrast nepieciešamo informāciju vai sazināties ar valsts un pašvaldības iestādēm. Pārējie, kurus šādas problēmas neskar, neaizdomājas, cik iespējama mājaslapu lietošana ir tiem, kuri roku kustību traucējumu dēļ nevar strādāt ar datora peli, redz objektus tikai redzes lauka malās vai neredz tos nemaz vai arī nespēj uztvert garus, sarežģītus teikumus. Tīmekļvietņu pieklūstamība nav luksuss – tā ir pašsaprotama nepieciešamība ceļā uz iekļaujošu sabiedrību,” uzsver Daina Podziņa. Viņa piebilst, ka iespēja viegli lasīt ir noderīga arī tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda.

Tīmekļvietņu vienotā platforma ir koplietošanas platforma, kuras komponentes varēs atkal un atkal izmantot, pēc vienotiem principiem radot jaunas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes. Tīmekļvietņu vienotā platforma paredz iespēju mainīt burtu lielumu un ekrāna fona kontrastus, izvēlēties lasīt vieglajā valodā un ērti pārvietoties pa tīmekļvietnēm, izmantojot tikai klaviatūru. Katram attēlam vai grafiskajam elementam ar informāciju saturošu nozīmi ir pieejama teksta alternatīva, kad, izmantojot ekrānlasītāju, attēls tiek paskaidrots vārdiem (piemēram, “iestādes ieeja personām ar invaliditāti ir pieejama no Klijānu ielas”). Tāpat pieejami audio apraksti saturam videoformātā, subtitri audio saturam utt. Valsts kanceleja turpina darbu ar iestāžu tīmekļvietņu administratoriem, lai padziļinātu izpratni par piekļūstamību un aicinātu izmantot daudzveidīgās iespējas, veidojot savu iestāžu tīmekļvietņu saturu.

Būtiskākie WCAG atslēgas vārdi ir “uztverams”, “lietojams”, “saprotams” un “noturīgs”. Tīmekļvietņu vienotajā platformā atbilstība starptautiskajam standartam ir “iebūvēta” pamatos un tiek centralizēti administrēta.

“Dažās valstīs ES direktīvu ievēro arī privātais sektors. Latvijā pagaidām tā ir saistoša valsts pārvaldei, taču mēs ceram, ka tas ir tikai pirmais solis digitālās vides uzlabošanai valstī arī plašākā mērogā. Tāpat esam spēruši nozīmīgu soli Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanā, pilnībā mainot un modernizējot patiešām visu iedzīvotāju saziņas iespējas ar valsts pārvaldi. Jaunās tīmekļvietnes atbilst gan 21. gadsimta funkcionalitātes prasībām, gan drošības un piekļūstamības standartiem,” stāsta Tīmekļvietņu vienotās platformas projekta vadītāja Vita Vodinska.

Tīmekļvietņu vienotā platforma ir Valsts kancelejas īstenotā projekta ietvaros radīts ilgtspējīgs risinājums – koplietošanas platforma, kuras komponentes varēs atkal un atkal izmantot, pēc vienotiem principiem radot jaunas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes, kas būs ērti lietojamas visās ierīcēs, saprotamas un pieejamas ikvienam. Ieteikumus vai informāciju par konstatētajām nepilnībām jaunā formāta mājaslapās aicinām iesūtīt e-pastā: timeklvietnes@mk.gov.lv.

[1] Directive (EU) 2016/2102 of the European Parliament and of the Council of 26 October 2016 on the accessibility of the websites and mobile applications of public sector bodies

[2] Web Content Accessibility Guidelines (WCAG) 2.1. AA līmenis

Foto: publicitātes