E-atkritumi – kas tie ir un kāpēc par to jādomā arī Tev?

Ik gadu katrs no mums rada aptuveni 7,3 kilogramus e-atkritumu – tiek izmestas dažāda veida izlietotās baterijas, viedierīces un salūzusi vai nomainīta sadzīves tehnika. Augošais iedzīvotāju ienākumu līmenis, urbanizācija un industrializācija ir tas, kas rada arvien lielāku nolietoto ierīču daudzumu, tādējādi e-atkritumi (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi) kļuvuši par visstraujāk augošo atkritumu plūsmu Eiropas Savienībā. Diemžēl tikai mazāk nekā 40% no tiem tiek nodoti pārstrādei vai daļēji izmantoti atkārtoti jaunu ierīču ražošanai, tāpēc pasaulē aizvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroiekārtu atkritumu pārvaldību, kurā jāiesaistās ne tikai politikas veidotājiem, bet arī sabiedrībai un tehnoloģiju ražotājiem.

E-atkritumi – tehnoloģiju laikmeta izaicinājums

Katrs no vēstures laikmetiem sabiedrībai ir nesis gan būtiskus jauninājumus, gan vēl neredzētus izaicinājumus. Šis, bez šaubām, ir tehnoloģiju laikmets, tomēr ierīces un tehnika diemžēl nekalpo mūžīgi. Katru gadu pasaulē tiek ražotas un iegādātas arvien jaunas iekārtas, bet nolietotās tiek izmestas, radot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus jeb e-atkritumus. Tos ir būtiski pareizi šķirot un pārstrādāt, jo nereti elektroniskajās iekārtās nelielā daudzumā sastopamas arī cilvēka veselībai un videi toksiskas un bīstamas vielas. Tāpat daudzi e-atkritumi sastāv no tādiem otrreizēji izmantojamiem materiāliem kā dažādi metāli un plastmasa. Piemēram, 1 tonna viedtālruņu satur 100 reizes vairāk zelta nekā 1 tonna zelta rūdas – tas ir ļoti vērtīgs resurss aprites ekonomikas veicināšanai.

Valsts vides dienests, runājot par e-atkritumu apstrādes un pārstrādes nozīmi, uzsver, ka neatbilstoši apsaimniekojot e-atkritumus, vidē nokļūst bīstamas ķīmiskas vielas, kas piesārņo un negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Tā piemēram, šādus atkritumus atstājot vai apglabājot izjauktā vai neizjauktā stāvoklī tam nepiemērotā vietā un veidā, var tikt radīts augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums ar smagajiem metāliem un noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas nokļūst dzīvajos organismos un spēj tajos bioakumulēties, radot veselības problēmas. Tāpat Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka visas elektropreces un elektronikas preces, akumulatori un baterijas – kopš 2005. gada Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas (pārsvītrots atkritumu konteiners), tā norādot, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā konteinerā pie sadzīves atkritumiem. Turklāt ierīču ražotājam noteikts pienākums ne tikai preces marķēt ar šo simbolu, bet arī skaidrot patērētājiem tā nozīmi un sniegt informāciju, kur šādus atkritumus drīkst nodot.

2019. gadā visā pasaulē tika radīts rekordliels e-atkritumu daudzums – 53,6 miljoni tonnu izmestu elektrisko un elektronisko iekārtu, taču atbilstoši savākti un pārstrādāti no tā tika vien 17,4%. E-atkritumu apjoma pieauguma temps ir iespaidīgs – 5 gadu laikā pieaudzis par 9,2 miljoniem tonnu, bet Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) paredz, ka līdz 2030. gadam e-atkritumu daudzums pasaulē varētu sasniegt pat 74 miljonus tonnas. Lai saudzētu vidi un mūsu pašu veselību, šie rādītāji ir steidzami jāuzlabo gan veicinot pareizus e-atkritumu nodošanas ieradumus ikdienā, gan veidojot regulējumus, kas veicina un atbalsta ražotājus, kuri šo problēmu apņemas risināt arī savas darbības ietvaros.

Kā samazināt e-atkritumu daudzumu pasaulē?

Līdzīgi kā jebkuras citas pasaules mēroga problēmas risināšanā, arī e-atkritumu apjoma samazināšanā jāsadarbojas visām procesā iesaistītajām pusēm. Skatoties no vienas puses, liela nozīme ir valsts un arī plašāka mēroga likumdošana, kam jāmudina un jāveicina iekārtu pareiza šķirošana un pārstrāde. Eiropas līmenī 2020. gadā pavasarī Eiropas Komisija ierosināja jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā elektronisko un elektrisko atkritumu samazināšana ir noteikta par vienu no galvenajām prioritātēm. Šajā rīcības plānā minēti tādi mērķi kā atkārtotas izmantošanas uzlabošana, vienota viedtālruņu lādētāja ieviešana un atlīdzības sistēma, lai veicinātu elektronikas otrreizēju pārstrādi. Valsts vides dienests norāda, ka visām Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jādomā par ilgtspējīgas ražošanas veicināšanu, t.sk. kā samazināt e-atkritumu patēriņu un šo atkritumu apglabāšanu, arvien veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Tādēļ arī Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka tieši ražotājs nodrošina šo iekārtu atkritumu savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, pielietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Savukārt, lai ražotājus veicinātu izpildīt iepriekš minēto normu, normatīvajos aktos noteikti atvieglojumi, proti, ja elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina šo atkritumu savākšanu un atbilstošu apsaimniekošanu, tas tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas.

Tieši tehnoloģiju ražotājiem ir visplašākās iespējas un zināšanas iekārtu pareizā pārstrādē un atkārtotā izmantošanā, tāpēc uzņēmumiem ir liela ietekme e-atkritumu problēmas risināšanā. Šajā virzienā aktīvi darbojas uzņēmums Huawei, kas ir izveidojis globālu ierīču pārstrādes programmu, pagājušajā gadā vien pārstrādājot 4500 tonnas e-atkritumu 48 valstīs un reģionos visā pasaulē. “Visas ierīces, kas vēl ir atjaunojamas, nododam mūsu partneriem, bet pārējās tiek izjauktas un to detaļas – sašķirotas, lai tās atbilstoši izmantotu atkārtoti vai utilizētu videi draudzīgā veidā. Mūsuprāt, liela nozīme ir tieši detaļu atkārtotai lietošanai, tāpēc radām un atbalstām inovatīvus risinājumus arī šajā virzienā. Piemēram, sadarbojoties ar Dienvidamerikas bezpeļņas organizāciju “Rainforest Connect” esam radījuši unikālu tehnoloģiju, lai palīdzētu atklāt un apkarot nelegālu mežizstrādi lietusmežos. No lietotiem Huawei viedtālruņiem ir radītas ar saules enerģiju darbināmas ierīces, kas uztver, ieraksta un ar mākslīgā intelekta palīdzību analizē lietusmežos dzirdamās skaņas. Tās nekavējoties spēj identificēt nelegālas mežu izciršanas, ļaujot mežsargiem šādus gadījumus novērst,” skaidro Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka. Tādējādi lietoto viedierīču detaļas, kas vēl ir darba kārtībā, netiek lieki izmestas, bet tiek padarītas par vērtīgu, jaunu rīku, vienlaikus samazinot e-atkritumu apjomu pasaulē.

Attēls: publicitātes