Bezdarbs sāk lēnām kāpt

Lai gan ekonomika stagnē kopš 2022.gada, darba tirgus ir bijis pārsteidzoši spēcīgs un turpinājis spēlēt par labu darbiniekam. To apstiprina arī straujais algu kāpums ekonomikā. Ņemot vērā kritumu mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu nozarēs, darba tirgus arī trešajā ceturksnī ir turējies itin labi. Tiesa – vājāka ekonomikas aktivitāte parasti darba tirgū atspoguļojas vien ar laika nobīdi. Pēdējos mēnešos ir vērojami signāli, kas liecina par darba tirgus vājināšanos. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bezdarba līmenis šī gada trešajā ceturksnī bija 6.5%, kas ir par 0.4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tai pat laikā pret iepriekšējo ceturksni tika reģistrēts jau neliels kāpums, t.i. par 0.1 procentpunktu. Redzam, ka arī nodarbinātības rādītājs vājinās. Nodarbināto skaits pēdējā gada laikā samazinājās par 1% jeb 8.6 tūkstošiem. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (raksturo to sabiedrības daļu, kas strādā vai vēlas strādāt un meklē darbu) sezonālu faktoru ietekmē pakāpās līdz 69.1%, bet neaizsniedzās līdz iepriekšējā gada līmenim.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrēto bezdarbu rāda nedaudz pozitīvāku dinamiku, proti, reģistrētais bezdarbs trešajā ceturksnī turpināja samazināties. Datu atšķirība droši vien skaidrojama ar to, ka ne visi bezdarbnieki reģistrējas NVA. Iespējams, darba devēji, kuru darba apjomi sākuši rukt, pirmos atlaiž jaunos darbiniekus. Šādiem darbiniekiem ir īsāks darba stāžs, un, iespējams, viņi vēl nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam. Tomēr arī NVA datos par pirmajām divām novembra nedēļām bezdarba pieaugums sāk iezīmēties. Jāatzīst, ka tam par iemeslu var būt ne tikai vājā ekonomika, bet arī sezonālu darbu mazināšanās.

Darba tirgus kopumā joprojām izskatās diezgan spēcīgs. Tomēr situācija pa nozarēm atšķiras. Eurostat datubāzē publicētie dati par šī gada pirmo pusgadu (dati par trešo ceturksni vēl nav pieejami) rāda, ka nodarbināto skaits ir būtiski samazinājies tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, valsts pārvalde un aizsardzība. Savukārt nozīmīgāko kāpumu uzrādīja tādas nozares kā ar transportu un uzglabāšanu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālā aprūpe, kā arī izmitināšana un ēdināšana.

Eiropas Komisijas apkopotie aptauju dati par privātā sektora plāniem attiecībā uz darbinieku skaitu jau kopš pavasara norāda uz nelielu pesimismu. Tādu uzņēmumu, kas plāno darbinieku skaita mazināšanu, ir nedaudz vairāk nekā tādu, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Vispesimistiskākie pēdējo mēnešu laikā ir bijuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Aptauju rezultāti liecina, ka būtiski darbinieku skaitu plāno mazināt, piemēram, kokapstrādes uzņēmumi, papīra un tā izstrādājumu ražotāji, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji. Savukārt būvnieki ir kļuvuši mazāk pesimistiski un nu jau plāno darbinieku skaitu saglabāt esošajā līmenī. Eiropas Savienības naudas ieplūšana Latvijā būtiski sekmē būvniecības nozares aktivitāti. Mazumtirgotāji un liela daļa citu pakalpojumu sniedzēju pagaidām drīzāk domā par darbinieku skaita palielināšanu vai saglabāšanu esošajā līmenī.

Sagaidām, ka darba tirgus situācija šī gada beigās un nākamā gada sākumā pasliktināsies, arvien vairāk atspoguļojot vājo pieprasījumu ekonomikā. Pieaugums bezdarbā gan būs neliels. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā augstākajā punktā varētu pietuvoties 7%. Savukārt uzlabojums gaidāms ap nākamā gada vidu, kad arī ekonomika sāks pamazām atgūties.

Foto: ilustratīva nozīme