Bez mācību līdzekļiem nebūs izglītības kvalitātes

Latvijas skolās trūkst mācību līdzekļu, un tas būtiski ietekmē skolēnu sasniegumus un skolotāju darbu. Par to liecina ne tikai izglītības iestāžu vadītāju, vecāku un pedagogu paustais, bet arī starptautiskā pētījuma „TIMSS 2023” rezultāti, kas norāda uz nepieciešamību steidzami ieguldīt kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošināšanā. Latvijas 4. klases skolēnu sniegums matemātikā un dabaszinātnēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies par 12 punktiem matemātikā un 16 punktiem dabaszinātnēs. Tāds kritums ir statistiski nozīmīgs un norāda uz izglītības kvalitātes problēmām sākumskolas posmā, kas neizbēgami ietekmēs mācību procesu arī vēlākajos posmos.

Matemātika Latvijā jau ilgstoši ir viens no mācību priekšmetiem, kurā skolēniem ir visgrūtāk uzrādīt augstus sasniegumus. TIMSS pētījums parāda, ka pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri matemātikā nespēj sasniegt pat zemāko kompetences līmeni, un tikai 44 % skolēnu spēj sasniegt augstu kompetences līmeni. Izglītības eksperti uzsver, ka problēmas saknes meklējamas sākumskolā, kur trūkst kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstīgu mācību līdzekļu, kas palīdzētu bērniem apgūt pamatus. Matemātika ir mācību priekšmets, kurā vingrināšanās un izpratnes attīstīšanai vajadzīgi daudzveidīgi materiāli. Pašlaik pieejamais mācību līdzekļu finansējums neļauj iegādāties nepieciešamos materiālus pat vienam priekšmetam, nemaz nerunājot par visām mācību jomām.

Sākumskola — nākotnes izglītības pamats

Pētījumā uzsvērts, ka ieguldījumi sākumskolas posmā dod vislielāko atdevi ilgtermiņā. Skolēniem, kuri sākumskolā uzrāda augstākus rezultātus, ir labākas iespējas sasniegt augstus rezultātus arī vidējās izglītības posmā un centralizētajos eksāmenos. Lai visiem Latvijas sākumskolas skolēniem nodrošinātu mācību līdzekļus visos priekšmetus, nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro jeb apmēram 100 eiro vienam skolēnam. Manuprāt, laikā, kad no valsts budžeta var atvēlēt 21 miljonu izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmas platformas izveidei, ir iespējams rast līdzekļus arī mācību grāmatām un darba burtnīcām.

Turklāt jāpiezīmē, ka Siguldas novada pašvaldība tādu monitoringa sistēmu jau ir izstrādājusi un aicinājusi to bez maksas izmantot arī nacionālā līmenī.

Finansējuma nepietiekamība — drauds izglītībai

Pašreizējais valsts finansējums mācību līdzekļiem ir tikai 35 eiro uz vienu skolēnu, turklāt nelielais pieaugums (iepriekš bija 28 eiro) veidojies tikai tāpēc, ka samazinās skolēnu skaits. Finansējuma nepietiekamība ne tikai rada šķēršļus skolēnu prasmju attīstībai, bet arī palielina skolotāju slodzi, jo viņi spiesti pielāgot vecus materiālus vai izstrādāt tos paši. Izglītības iestāžu aptaujā noskaidrojām, ka liela daļa skolu izmanto pat desmit gadus vecas grāmatas, bet atsevišķos gadījumos skolēni mācās arī no 1995. gadā izdotām grāmatām.

Jārīkojas nekavējoties

Lai uzlabotu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams palielināt finansējumu mācību līdzekļiem, īpaši sākumskolas posmā. Tas ļautu nodrošināt gan kvalitatīvus materiālus matemātikas un dabaszinātņu apguvei, kas ir kritiski svarīgi nākotnes izglītības un profesionālajām iespējām, gan arī vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem neatkarīgi no reģiona vai pašvaldības rocības. Papildfinansējums mācību līdzekļiem nozīmētu mazāku slogu pedagogiem, kuri pašreizējā sistēmā, lai aizpildītu resursu trūkumu, ir spiesti meklēt alternatīvus risinājumus.

Šobrīd valstij, palielinot finansējumu un nodrošinot, lai ikviens bērns saņem nepieciešamos resursus pilnvērtīgai mācību vielas apguvei, ir iespēja mainīt izglītības sistēmas trajektoriju. Tas ir ieguldījums, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar labākiem rezultātiem gan skolēnu individuālajā izaugsmē, gan valsts attīstībā kopumā.

Izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva

Foto: canva.com