Bērnu slimnīcā pieredzē dalījās Agrīnās intervences pakalpojuma sniedzēji bērniem ar autiska spektra traucējumiem

Jau vairāk nekā divus gadus Bērnu slimnīcā un vairāk nekā gadu vēl 10 citās veselības aprūpes iestādēs Latvijā tiek nodrošināts valsts apmaksāts Agrīnās intervences pakalpojums bērniem ar autiska spektra traucējumiem (AST). Šis pakalpojums ir būtisks, lai bērniem savlaicīgi identificētu un mazinātu attīstības riskus, sniedzot atbalstu, kas uzlabo viņu funkcionēšanu, sociālās prasmes un ģimenes labbūtību. Tāpēc Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs 27. februārī organizēja semināru “Labā prakse Agrīnās intervences pakalpojuma īstenošanā”.

Agrīnās intervences pakalpojums balstās uz nefarmakoloģiskām pieejām un ietver terapeitisku pasākumu kopumu, kas tiek īstenots, ja pastāv aizdomas par AST, vai arī, kad šie traucējumi ir tikko diagnosticēti bērniem līdz sešu gadu vecumam. Lielākoties aizdomas par to, ka bērnam varētu attīstīties autiska spektra traucējumi, rodas ģimenes ārstam. Agrīnās intervences pakalpojumu var saņemt bērni līdz trīs gadu vecumam (ieskaitot) ar aizdomām par AST vai jau diagnosticētu AST, un bērni no četru līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) ar aizdomām par AST. Pakalpojumu var saņemt vienu reizi un visvairāk tas nepieciešamas mazākajā vecuma grupā. Uz pakalpojumu var nosūtīt ģimenes ārsts vai cits speciālists, visbiežāk to dara neirologi un pediatri. Vecāku iesaiste ir ļoti svarīga, nodarbības notiek vairākas reizes nedēļā un var ilgt vairākus mēnešus. Tāpēc ir tik svarīgi, lai pakalpojums pieejams iespējami tuvu ģimenes dzīvesvietai.

Lai veicinātu sadarbību starp Agrīnās intervences pakalpojumos iesaistītiem speciālistiem un nodrošinātu iespēju apmainīties ar labās prakses piemēriem,  Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs 27. februārī organizēja semināru “Labā prakse Agrīnās intervences pakalpojuma īstenošanā”. Pasākuma laikā tika sniegta iespēja ne tikai uzklausīt dažādu speciālistu pieredzi un viedokļus, bet arī iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti no ģimenēm, kas jau ir saņēmušas šo pakalpojumu. Tas ļāva labāk izprast pakalpojuma sniegšanas procesu un izanalizēt tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi.

Seminārā klātesošos uzrunāja Nacionālā veselības dienesta, Bērnu slimnīcas, Bērnu slimnīcas fonda, Latvijas Autisma apvienības pārstāvji, pieredzē dalījās vairākas ģimenes. Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties praktiskajās darbnīcās, lai dalītos ar viedokļiem un iespējamajiem uzlabojumiem pakalpojuma efektīvākai nodrošināšanai.

Agrīnās intervences komandā ir bērnu psihiatrs, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, fizioterapeits, kā arī lietišķās uzvedības analītiķis jeb ABA terapeits. Mūzikas terapeits un citi speciālisti tiek pieaicināti pēc nepieciešamības.

“Valsts apmaksāto Agrīnās intervences pakalpojumu Latvijā šobrīd var saņemt 11 ārstniecības iestādēs, bet Bērnu slimnīca ir lielākais šī pakalpojuma sniedzējs. Mēs visi saskaramies ar līdzīgām grūtībām. Sarežģījumus rada speciālistu piesaiste, jo viņiem ir jāiegulda papildu laiks specifisku prasmju apguvē, turklāt jāņem vērā sīvā konkurence ar privāto sektoru par cilvēkresursiem. Bērnu slimnīcas speciālisti, kuri izveidoja un turpina sniegt Agrīnās intervences pakalpojumu, vienmēr ir bijuši vērsti uz sadarbību un atbalstu, daloties pieredzē ar citām veselības aprūpes iestādēm, kuras uzsāka darbu šajā jomā. Agrīnās intervences pakalpojums pāris gadu laikā ir attīstījies, tas ir paveikts kopīgiem spēkiem ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, saņemot Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta atbalstu. Taču attīstība turpinās un tam bija veltīts šis seminārs, kurā nozīmīga loma bija praktiskajām darbnīcām,” skaidro Liene Daškevica, ergoterapeite, Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja.

Šobrīd Latvijā valsts apmaksātu Agrīnās intervences pakalpojumu sniedz Bērnu slimnīca, Rīgas veselības centra filiāles “Ķengarags”, “ Bolderāja”, “Imanta”, RSU ambulance, daudzfunkcionālais centrs “Solis augšup”, Slimnīca “Ģintermuiža”, Ainažu psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Bauskas slimnīca un Talsu veselības centrs. 

“Cilvēka smadzenes ir apbrīnojami plastiskas, un– jo jaunāks ir bērns, jo vieglāk smadzenes pielāgojas un mainās vides ietekmē. Tas attiecas arī uz bērniem ar neiropsihiskās attīstības traucējumiem – jo agrāk un mērķtiecīgāk uzsāk trenēt apgrūtināto prasmi, jo lielākas ir iespējas sasniegt maksimālo iespējamo šīs prasmes attīstības līmeni. Tāpēc agrīnās intervences pieejamībai jābūt prioritātei. Turklāt ieguldījumi bērna dzīves sākumā var ievērojami samazināt nepieciešamos resursus ilgtermiņā.

No bērna ar autiska spektra traucējumiem attīstības viedokļa ir daudz efektīvāk, ja sociālās komunikācijas prasmes tiek trenētas nepārtraukti ikdienas dzīvē, nevis tikai dažas stundas nedēļā speciālista kabinetā. Līdz ar to Latvijā agrīnās intervences attīstībā īpaša uzmanība jāpievērš vecāku apmācības programmām, jo zinātniski pamatotākās un efektīvākās metodes ir tieši vecāku mediētas intervences. Mums jāmaina domāšana – rehabilitācijā jāstrādā ne tikai ar bērnu, bet ar visu ģimeni, lai palīdzētu vecākiem un citiem bērna tuvākajiem cilvēkiem kļūt par efektīviem viņa attīstības atbalstītājiem,” uzsvēra PhD Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskā vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā. 

Foto: publicitātes