Aptauja: teju piektā daļa Latvijas iedzīvotāju nekad nav veikuši aknu pārbaudi

Viens no cilvēka organisma būtiskākajiem iekšējiem orgāniem ir aknas, kuru veselībai bieži vien nepievēršam pārāk lielu uzmanību. Sabiedriskās domas pētījumā Latvijā un Lietuvā iegūtie dati liecina, ka, kaut arī kopumā sabiedrība ir informēta par to, kas ir aknu galvenās funkcijas, tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju nekad nav pārbaudījuši aknu veselību. Tāpat daudzi nav informēti par taukaino hepatozi, kas ir izplatītākā aknu slimība pasaulē.

Organisma galvenā laboratorija – tā nereti tiek dēvētas aknas, jo tās piedalās vielmaiņā, izvada no organisma kaitīgās vielas un medikamentus, kā arī piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku sintezē. Par aknu būtiskajām funkcijām ļoti labi informēti ir arī iedzīvotāji – aptaujā iegūtie dati rāda, ka 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka aknu galvenā funkcija cilvēka organismā ir attīrīt asinis, savukārt aptuveni puse iedzīvotāju kā aknu galveno funkciju min kaitīgo vielu sadalīšanu. Mazliet citās domās ir iedzīvotāji Lietuvā – 3/4 kaimiņvalsts iedzīvotāju uzskata, ka aknu galvenā funkcija ir tieši kaitīgo vielu sadalīšana.

Aknu šūnām piemīt spēja atjaunoties, tomēr, kā liecina aptaujas dati, par šo faktu ir informēti vien 45% respondentu Latvijā un 41% Lietuvā. Vērā ņemams ir arī fakts, ka aptuveni trešā daļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka reģenerācijas īpašības nepiemīt nevienam no cilvēka iekšējiem orgāniem.

Iedzīvotāji apzinās, kas kaitē aknu veselībai

Trekna pārtika, ilgstoša medikamentu lietošana, saldumi un pārmērīga alkohola lietošana – gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāji ir vienisprātis, ka visi minētie faktori ir vienlīdz kaitīgi aknu veselībai. Aptaujātie iedzīvotāji Latvijā par kaitīgāko no minētajiem faktoriem uzskata tieši treknas pārtikas lietošanu uzturā, savukārt respondenti Lietuvā par lielāko draudu aknu veselībai min pārmērīgu alkohola patēriņu. Arī gastroentorologs Hosams Abu Meri atzīmē, ka alkohola lietošana, ilgstoša dažādu medikamentu lietošana, kā arī neveselīgs dzīvesveids – maz fizisko aktivitāšu un daudz treknu, taukainu produktu uzturā – var izraisīt aknu bojājumus. ‘’Ja taukaino aknu slimība jeb aknu hepatoze netiek savlaicīgi ārstēta, tas var izraisīt aknu cirozi, kas savukārt var novest pie letāla iznākuma,’’ brīdina ārsts.

Trūkst informētības par aknu slimībām

Taukainā hepatoze ir viltīga slimība – tā kā aknas ir orgāns, kurā nav nervu galu receptoru, tās slimības sākumposmā nesāp un nerada diskomfortu. Bieži vien pirmās aknu slimību pazīmes – nespēks, nogurums, tūska un smaguma sajūta vēderā – ir nespecifiskas un saspringtajā ikdienas ritmā var tikt ignorētas. Gandrīz puse aptaujāto Latvijā (44%) un mazliet mazāks iedzīvotāju skaits Lietuvā (38%) aptaujā norādījuši, ka ādas dzelte ir viena no pazīmēm, kas liecina par traucētu aknu darbību. Nevesela, dzeltena ādas krāsa patiešām norāda uz problēmām aknu darbībā, taču šis simptoms norāda uz jau nopietnu aknu iekaisumu un iespējamu hepatītu. Tomēr kopumā iedzīvotāji apzinās, kādas pazīmes var liecināt par traucētu aknu darbību, – 25% Latvijas iedzīvotāju kā vienu no aknu slimību simptomiem min sāpes zem ribām labajā sānā, savukārt 23% respondentu Latvijā un 32% Lietuvā kā simptomus, kas liecina par traucētu aknu darbību un nepieciešamību vērsties pie ārsta, atzīmējuši visus aptaujā minētos – dzeltenu ādu, sāpes zem ribām labajā sānā, kuņģa grēmas, paaugstinātu asinsspiedienu un aizcietējumus.

Kā liecina aptaujas dati, ar taukaino aknu hepatozi sirgst 15% Latvijas un 12% Lietuvas iedzīvotāju. Taču bažas rada salīdzinoši lielais respondentu skaits, kas aptaujā norādījis, ka viņiem nekad nav veiktas aknu pārbaudes vai viņi nekad nav dzirdējuši par taukaino hepatozi, kas liecina, ka nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību riskiem, ko rada aknu aptaukošanās. Tam piekrīt arī gastroentorologs Abu Meri un uzsver – ja pārmērīgi lietojat alkoholu vai jums ir kāda hroniska saslimšana, kuras dēļ regulāri lietojat medikamentus, jums ir liekais svars vai vienkārši neveselīgs dzīvesveids, ieteicams regulāri veikt aknu proves analīzes, kā arī pārbaudīt aknu veselības stāvokli ar ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Plašāka informācija par aknu veselību pieejama tiešsaistē www.veselasaknas.lv vai konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.

Pētījums veikts kampaņas ”Ja tev ir sirds — mīli savas aknas’’ ietvaros. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, un tās ietvaros interneta vidē aptaujāti 2017 iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā.

Foto: publicitātes