Aptauja: ceturtā daļa iedzīvotāju nezina, kā izdzīvos vecumdienās

20% aptaujāto atbildējuši, ka cer vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas, savukārt 16,5% uzticas privātajiem pensijas uzkrāšanas risinājumiem – dažādiem apdrošināšanas produktiem ar iespēju veidot uzkrājumus un 3.pensiju līmenim. Turpretī 9% iekrājumus neglabā bankā, bet gan “zeķē”, taupot tos vecumdienām. Interesanti, ka 8,5% aptaujāto par vecumdienu galveno balstu uzskata savus bērnus un radiniekus.

“Valsts garantētā pensija mūsdienīgā Eiropas valstī nav vienīgais nodrošinājums vecumdienās, tāpēc iedzīvotāju pesimismu par to, ka pensijas vecumā nepietiks iztikas līdzekļu, nevajadzētu uztvert saasināti. Protams, ka ekonomiskās situācijas dēļ ieņēmumi daļai iedzīvotāju neļauj veidot lielus uzkrājumus, tomēr būtiskāka ir pieejamo risinājumu apzināšana, jo papildināt valsts garantēto pensiju iespējams pat ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem – vidēji 15 līdz 20 latiem mēnesī. Eiropā šāda sistēma ir pašsaprotama, un to parasti stimulē valsts. Tā kā Latvijā liela daļa iedzīvotāju neuzticas ne valstij, ne bankām, ne arī apdrošinātājiem, katrs uzkrāj, kā māk. Kopumā iedzīvotāji vēl tikai iepazīst uzkrājumu iespējas, un pēc ERGO ekspertu prognozēm vēl jāpaiet aptuveni 20 gadiem, lai mūsu sabiedrība pensijas uzkrājumu jomā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni,” saka ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju centienos veidot papildu pensijas uzkrājumus liecina fakts, ka 2012.gadā par 10,8% ir audzis parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Turklāt arī šogad dzīvības apdrošināšanā turpinās pieaugums 12% apmērā. Dzīvības apdrošināšana ar pensijas uzkrājuma veidošanu ir viens no populārākajiem risinājumiem pārtikušu vecumdienu nodrošināšanai mūsdienās. To nosaka fakts, ka pensiju uzkrājums var tikt pielāgots katra individuālajām vēlmēm – veicamo iemaksu grafiks un apjoms, kā arī iespēja saņemt uzkrāto pirms pensijas vecuma sasniegšanas ik mēnesi vai visu summu vienā reizē. Turklāt Latvijā nozīmīgs stimuls uzkrājuma veidošanai ir iespēja atgūt 24% no iemaksātās summas ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu. Intereses pieaugums no iedzīvotāju puses ir viens no būtiskākajiem pamudinājumiem bankām sadarbībā ar apdrošinātājiem veidot jaunus produktus.

DNB bankas Produktu projektu vadītāja Linda Kovaļevska skaidro: “DNB Latvijas barometra pētījumā pirms pāris mēnešiem jautājām iedzīvotājiem, kas būtu jādara, lai nodrošinātu veiksmīgas vecumdienas? Piektā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ir jāveido finanšu uzkrājumi, un uzkrājumus veidojošā iedzīvotāju daļa pakāpeniski pieaug – ieguldījumu apjoms dažādos uzkrājošajos bankas produktos arvien palielinās. Mūsu klienti kļūst zinošāki par bankas produktiem un pakāpeniski apzinās, ka arī viņu pašu rokās ir viņu dzīves kvalitāte šodien un pēc gadiem.”

Foto: 10.minutes.lv