Antons Justs: “Lūgšana ir ļoti svarīga!”

Antons Justs dzimis 1931. gada 22. novembrī Latgalē, Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā. Kopā ar vecākiem 1944. gada vasarā emigrēja uz Vāciju, kur Lībekā pabeidza latviešu pamatskolu. Pateicoties bīskapa Boļeslava Sloskāna labvēlībai, 1949. gadā ieradās Beļģijā, kur iestājās Senttronas klasiskajā ģimnāzijā, kuru ar izcilību beidza 1953. gadā. Mācības turpināja Luvēnas tomistiskās filozofijas augstākajā institūtā^[1], kuru ar uzslavu beidza 1957.gadā, iegūstot licenciāta grādu. Vēlāk, no 1958.līdz 1962. gadam studēja Insbrukā Austrijā, iegūstot licenciāta grādu teoloģijā.

1960. gada 11. jūlijā bīskaps Boļeslavs Sloskāns Luvēnā, Keisersbergas benediktiešu klosterī Antonu Justu iesvētīja par priesteri.^[2] 1962. gadā izceļoja uz ASV Virdžīnijas štatu Ričmondas diecēzi, kur strādāja par vikāru no 1962. gada līdz 1968. gadam.^[1] Tā ir Aleksandrijas Vissvētākā Sakramenta draudze Vašingtonas pievārtē. Vēlāk, no 1968. līdz 1971. gadam kalpoja Svētās Marijas Jūras zvaigznes draudzē Virdžīnijas Bīčā, tad Stauntonā Svētā Asīzes Franciska draudzē, kurā kalpoja kā prāvests un dekāns no 1971. līdz 1973. gadam. Tad atgriezās Aleksandrijas Vissvētākā Sakramenta draudzē kā prāvests, kurā kalpoja sešus gadus. No 1979.līdz 1989. gadam pildīja prāvesta pienākumus Greitfolā pie Vašingtonas, kur nodibināja Svētās Katrīnas no Sjēnas draudzi un uzbūvēja baznīcu viņas godam. No 1989.līdz 1992. gadam kalpoja kā prāvests Vjēnas Svētā Marka baznīcā. Papildus prāvests Antons Justs sniedza garīgu kalpojumu Amerikas latviešiem Vašingtonā, Ņujorkā, Filadelfijā un Sentpītersburgā, kā arī bija kapelāns organizācijās “ALKA” un “Dzintars”. Savu 25 gadu priesterības jubileju atzīmēja 1985. gadā Greitfolas Svētās Katrīnas no Sjēnas baznīcā, kur atzinību saņēma no Pāvesta Jāņa Pāvila II un ASV prezidenta Ronalda Reigana un viņa kundzes. 1992. gadā, atsaucoties arhibīskapa Jāņa Pujata aicinājumam, Antons Justs atgriezās Latvijā, kur uzsāka profesora darbu Rīgas Garīgajā seminārā, kurā lasīja lekcijas filozofijas vēsturē un dogmātiskajā teoloģijā.^[2] Vēlāk, no 1994. līdz 2005. gadam bija Rīgas Garīgā semināra rektors. Pāvests Jānis Pāvils II 1995. gada 7. decembrī Antonu Justu iecēla par bīskapu un pats arī iesvētīja Romā Svētā Pētera bazilikā 1996. gada 6. janvārī. 1996. gada 25. martā Jelgavas katedrālē notika Antona Justa ingress, kļūdams par Jelgavas diecēzes bīskapu. Sasniedzot 80 gadu vecumu, saskaņā ar Vatikāna likumdošanu, bīskaps lūdza pāvestu viņu atbrīvot no amata pildīšanas, kā rezultātā 2011. gada 10. septembrī stājās amatā jauns Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, bet Antons Justs kļuva par Jelgavas diecēzes bīskapu emeritus (atpūtā). Bīskaps turpināja noturēt Mises un 2011. gadā tika ievēlēts par Bīskapu konferences vadītāju.

Bīskaps mūžībā devās 2019. gada 17. februārī.

Video saruna ierakstīta 2014. gada Ziemassvētkos.

Atsauces