Amanda Grase no labdarības organizācijas

Kas pamudināju tevi izveidot labdarības organizāciju?

Pirms vairāk nekā 3 gadiem sāku palīdzēt pirmajām ģimenēm, nogādājot apģērbu, pārtiku, higiēnas preces. Tās bija daudzbērnu ģimenes un vajadzības nebija maz, tādēļ iesaistīju savus draugus, radus un kolēģus, lai varam palīdzēt kopā. Laika gaitā ģimeņu kļuva vairāk un vairāk. Lai katru reizi nebūtu individuāli jāpaziņo par kādas ģimenes vajadzību, izveidoju grupu Facebook, kur ļoti strauji pievienojās daudzi grupas sekotāji. Ziedot gribētāju kļuva ļoti daudz, un mantām vajadzēja pagaidu vietu, kur tās tiek izšķirotas pirms nogādāšanas ģimenēm. Pēdējais lielais grūdiens bija Līvas Jaunozolas “Andelemandele” septembrī, kad meiteņu ziedoto mantu apjoms sasniedza divus lielos busiņus. Tad arī sapratu – ir laiks dibināt biedrību un meklēt pastāvīgas telpas.

Lielākais izaicinājums, vadot “Labdarības lapu”?

Viennozīmīgi laika trūkums. Jau divus gadus man vienmēr ir par maz laika – ir tik daudz lūgumu, jautājumu, vēstuļu, zvanu, vajadzību, projektu saistībā ar Labdarības lapu. Turklāt man ir arī pamatdarbs un divi bērniņi, diemžēl visu nevaru paspēt, man vajadzētu daudz vairāk stundu dienā vai vairāk dienu nedēļā un tad jau viss būtu kārtībā 🙂

Pēdējos gados dažādos labdarības pasākumos sabiedrība ir palīdzējusi daudziem cilvēkiem, sniedzot gan bērniem iespēju dzīvot, gan atbalstot materiāli nelaimē nokļuvušos. Vai varētu apgalvot, ka sabiedrība kļuvusi iejūtīgāka un saliedētāka šo gadu laikā?

Es domāju, ka viennozīmīgi. Agrāk, iespējams, bija par maz informācijas, šobrīd tāda atrodama visos mēdijos. Sākšu ar savu ikdienas vidi – tie cilvēki, kuri ir apkārt man, ir atsaucīgi pret tiem, kuriem vajadzīgs atbalsts. Caur izveidoto Labdarības grupu Facebook es katru dienu kontaktējos ar pārdesmit cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt, atbalstīt. Varbūt man ir paveicies, un esmu iepazinusi tieši tos, kuri vēlas sniegt palīdzīgu roku.

Bieži izskan pārmetumi mūsu valstij par vienaldzību un palīdzības noraidīšanu, arī ārkārtas gadījumos, kad tas nepieciešams. Kādu tad īsti lomu spēlē valsts attiecībā pret šiem cilvēkiem?

Situācijas ir visādas, dažreiz ģimenes tiešām nonāk negaidītā nelaimē un nesaņem ātru atbalstu, bez kura iztikt nav iespējams. Piemēram, nekad nesapratīšu, kādēļ bērniem ir jāiztiek bez pārtikas. Esmu saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kur ģimene ir bezizeja stāvoklī (negaidītas nelaimes, darba zaudējuma, veselības problēmu dēļ), tieši tādēļ vienmēr priecājos, ka ir iespēja lūgt atbalstu līdzcilvēkiem. Cilvēki ir atsaucīgi un palīdzēs, lai mazajiem vēderiņiem būtu brokastīs putra.

Vai mēs kā sabiedrība spējam palīdzēt ikvienam, kuram tas nepieciešams?

Protams, mēs spējam – ja ir informācija par to, ka palīdzība ir vajadzīga, ja tā patiešām ir vajadzīga (diemžēl gadās arī ģimenes, kuras labprāt no tā vien dzīvotu – lūdzot citiem), cilvēki reaģē ļoti ātri un palīdz. Mazliet gan gribu piebilst, ka diemžēl esmu saskārusies ar šādu lietu, ka ļoti daudzas ģimenes sēdēs klusu un nelūgs palīdzību, lai gan patiesībā apstākļi ir tādi, ka tas būtu jādara. Es uzskatu, ka neviens bērns nedrīkst iet gulēt neēdis. Saziedot apģērbu cilvēki ir gatavi vienmēr. Diemžēl kauns, pašlepnums, bailes no nosodījuma… Savukārt ziedotāji vēlas palīdzēt visvairāk tiem, par kuriem ir sīki viss aprakstīts, redzētas bildes (kā dzīvo, kur guļ)… Ir jāsaprot, ka, dzīvojot mazā pilsētā, ne tikai pašai māmiņai, bet arī bērniņiem var būt nepatīkamas situācijas, jo cilvēki, īpaši bērni vēl joprojām spēj būt ļoti cietsirdīgi – norādot uz tiem, kuriem nedzīvo tik labi, kā citi. 

Maijā Jūs organizējāt “Prieka dienu Rīgā”, kur dienas garumā Jūs sagatavojāt un sponsorējāt izklaides programmu 130 maznodrošinātiem bērniem. Vai Tu varētu padalīties iespaidos un sajūtās pēc šādas noorganizētas dienas?

Tā tiešām bija īsta Prieka diena, šīs dienas mērķis bija bērniem parādīt Rīgu, izklaidēt viņus, lai visas rūpes un ikdiena paliek aiz muguras! Kopā Prieka dienā piedalījās 95 maznodrošinātie bērniņi no Latvijas pilsētām un 30 pieaugušie – mammās vai tēti, aizbildņi.

Vai “Labdarības lapas” komandai ir zināms to cilvēku skaits, kuriem esat savā pastāvēšanas laikā palīdzējuši un snieguši atbalstu?

Labdarības lapa, kā grupa un kā biedrība kopā ir palīdzējusi vairāk nekā 200 ģimenēm no visas Latvijas. Iespējams, ka skaits ir vēl lielāks, bet diemžēl precīzi pateikt nevarēšu.

Kādas ir Jūsu komandas ieceres un plāni nākotnei?

Pašlaik mēs veidojam mājaslapu, lai informācija par ģimenēm, projektiem būtu pieejama visiem, arī tiem, kuri nelieto Facebook. Turpināsim plānot un organizēt sporta/izklaides pasākumus bērniņiem. Šobrīd ieplānota sporta/aktīvas izklaides nometne bērnu nama bērniņiem, septembrī palīdzēsim ģimenēm ar kancelejas precēm. Meklēsim atbalstītājus, lai Labdarības lapas noliktavas durvis varētu būt atvērtas katru dienu un sagaidītu tos, kuri vēlas ziedot, nogādāt mantas ģimenēm. Mēs reizēm pat iedomāties nevaram, cik mantām ir lielā vērtība tiem cilvēkiem, kuriem to nav…

Teksts: Ginta Ozoliņa

Foto:  Amanda Grase un Artis Robalds