58% Latvijas iedzīvotāju pazīst kādu, kas piedzīvojis vardarbību ģimenē: kā rīkoties?

IKEA veiktā aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (58 %) pazīst kādu, kurš attiecībās piedzīvojis jebkāda veida vardarbību. Tomēr cietušajiem vērsties pēc palīdzības un meklēt atbalstu var būt emocionāli grūti. Tāpēc izšķiroša loma vardarbības pamanīšanā un palīdzības sniegšanā ir līdzcilvēkiem. Speciālisti dalās ar ieteikumiem, kādām pazīmēm pievērst uzmanību un kā reaģēt, ja pamani vardarbību ģimenē.

Statistika liecina, ka vardarbību attiecībās reizi dzīvē ir piedzīvojušas 30,1 % sieviešu Latvijā. “Mūsu atbalsta tālruņu statistikas dati rāda, ka zvanu skaits, kas saistīts ar vardarbību, katru gadu pieaug. 2021. gadā zvani no klientiem, kuri cietuši no vardarbības, bija 8 %, taču 2023. gadā šis skaits ir teju dubultojies, sasniedzot 14 %. Tas nozīmē, ka cilvēki vairāk vēršas pēc palīdzības un vardarbība vairāk tiek pamanīta gan no līdzcilvēku puses, gan to cilvēku puses, kuri paši cieš no vardarbības. Izglītojot sabiedrību par to, kas ir vardarbība, kā arī iestājoties par to, ka tā nav tolerējama, mēs redzam, ka sabiedrība mainās, cilvēki par to runā, to pamana. Tas nozīmē, ka to iespējams izskaust,” stāsta Anda Švinka, biedrības “Skalbes” padomes priekšsēdētāja.

“67 % aptaujas “Pamani vardarbību” respondentu norāda, ka risināt jautājumus, kas skar vardarbību ģimenē, ir visas sabiedrības pienākums, ne tikai privāta ģimenes lieta. Mēs uzskatām, ka visiem apkārtējiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ģimenes locekļi, draugi, darba kolēģi, kaimiņi un citi līdzcilvēki, ir svarīga loma šīs problēmas, kas bieži paliek neredzēta, pamanīšanā. Jo apzinātāka būs sabiedrība, jo lielāka ietekme būs pašreizējā status quo mainīšanai,” saka IKEA Latvija vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs. Uzņēmuma īstenotā sociālās atbildības iniciatīva “Pamani vardarbību” ir vērsta uz sabiedrības izglītošanu, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē un sniegtu ieguldījumu šis sociālās problēmas risināšanā.

Vardarbīga rīcība ģimenē vai partnerattiecībās var izpausties dažādās formās – kā emocionāla, fiziska, seksuāla vai ekonomiska vardarbība. Ikviens var piedzīvot vardarbību no intīmā partnera puses neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības, ienākumiem vai citiem raksturlielumiem. “Saskaņā ar mūsu aptauju 85 % aptaujāto Latvijā atzīst, ka atpazīst dažādus vardarbības veidus ģimenē un izprot to pazīmes. Taču meklēt palīdzību var būt izaicinājums, jo nereti tuvākais cilvēks ir tas, kurš sāpina, padarot apkārtējo cilvēku lomu vēl izšķirīgāku,” piebilst P. Grīnbergs.

Kā pamanīt vardarbību, ja nav redzamas fiziskas pazīmes?

“Cilvēks, kurš cieš no vardarbības, ļoti bieži par to izjūt vainas sajūtu. Cietušajam ir grūti atzīt, ka viņš piedzīvo vardarbību, kā arī šīs smagās emocijas ir grūti izturēt. Piemēram, persona sāk vispārīgi runāt par to, ka vairs nevar izturēt noteiktu situāciju, bet īsti nepasaka, kas tā ir par situāciju. Mēs pievēršam uzmanību vairākiem “sarkanajiem karogiem”, ja cilvēks sarunā piemin bezcerību, izmisumu, bezjēdzību. Šīs emocijas ir ļoti satraucošs rādītājs, ka kaut kas nav kārtībā,” saka A. Švinka.

Pamanīt vardarbību dažkārt ir grūti. Taču ir dažas kopējās iezīmes – cilvēks sāk noslēgties un izolēties arī no draugiem un pat ģimenes. Kļūst trauksmaināks, asāk, emocionālāk reaģē uz notikumiem vai arī biežāk ir depresīvs un apātisks. Var parādīties miega un ēšanas traucējumi. Ja piedzīvota arī fiziska vardarbība, cilvēks var būt netipiski sev apģērbies, lai slēptu savus ievainojumus.

Lai cietušajam palīdzētu, vispirms jāsaprot, kas ir noticis. Sāc ar cilvēcīgu, empātisku sarunu. Piemēram, pārrunā, kādas izmaiņas esi novērojis, un izrādi rūpes par šo personu. Jārespektē arī tas, ja cilvēks nevēlas runāt, tāpēc vienmēr jādod iespēja viņam šo sarunu atkal atsākt. “Mēs varam risināt situāciju, sakot: “Es respektēju, ka tu šobrīd nevēlies runāt par to, kas ir noticis. Taču zini, ka esmu atvērta(-s) sarunai jebkurā laikā.” Var piebilst un norādīt, ka vardarbība nekādā veidā nav pieļaujama un ka cilvēks, kurš piedzīvo vardarbību, nav pie tā vainīgs. Ja saruna ir veiksmīga, ir vērts pārrunāt drošības plānu, kā cietušais rīkosies vai jau ir rīkojies vardarbības gadījumā,” uzsver A. Švinka.

Ko var darīt apkārtējie, ja tiek pamanīta vardarbība ģimenē?

• Velti laiku un atrodi diskrētu un privātu brīdi, lai paustu savas bažas. Nekautrējies, ja cietušais sākotnēji izturas noraidoši. Dod laiku, lai cietušais saņemtos un uzdrošinātos runāt par šo tēmu.

• Tici cietušajam un apstiprini, ka vardarbīga uzvedība nekad nav pieņemama un neviens to nav pelnījis.

• Uzdod vienkāršu un cilvēcisku jautājumu: “Ko es varu darīt, lai tev palīdzētu?”.

• Ja jūti, ka tev nav pietiekamu zināšanu, kā varētu palīdzēt, mudini cietušo vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem, kas sniegs gan palīdzību, gan nodrošinās anonimitāti, ja persona tā vēlas.

Ko nevajag darīt

• Nepadari situāciju mazāku, nekā tā ir, jo tas ir tas, ko cilvēks, kurš cieš no vardarbības, nodara pats sev.

• Neizdari spiedienu uz personu, kas cietusi no vardarbības – pārāk liels spiediens meklēt vai pieņemt palīdzību var šo cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība, atstumt. Jāņem vērā, ka process, lai izkļūtu no vardarbīgām attiecībām, ir laikietilpīgs un katram ir savs temps.

• Neapdraudi pats sevi.

• Situācijā, kad redzi apdraudējumu cilvēka dzīvībai un veselībai, izsauc policiju.

Palīdzība nelaimē

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);

• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);

• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801.

Ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110. Vairāk par atbalsta iespējām: cietusajiem.lv.

Par sociālās atbildības iniciatīvu “Pamani vardarbību”

IKEA sociālās atbildības iniciatīvas “Pamani vardarbību” mērķis ir izglītot sabiedrību un veicināt informētību, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē, kā arī labiekārtot krīzes centrus, uzlabojot pagaidu mājvietas ģimenēm. Šī programma tiek īstenota vienlaikus visā Baltijā.

*IKEA tiešsaistes aptauju veica sadarbībā ar Norstat. Aptauja veikta 2023. gada novembrī, iesaistot reprezentatīvu izlasi, kas ietvēra 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: publicitātes