Vai jaunā mežu ekonomika attiecas uz visiem mežu īpašniekiem?

Oglekļa un bioloģiskās daudzveidības potenciāls, kas var mainīt veidu, kā tiek apsaimniekota zeme un meži, paver ceļu uz t.s. jauno mežu ekonomiku, kuras pamatā ir oglekļa kredīti, to pārdošana un pirkšana. Daudziem šāda veida iespējas kļūst arvien pazīstamākas, tomēr rodas jautājums, vai jaunā meža ekonomika ir piemērota visiem zemes īpašniekiem? Un kā spēt izvērtēt, kuros gadījumos tā ir piemērota?

Planētas aizsardzība un ieguvums dabai

Jaunā mežu ekonomika viennozīmīgi ir stāsts par planētas aizsardzību un ieguvumu dabai. Pirmkārt un galvenokārt, lai piedalītos jaunajā meža ekonomikā, vai nu ar apmežošanu vai ietekmes mežsaimniecību (tradicionālo mežsaimniecības prakšu maiņu), vai nākotnē – bioloģisko daudzveidību, ir nepieciešama gatavība būt “planētas pusē”. Lai mainītu zemes apsaimniekošanas praksi, visiem ir jāpieliek pūles — tas var ietvert gan jauna meža stādīšanu, gan meža rotācijas cikla maiņu.

900 miljoni hektāru meža

Aplēses liecina, ka, pieaugot brīvprātīgajam oglekļa tirgum, visā pasaulē globālais koku segums varētu palielināties par 900 miljoniem hektāru, kas varētu palīdzēt kompensēt pat 2/3 cilvēku radīto emisiju[1]. Protams, lai sasniegtu šādus mērķus, katram mežu īpašniekam, neraugoties uz mežu platību, jāizlemj, vai viņš ir gatavs veikt nepieciešamās izmaiņas.

Lēmumi ar ilgtermiņa ietekmi

Lai piedalītos oglekļa projektos, visiem attiecīgās zemes īpašniekiem ir jāapzinās projekta mērķi un jāpiekrīt pievienoties. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo dalība oglekļa projektā ir saistīta ar aktīvu zemes apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu, kam ir ilgtermiņa ietekme – piemēram, izvēloties, kādus kokus stādīt. Tas nozīmē, ka, gadījumā, ja zeme ir kopīpašums, arī pārējiem līdzīpašniekiem jāzina par oglekļa projektu un kopumā jāpiekrīt mērķiem.

Brīvi atļauta, bet ne obligāta

Zemes pārvaldīšanai noteiktā veidā, t.i. atbilstoši jaunās mežu ekonomikas aspektiem, tai jābūt brīvai no dažādām juridiskajām prasībām, piemēram, saglabāšanas noteikumiem kā Natura 2000. Jāņem vērā, ka arī augstvērtīga lauksaimniecības zeme tiek juridiski aizsargāta. Lai oglekļa kredīti būtu reāli un pierādīti, tiem jārada pievienotā vērtība – tas nozīmē nepārprotamu apliecinājumu, ka, piemēram, jauna meža stādīšana citādi nebūtu notikusi (to nepieprasa noteikumi vai spēkā esošs normatīvais akts). Ja ir juridisks pienākums iestādīt mežu, apmežošana nebūs papildu pienesums oglekļa kredītu izpratnē. Lai zeme būtu piemērota oglekļa projektam, darbībai, kas rada kredītus, piemēram, stādīšana apmežošanai vai mežizstrādes cikla maiņa ietekmes mežsaimniecībai, ir jābūt brīvi atļautai, taču ne obligātai.

No koksnes līdz oglekļa piesaistei un bioloģiskajai daudzveidībai

Ja izpildās visas prasības, zeme visticamāk ir piemērota dalībai jaunajā meža ekonomikā un papildu ienākumu gūšanai no oglekļa. Tālākie soļi jau attiecas uz stādāmo koku sugām, projekta ilgumu, zemes kvalitāti u.c. jautājumiem, uz kuriem var gūt atbildes ar platformas “Arbonics” starpniecību. Pārāk ilgi meži ir bijuši novērtēti par zemu. Jaunā mežu ekonomika uzsver nepieciešamību novērtēt visus mežu sniegtos ieguvumus — no koksnes līdz oglekļa piesaistei un bioloģiskajai daudzveidībai.

[1] Avots “The global tree restoration potential”, 2019.

Uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks