Praktiski padomi, kā pasargāt mājokļa jumtu no dabas stihijām

Uz jumta uzkrituši lūstoši koki, norauti jumta gabali vai dakstiņi, stipras krusas rezultātā sacaurumoti vai zem sniega svara iebrukušas jumtu konstrukcijas – tās ir tikai dažas no ķibelēm, kas par spīti salīdzinoši mērenajam klimatam mājokļu jumtus Latvijā piemeklē katru gadu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – privātmāju īpašniekiem pirms novembra lietavām, vētrām un varbūt pat sniega jāparūpējas par sava īpašuma jumta stabilitāti, lai tas “neaizlidotu vējiem līdzi”. Vidējā atlīdzība par vētras laikā sabojātiem jumtiem pēdējo divu gadu laikā pārsniedz 1000 eiro, bet nopietnākos gadījumos svārstās ap 10 000 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka parasti ar jumtu vien likstas nebeidzas un lietus vai sniegs nodara apskādētajai ēkai plašākus bojājumus.

Kā liecina BALTA pieredze, pēdējos gados tieši novembris ir laiks, kad vētras nodara visvairāk postījumu, tajā skaitā plosa vai pat pilnībā norauj jumtus. Iemesli, kāpēc māja paliek bez jumta, ir dažādi, taču 70% jumta bojājumu izraisa tieši spēcīgs vējš; pārējo nodara spēcīgas lietavas, krusa vai ilgstoša snigšana. Katru gadu tiek saņemti vairāki simti pieteikumu par jumta bojājumiem, un arī šis gads nav izņēmums.

“Šogad esam saņēmuši tikpat daudz atlīdzību pieteikumu, cik citus gadus visos 12 mēnešos kopā, pie tam, iespējams, šogad vēl sagaidīsim kādu rudens vētru. Tāpēc ikvienam privātmājas īpašniekam būtu ļoti svarīgi vismaz vizuāli pārbaudīt jumta stāvokli, lai vēl varētu paspēt novērst nokrišņu iekļūšanu ēkā. Tāpat svarīgi pārliecināties, ka jumta konstrukcijas nav bojātas no iekšpuses, bet teritorijā augošajiem kokiem ir nozāģēti sausie zari un arī paši koki nav bīstami,” aicina Ainārs Puķe, BALTA Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs.

Kā liecina apdrošinātāja apkopotie dati, pēdējos gados lielākās par jumta bojājumiem izmaksātās atlīdzības sasniedz pat 10 000 eiro. Pirms pāris gadiem negaisa laikā kādai mājai norauts jumts, sabrucis šķūnītis, virtuvē izsists logs, nobiris apmetums un ieliekušies griesti, bet pērn spēcīga krusa izsitusi caurumus kāda mājokļa jumta segumā, kā rezultātā ūdens sūcies caur otrā stāva griestiem un nodarījis bojājumus mājokļa iekšienē. Tāpat  gandrīz 9000 eiro 2020. gadā izmaksāti kāda mājokļa īpašniekam par vētras laikā norautu jumtu un lieliem vispārējiem bojājumiem.

“Lai gan dažādu dabas stihiju ietekmē reti kurai mājai jumtu norauj pavisam, jumta bojājumu gadījumi ir sastopami gana bieži, un to atjaunošanas izmaksas ir pamatīgas. Turklāt arī Latvijā klimata pārmaiņas ir jūtamas. Gadu no gada vētras kļūst aizvien biežākas un stiprākas, nodarot lielākus postījumus. Tāpēc apdrošināšana ir svarīgs drošības spilvens, lai postoša vēja rezultātā mājsaimniecība neciestu ievērojamus zaudējumus. Turklāt jāņem vērā, ka būvniecības izmaksas patlaban strauji aug, un pagaidām nekas neliecina, ka šī tendence tuvākajā laikā varētu krasi mainīties. Tāpēc daudz lētāk un arī atbildīgāk ir preventīvi parūpēties par jumta drošību un, vēlams, arī apdrošināšanu,” uzsver Ainārs Puķe.

Lai pēc iespējas mazinātu vētras izraisītos postījumus, BALTA atgādina – regulāra jumta apsekošana un savlaicīga bojājumu novēršana pasargās no lielākiem zaudējumiem stipra vēja laikā. Apdrošinātājs iesaka:

– ja iespējams, izvairīties no bitumena šindeļu jumta seguma un tādiem segumiem, kas nav atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem;

– pagaidu jumta segumus neekspluatēt ilgāk par ražotāja instrukcijā noteikto laiku;

– valcētajiem skārda jumta segumiem reizi gadā pārbaudīt valcējuma kvalitāti;

– īpašu vērību veltīt skursteņu un ventilācijas šahtu skārda iesegumiem un blīvējumiem;

– ieklājot jumta segumu, sekot ražotāja noteiktajām montāžas instrukcijām;

– teknes un notekas regulāri attīrīt no lapām, smiltīm un citiem gružiem;

– nepieciešamības gadījumā laikus atjaunot dūmvadu apmetumu virs jumta daļas;

– pēc intensīvas snigšanas jumtu notīrīt, tiklīdz tas ir iespējams.

Foto: publicitātes