Labdarības maratona „Dod pieci!” ziedojumi snieguši palīdzību jau 325 vardarbības gadījumos

Ar labdarības maratona „Dod pieci!” ziedojumu palīdzību četros mēnešos sniegts atbalsts jau 325 vardarbības gadījumos gandrīz 57 tūkstošu apmērā. Cietušie no vardarbības ģimenēs saņēmuši arī vairāk kā 350 telefonkonsultācijas. Labdarības maratonā „Dod pieci!” 2020.gada nogalē tika saziedoti 402 065  eiro palīdzības sniegšanai cietušajiem no vardarbības ģimenē.

Visbiežāk palīdzība tiek lūgta, lai saņemtu psihologa/psihoterapeita konsultācijas, ārstniecības pakalpojumu un mājokļa atbalstu (īres apmaksa, uzturēšanās viesnīcā vai krīzes centrā), praktisku atbalstu (pārtiku, transportu, remontu), kā arī juridiskas konsultācijas.

Cietušie no vardarbības vai viņu tuvinieki, draugi nepieciešamā atbalsta pieteikumu var iesniegt mājaslapā dodpieci.lv, uz kuru atbildi sniedz Ziedot.lv vai vērsties krīžu atbalsta centros, kuru speciālisti sazināsies ar Ziedot.lv komandu. Par „Dod pieci!” ziedojumiem atbalstu cietušajiem jau sniedzis „Centrs Dardedze”, „Centrs MARTA”, krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”, Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs, biedrības „Palīdzēsim viens otram”, „Esi brīvs!” u.c. Bezmaksas juridiskās konsultācijas sniedz Juridiskās palīdzības administrācija.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta teica: “Mēs redzam, ka jau pirmajos mēnešos pēc labdarības maratona “Dod pieci!” beigām ir aktīva interese, kā saņemt atbalstu, lai izrautos no vardarbības apļa ģimenē. Šis ir pozitīvs signāls. Tas apliecina, ka daudzās ģimenēs tiek sākts ceļš uz veselīgu, cieņpilnu attiecību veidošanu. Skaidrs, ka tas nav ātrs process, taču labdarības maratona ziedojumi ir viens no pirmajiem atbalsta veidiem, kas palīdz to sākt.”

Saeima koordinē speciālu darba grupu

Pagājušā gada nogalē „Dod pieci!” maratona laikā tika saņemti neskaitāmi zvani un vēstules, kurās cilvēki apliecināja tēmas aktualitāti un stāstīja par piedzīvoto vardarbību. „Dod pieci!” rīkotāji – sabiedriskie mediji, Ziedot.lv un Re:Baltica – nosūtīja augstākajām valsts amatpersonām atklātu vēstuli par vardarbības mazināšanu Latvijas ģimenēs, aicinot rast atbildes, un izvirzīja 14 priekšlikumus par palīdzības sniegšanu cietušajiem, darbu ar varmāku un institūciju darba uzlabošanu. 

Pamatojoties uz „Dod pieci” atklātajā vēstulē pausto,  Saeimas Sociālo un darba lietu komisija janvārī izveidojusi speciālu darba grupu „Vardarbības riska mazināšanai ģimenē”. Par izveidotās darba grupas vadītāju ievēlēta komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša. Tajā iesaistīts plašs atbildīgo institūciju loks – gan Saeimas deputāti, gan Iekšlietu, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Rīgas domes, Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Latvijas Pašvaldību savienības un NVO pārstāvji. Ņemot vērā problēmjautājumu plašo spektru, darba grupa secinājusi, ka izmaiņu ieviešana un optimizācija ir iespējama pakāpeniski un par konkrētiem rezultātiem tā varēs runāt gada ietvarā. 

Konceptuālu atbalstu guvuši visi „Dod pieci!” rīkotāju izvirzītie priekšlikumi, no tiem daži tiks ieviesti jau šogad. Piemēram, no 1.jūlija tiesa varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgajai personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursus vardarbīgas uzvedības korekcijai. Krimināllikumā veiktie grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra kriminālsodu sistēmā tiks ieviesta probācijas uzraudzība kā pamatsods. Vairāku priekšlikumu ieviešanai šobrīd notiek jau MK noteikumu grozījumu izstrāde.

Darbā ar cietušajiem „Dod pieci!” ieteica veicināt “krīzes dzīvokļu” tīkla attīstību Latvijā un nodrošināt anonīmu patvērumu, ja cietušo skar augsts dzīvības riska apdraudējums. Izteikts tika arī priekšlikums atvieglot ziņošanu, likvidējot nepieciešamību upurim vairakkārt sniegt informāciju par notikušu vardarbību. Tika ierosināts valstij un pašvaldībām izveidot vienotu un obligātu minimālo pakalpojumu grozu no vardarbības cietušajiem. Lai neradītu psihoemocionālas sekas,  jebkuras vardarbības gadījumā nodrošināt bērnam tikai vienu interviju ar speciālistiem. Valsts iestādes tika aicinātas arī izstrādāt īpašu programmu senioru atbalstam, kas cieš no tuvinieku fiziskas, finansiālas vai emocionālas vardarbības. 

Darbā ar varmāku tika izteikti priekšlikumi, kas skar obligātu probācijas uzraudzību, uzvedības korekcijas kursu, un sociālo rehabilitāciju, kā arī algoritma ieviešanu, lai spētu fiksēt un pierādīt emocionālo vardarbību un sodīt varmāku. Ierosināts arī nepieļaut mediāciju, pirms vardarbības veicējs nav apmeklējis korekcijas kursus, un varmākas tikšanos ar bērniem, ja nevardarbīgais vecāks pieprasījis pagaidu aizsardzību gan sev, gan bērniem.

Priekšlikumi institūciju darba pilnveidošanai skar policijas tiesību paplašināšanu attiecībā par lēmuma pieņemšanu nošķirt no varmākas bez cietušā iesnieguma un kvalitatīvu pagaidu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī plašāku uzskaites veikšanu par vardarbības gadījumiem ģimenēs. Izstrādāt un ieviest vadlīnijas ārstiem darbam ar vardarbības upuriem – kā konstatēt, fiksēt, dokumentēt traumas, sarunāties ar upuri un ziņot atbildīgajām iestādēm. Nodrošināt vadlīniju ievērošanu.

Foto: canva.com