70% pacientu pie speciālista nonāk novēloti

Tuvojoties gada otrajai pusei, kad atkal kļūs aktuāls jautājums par medicīnas iestāžu pārstrādātām un nepietiekošām valsts kvotām visiem slimajiem, ikvienam pacientam ir jāapzinās, ka mēnešiem ilgā gaidīšana uz valsts apmaksātu pakalpojumu vai apzināta ārsta neapmeklēšana, cerot, ka slimības simptomi, iespējams izzudīs, ir veids, kā tikai padziļināt slimību. AS “Veselības Centru Apvienība” poliklīnikas “Pulss 5” vadītājas, ārstes internistes Ināras Janičenokas pieredze liecina, ka teju 70% gadījumu pacienta ārstēšanās pašam, vai, izmantojot valsts finansējumu, būtu mērķtiecīgāka, ja tiktu uzsākta savlaicīgi.

Tas, ka valsts apmaksātā medicīna pašreizējā finansējuma stāvoklī, ievērojot piešķirtās kvotas, tuvojoties gada otrajai pusei, drīz sāks nopietni “buksēt” liecina, gan pacientu rindas uz izmeklējumiem, gan vēstules ģimenes ārstiem no “Nacionālā veselības dienesta”, kas prasa nepārkāpt noteiktās kvotas dažādiem izmeklējumiem. “Slimot nav izdevīgi gada otrajā pusē, jo tad vairums valsts kvotas ir beigušās vai tuvojas izsīkumam, taču slimības progress negaida. Samaksājot pacienta iemaksu EUR 4,27 pie speciālista, piemēram, 27 EUR vietā, bet gaidot uz vizīti pie ārsta vairākus mēnešus, pacients nopietni riskē, jo var rasties ķēdes reakcija – speciālista nozīmētais jau daudz dārgāks izmeklējums būs pieejams pēc vēl mēneša vai diviem, kas kopumā tikai diagnozes noteikšanu “ievelk” uz daudziem mēnešiem”, norāda AS “Veselības Centru Apvienība” poliklīnikas “Pulss 5” vadītāja, ārste interniste Ināra Janičenoka. “Cilvēks izvēlas ietaupīt uz savas veselības rēķina, un nopirkt jaunu kleitu vai apmeklēt ar ģimeni teātra izrādi, neizvērtējot, cik finansiāli ietilpīga var būt it kā nelielus simptomus izrādošā slimības ārstēšana, ja medicīniska palīdzība nav saņemta laikus,” stāsta Janičenoka. Līdzīga situācija rodas ar patiešām dārgiem medicīnas pakalpojumiem, kam nepieciešams valsts atbalsts – operācijām: kamēr pacients gaida rindu, lai operētu vienu gūžas locītavu, problēmas sākas ne vien otru, kam ir pastiprināta slodze, bet arī ar kuņģi, jo zāļu lietošana ir radījusi savas sekas.

It kā nevainīga vizīte pie dermatologa, lai rastu cēloni izsitumiem uz sejas, kas nav saistīti ar pubertāti, var noslēgties ar nākamo nosūtījumu pie gastroentrologa turpmākiem izmeklējumiem, jo ārstam ir aizdomas par aknu saslimšanu, bet vēl jāveic diagnostika. Līdzīgi var runāt par daudzām slimībām, kuru atklāšanai pietiktu ar regulāru asins analīžu veikšanu. “Diemžēl pašreizējā – uz nodokļiem balstītā medicīnas aprūpes sistēma nespēj apmierināt tās vajadzības, kas ir sabiedrībā un, ko no tās gaida valsts iedzīvotāji” akcentē ārste Ināra Janičenoka. Ir virkne sociālo problēmu, kas tiek risinātas ar medicīnas budžeta līdzekļiem – narkomānu ārstēšanas programma, izsniedzot tiem katru dienu metadonu, bezpajumtnieku transportēšana un uzturēšana slimnīcās, kā arī virkne citu piemēru, kas atņem finansējumu īstajam mērķim – pacientu ārstēšanai, kas, esot veseli, var sniegt pienesumu sabiedrībai.

Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju nekļūst vairāk, sabiedrība noveco, bet valsts finansēta veselības aprūpe ir nepietiekoša, privāto medicīnas iestāžu maksas pakalpojumi ir kā staigāšana pa naža asmeni, rodot balansu starp patiesajām izmaksām un to, cik Latvijas iedzīvotājs var samaksāt. “Gudrs pacients, kam rūp sava veselība, un ir nolēmis doties pie kāda noteikta speciālista uz konsultāciju vai veikt izmeklējumu, var izpētīt dažādu medicīnas iestāžu mājaslapas un iepazīties ar cenām, īpašajiem piedāvājumiem, tos salīdzinot, jo ir ļoti liela varbūtība, ka tieši vajadzīgajam pakalpojumam būs atlaide. Visdrīzāk profesora konsultācija nebūs par zemāku cenu, taču būs pieejams cits kvalificēts speciālists.” Uzsākot laikus ārstēšanu kaut arī pa savu naudu pacientam ir vairāk ieguvumu nekā zaudējumu – iespēja ātri atrisināt problēmu, būt veselam un turpināt dzīves gaitas, kā arī ietaupīt uz, nopietnākiem izdevumiem zālēm, ārstēšanai un rehabilitācijai.