Pētījums: skaidras naudas darījumus veic 84% lielo pilsētu iedzīvotāju

Lai gan šobrīd, koronvīrusa izplatības laikā, norēķini skaidrā naudā ir viens no nedrošākajiem maksāšanas veidiem, jo rada risku inficēties, tomēr tieši šis maksājumu veids ir visplašāk izmantotais – Rīgā 78% iedzīvotāju darījumus veic skaidrā naudā, savukārt citās lielās pilsētās tie ir pat 84%, atklājis “Ferratum Grupas” veiktais pētījums.

“Neskatoties uz elektronisko norēķinu metožu popularitāti, mēs redzam, ka to ikdienā 81% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Lielākā sabiedrības daļa uzticas skaidrai naudai, jo tā ir brīvi lietojama un viegli pieejama. Tomēr, ieviešot paradumu lietot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, atkrīt tādas problēmas, kā skaidras naudas droša uzglabāšana, bankomātu meklēšana un lielākas naudas summas nēsāšana līdzi,” skaidro “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš, piebilstot, ka mazpilsētās 78% iedzīvotāju lieto skaidru naudu kā primāro maksāšanas līdzekli, turklāt lauku reģionos tie ir pat 85% iedzīvotāju.

Aktīvākie skaidras naudas lietotāji ir iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz 700 EUR (81%). Saskaņā ar aptaujas rezultātiem ir identificējamas atšķirības starp dažādām vecumu grupām, proti, jo jaunāks cilvēks, jo skaidras naudas izmantošana ikdienā mazāka. Iedzīvotāji no 18 līdz 29 gadiem ir paaudze, kuri skaidru naudu izmanto vispasīvāk (70% aptaujāto). Salīdzinājumam vecuma grupā 50-59 gadi krietni vairāk – 87% aptaujāto – veic skaidras naudas darījumus.

Tikai 16% iedzīvotāju būtu gatavi pilnībā atteikties no skaidras naudas norēķiniem. Kopumā mūsu sabiedrībai ir grūti veidot uzticību, kā arī grūtības sagādā jaunu tehnoloģiju ieviešana, tomēr 77% aptaujāto uzskata bezkontakta norēķinus par drošiem. Aptuveni divas trešdaļas aptaujāto – 69% rīdzinieku un 64% lielo pilsētu iedzīvotāju – uzskata, ka par norēķinu veida drošumu vislabāk liecina to izmantošanas ilgums praksē. Gandrīz puse (48%) rīdzinieku domā, ka maksāšanas līdzeklim jābūt saiknei ar Latvijā zināmu banku, taču jau gandrīz uz pusi mazāk (25%) norāda, ka drošs norēķinu veids ir tāds, ko rekomendē finanšu nozares eksperti.

Foto: ilustratīvs