“Liepsalās” atzīmē pulkveža Oskara Kalpaka dzimšanas dienu

Par godu pulkvedim, viņa dzimtajās mājās Ošupes pagasta “Liepsalās” notika piemiņas pasākums, kur tika iedegta ticības liesma.

Pasākums turpinājās “Visa gala” kapos, kuros atdusas Latvijas karaspēka vienības komandieris.

Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls cer pasākumu kuplināt gan skaitliski, gan pagarināt laika ziņā. Ja viss izdosies kā iecerēts, tad pasākumu cikls norisināsies no 6. janvāra līdz 6. martam, stāsta A. Šķēls. Viens no pasākumiem, kas ieplānots ir Vīrišķībās pārbaudījumi jeb militarizētās stafetes ziemas apstākļos. Domāts arī par tām disciplīnām, ko jaunieši pilda telpās. Praktiski katru gadu tās bijušas vienādas, taču šogad tās atšķirsies, saglabājot galveno domu- patriotismu, latviskuma izzināšanu un audzināšanu.

Kā uzsver A.Šķēls, tad sevišķi pēdējā gada notikumi, kas norisinās kaimiņzemē Ukrainā, liek aizdomāties par to, ko pirms vairākiem gadiem Latvijas valsts labā darīja tādi vīri kā Oskars Kalpaks. Šādas piemiņas vietas mums to atgādina un stiprina mūsu latvisko garu. Lai arī medijos izskan dažādas versijas par draudiem mūsu valstij. Tas nevarēs īstenoties dzīvē, ja mēs paši būsim pārliecināti par to cik mēs esam stipri un cik mums Latvija ir dārga un vajadzīga, uzskata A.Šķēls.

Vēsture

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.-1919. gadu mijā, pulkvedis Oskars Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 

Oskars Kalpaks dzimis 1882. gadā latviešu zemnieku ģimenē. Viņš ieguva labu militāro izglītību cariskās Krievijas armijā un mērķtiecīgi veidoja profesionāla virsnieka karjeru. O. Kalpaka virsnieka spējas un personiskā varonība daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās tika novērtētas, un viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam. 

Pirmie Latvijas bruņotie spēki
Atgriezies Latvijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma ar neatlaidību un pārliecību par Latvijas valsts iespējamību, spītējot pat pieredzes bagātāku virsnieku un tautas neticībai, viņš uzņēmās pirmo Latvijas bruņoto spēku vienību organizēšanu un vadību. Neskatoties uz vācu un boļševiku karaspēku klātbūtni, neskaidro situāciju un apjukumu tautā, O. Kalpaks īsā laikā spēja izveidot patriotisku, saliedētu un disciplinētu kaujas bataljonu. Sākumā skaitliski neliels, taču labi organizēts, Kalpaka bataljons bija reāls spēks, kas sevi apliecināja jau pirmajās sekmīgajās kaujas operācijās. Bataljons spēja garantēt Latvijas pagaidu valdības ministru drošību, valdībai pārceļoties no Rīgas uz Jelgavu un tālāk uz Liepāju 1919. gada sākumā.

Mērķis – Latvijas neatkarība
Nacionālo militāro vienību esamība un pulkveža O. Kalpaka uzticamība ļāva pirmajai Latvijas valdībai izmantot vēsturisko iespēju tuvoties faktiskajai neatkarībai – vispirms noslēgt pagaidu vienošanos ar vācu un krievu baltgvardu daļām, lai cīnītos pret lielinieku iebrukumu. O. Kalpaka bataljonam bija izcila nozīme šajā militāri politiskā kompromisa apvienībā, un tas vērtējams kā būtisks solis pretī Latvijas neatkarībai. 

Latvijas pretinieku trieciens
Šajā laikā Latvijā sadūrās dažādu valstu ģeopolitiskās intereses. Tāpēc Latvijas neatkarības pretinieki ātri saskatīja O. Kalpaka un viņa bataljona pieaugošo spēku kā apdraudējumu savu ieceru realizācijai. Pretiniekiem kļuva aktuāli vājināt tautas atbalsta pieaugumu pulkveža vadītajām vienībām. Iespējams tāpēc 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē “pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām -, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū – bataljona komandieris pulkvedis O. Kalpaks. Versijas ir dažādas, taču ir aculiecinieki un fakti, kas vēsta, ka uz Skrundas ceļa tika realizēta iepriekš plānota Kalpaka bataljona vadības iznīcināšana.

Foto: publicitātes