Pusi Latvijas iedzīvotāju satrauc, ka varētu tikt apzagts vai nozagts viņu automobilis

“Šādu tendenci ik gadu novēro apdrošināšanas sabiedrības ERGO eksperti, kas aprēķinājuši, ka, piemēram, mantu zādzība no auto salona rada zaudējumus vidēji 350 eiro apmērā, bet tirgū pieprasītu auto detaļu zādzības var radīt zaudējumus vidēji 690 eiro apmērā,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.

Visbiežāk nodarītais kaitējums nav tikai nozagtā manta. Zaudējumus rada arī zādzības laikā nodarītie bojājumi automobilim. Zagļi, lai iegūtu kāroto mantu no auto salona, visbiežāk vienkārši izsit auto stiklu vai atlauž bagāžas nodalījumu. Īpaši ziemas periodā tas var ierobežot turpmāku automobiļa lietošanu līdz brīdim, kamēr auto stiklojums tiek atjaunots.

Zagļu iekārotākās lietas zādzībām no auto salona ir mobilie telefoni, portatīvie datori, planšetdatori, somas ar mantām, instrumenti, maki, ziemas sezonā – slēpošanas inventārs. Savukārt no auto detaļām pārsvarā zog to, kas ir viegli un ātri demontējamas – spoguļi, miglas lukturi, riepu diski u.tml.

“Nereti automobiļu īpašnieki paši ir neuzmanīgi – līdz galam neaizvērti logi, automobiļa novietošana stāvēšanai nomaļā, nepārskatāmā un maz apgaismotā vietā vai arī auto salonā redzamā vietā atstātas mantas -, tas viss piesaista zagļu uzmanību un veicina to darbību. Pat tad, ja esat atstājuši vien tukšu somu auto salonā, tas piesaista zagļa interesi. Cerot, ka somā ir kas vērtīgs, zaglis var izsist stiklu, tā radot lielākus zaudējumus,” norāda Ivars Vismanis.

Savukārt automobiļu zādzību tendencēs atgriežas deviņdesmitajos gados populāra metode – auto atslēgu zādzības. Viens no pēdējiem šādiem ERGO pieteiktiem gadījumiem saistīts ar automobiļa aizdzīšanu, vispirms nozogot auto atslēgas, kas bija atstātas uz palodzes, pa logu labi redzamā vietā, tā pievilinot zagļus. Cita aktuāla metode ir automobiļa atslēgu nozagšana no virsdrēbēm, kas atstātas nepieskatītā ģērbtuvē vai pakārtas kādā publiskā vietā, piemēram, kafejnīcā, restorānā u.c.

ERGO speciālisti iesaka:

– Pēc iespējas neatstāt automobili slikti apgaismotās, nomaļās, nepārredzamās vietās.

– Automobiļus pēc iespējas ieteicams novietot ar videonovērošanu aprīkotu ēku vai objektu tuvumā – piemēram, lielveikali, biroju ēkas, banku filiāles u.tml.

– Ja iespējams, automobili pa nakti novietot maksas apsargātā stāvvietā.

– Atstājot automobili, mantas no salona vislabāk ņemt līdzi vai novietot nepārredzamā vietā, piemēram, bagāžas nodalījumā.

– Dekoratīvos diskus un numurzīmes ieteicams pieskrūvēt ar speciālām skrūvēm, kas izņemamas tikai ar speciālu atslēgu.

– Uz automobiļa logiem var uzlīmēt speciālas līmplēves, kas apgrūtina stikla izsišanu.

– Neturēt auto atslēgas viegli pieejamā un ikvienam garāmgājējam pārredzamā vietā, kā arī neatstāt tās mēteļa kabatā, piemēram, kamēr tiek ieturēta maltīte kafejnīcā.

– Tāpat stingri ieteicams automobiļa imobilaizeri neturēt kopā ar auto atslēgām. Tam būtu jāatrodas atsevišķi, un to noteikti nevajadzētu atstāt auto salonā.

ERGO un pētījumu centrs SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā katrā no Baltijas valstīm aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.