Par bērna studijām ieteicams domāt kopš viņa pirmās dienas šajā pasaulē

Nav noslēpums, ka daudzās ģimenēs tas ir arī satraukuma pilns posms. Mūsdienās skolas gaitas izmaksā dārgi, īpaši studijas. Tikai nedaudziem jauniešiem ir iespēja tikt valsts apmaksātajās budžeta vietās. Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, Latvijā studijas izmaksā ievērojamus finansiālos līdzekļus. Turklāt tiem, kas nāk no lauku reģioniem, un tiem, kam nav stipendijas, jārēķinās arī ar papildu izdevumiem dzīves vietas nodrošināšanai, ikdienas tēriņiem un mācību materiāliem. Aptaujā esam noskaidrojuši, ka 50% ģimeņu nespēj apmaksāt bērnu mācību maksu augstskolā.

Ģimenes un paši jaunieši tiek galā, kā nu kurš. Vieni ņem kredītu bankā, citiem varbūt ir iespēja aizņemties no radiem. Tikmēr daudzās pasaules valstīs vecāki jau no bērna dzimšanas veido uzkrājumus studiju maksas segšanai, apzinoties tās nepieciešamību nākotnē. Jāuzsver, ka uzkrājumu veidošanas kultūra ir strauji attīstījusies lielā daļā Rietumeiropas valstu, Skandināvijas valstīs, ASV, Kanādā un citviet pasaulē, kur, jau bērnam piedzimstot, tiek veidoti uzkrājumi viņa studijām augstskolā.

Lai gan šajā ziņā Latvijā vēl nepieciešama sabiedrības izglītošana, pēdējos gados arī pie mums ir novērojams izpratnes pieaugums par dažādiem uzkrājošas dzīvības apdrošināšanas risinājumiem, piemēram, studijām vai pensijai. Ir vecāki, kas jau no savu bērnu dzimšanas brīža iegādājas uzkrājošo apdrošināšanu, lai laicīgi uzkrātu līdzekļus mācībām un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu arī finanšu atbalstu apgādnieka zaudēšanas gadījumā. Šo tendenci veicina augstā maksa par izglītību un arvien lielāka izpratne par kvalitatīvu izglītību kā pamatu stabilai nākotnei. Izglītība viennozīmīgi ir pamats ne vien personīgās profesionālās karjeras veidošanai, bet arī kvalificētam darbaspēkam valstī kopumā.

Visizplatītākais stereotips par uzkrājumu veidošanu ir, ka tas ir dārgi un tam nepieciešami lieli ienākumi. Taču patiesībā uzkrājumu veidošanai pietiek arī ar nelielu ikmēneša iemaksu, ja tos sāk veidot pēc iespējas ātrāk. Tie, kas izvēlējušies studiju apdrošināšanu, vidēji mēnesī iemaksā 35 eiro. Tomēr nereti tiek veiktas arī vienreizējas ikgadējas iemaksas. Saskaņā ar ERGO datiem vidēji iedzīvotāji no savas mēnešalgas uzkrājumiem velta 6–7%. Summa līguma apdrošināšanas perioda beigās, pieņemot, ka vidējais uzkrāšanas termiņš ir 10 gadi, bet mēnesī veltītā iemaksa ir 50 eiro, tieši aptuveni arī atbilst 4 gadu studiju maksai, kas vidēji Latvijā ir ap 1700 eiro.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistiku 2013./2014. macību gadā 12. klasē mācījās vairāk nekā 14 000 jauniešu. Ik gadu vidēji ap 9 000 absolvē skolu profesionālās izglītības programmās, un, kā zināms, daļa no šiem jauniešiem arī turpina vai vēlas turpināt studijas augstskolās.

Jautājums par iespējām īstenot savas ieceres ik gadu skar daudzus jaunos cilvēkus Latvijā. To, cik liela daļa no viņiem izkrīt no tālākās profesionālās attīstības sistēmas, un to, kāda nākotne piemeklē tos, kas spiesti atteikties no augstākās izglītības, varam tikai nojaust. Ir jāveicina sabiedrības diskusija par to, vai jauniešu izaugsmes iespējas ir tikai viņu pašu un viņu vecāku rokās vai tomēr arī valstisks izaicinājums un pienākums. Un vienu gan nedrīkstam aizmirst ne mirkli – mērķtiecīgi, labi izglītoti un par sevi pārliecināti cilvēki ir pamats visas valsts ilgtermiņa attīstībai.