4 stundas uz kājām un 5000 soļi – ikdienas slodze pēdām un tās sekas

Sausa un plaisājoša āda, tulznas un kārpas ir tikai dažas no problēmām, par kurām īpaši satraucamies, tuvojoties pludmales un sandaļu sezonai. Kādas ir sešas biežākās pēdu problēmas, kā izvairīties no tām un nepieciešamības gadījumā ārstēt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kas visbiežāk traumē pēdas?

Cilvēks vidēji katru dienu aptuveni četras stundas pavada stāvot vai veicot aptuveni 5000 soļus, taču ikdienā reti kurš aizdomājas par to, cik trauslas patiesībā ir pēdas. Katrā pēdā ir 26 kauli, 33 locītavas un vairāk nekā 120 muskuļu, saites, cīpslu un nervu. Savukārt tā kā pēdas, salīdzinot ar visu ķermeni, ir neliela izmēra, tās ar katru soli gūst milzu triecienu, kas palielina iespējamību gūt kādus savainojumus, traumas.

Interesanti, ka visbiežāk pēdu traumas tiek gūtas no slikti piegulošiem apaviem. Šauri, neatbilstoša izmēra apavi, augstpapēžu apavi vai apavi, kas nenodrošina nekādu pēdas aizsardzību vai atbalstu, piemēram, pludmales čības, var izraisīt gan nopietnas traumas, gan palielina risku iedzīvoties infekciozās saslimšanās, gan radīt citas problēmas kā pēdām, tā arī nagiem. Lai no tā izvairītos, jāseko līdzi ne tikai piemērotiem apaviem, bet arī atbilstošai pēdu kopšanai ikdienā, lai no iespējamām traumām izvairītos jau savlaicīgi. Sešas biežākās pēdu kaites ir varžacs, nagu sēnīte, tulznas, kārpas, ieaudzis nags un sasprēgājusi papēžu āda.

Varžacs – nopietna, pastāvīgas berzes radīta problēma

Varžacis ir neinfekciozs ādas veidojums – sabiezējis ādas raga slānis, ko rada pastāvīga mehāniska berze, kas veidojas kā dziļāko ādas slāņu aizsardzība pret pastāvīgu berzi. Visbiežāk varžacis rodas uz kāju pēdām vai pirkstiem, bet dažreiz arī uz roku pirkstiem. Varžacis var rasties no nepiemērotu apavu valkāšanas, kas ir cieši vai par mazu. Īpaši piesardzīgām jābūt dāmām, kuras valkā kurpes ar spiciem purngaliem un augstiem papēžiem, kas uz atsevišķām pēdas vietām var palielināt spiedienu, tādējādi radot varžacis.

Varžacis ir ārstējamas, taču svarīgi atcerēties, ka, jo ātrāk sākta to ārstēšana, jo ātrāk tās var noņemt. “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka ar ārstēšanu mājās ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo svarīgākais ir zināt, kas uz pēdas ir – varžacs vai vīrusa kārpa, jo šie abi veidojumi pēc izskata ir līdzīgi, bet to ārstēšana atšķiras. Mājas apstākļos uz varžacīm var likt mīkstinošas ziedes un ar maigu pēdu vīlīti noņemt ādas sabiezējumus. Aptiekās pieejami arī dažādi līdzekļi, kas palīdzēs izvairīties no varžacu iegūšanas – gan atslogojošas zolītes, kas mazina mehānisko spiedienu uz pēdām, gan arī uz skābes bāzes radītie plāksteri varžacu likvidēšanai, taču ar to lietošanu jābūt ļoti piesardzīgiem, jo neuzmanīga to lietošana var sabojāt veselās ādas audus. Savukārt, ja no varžacs pašrocīgi neizdodas atbrīvoties un tā sagādā sāpes, ir jāvēršas pie podologa, citādi pašdarbības rezultātā neapzināti varam bojāt audus un radīt iekaisumu.

Nagu sēnīte – sekas, staigājot ar basām kājām

Nagu sēnīti iespējams iegūt no jau inficēta cilvēka ar mikroskopiskām ādas plēvītēm vai nagu drupatām, jo sēnīte izplatās ar sporu palīdzību. To ir viegli iegūt, valkājot svešus apavus, uzturoties basām kājām pludmalē, kopīgās dušās, baseinos vai citās koplietošanas telpās, kurās cilvēki nereti staigā ar basām kājām. Nagu sēnīti iespējams atpazīt pēc tā, ka vispirms mainās nagu izskats, nags maina krāsu – kļūst bāli dzeltenīgs, var parādīties arī svītras, kļūst ciets, sabiezēts, veidojas nelīdzenas virsmas, kā arī nags var pat sadrupt.

Aptiekās pieejami vairāki pretsēnīšu līdzekļi, tostarp šķidrumi, kas tiek uzklāti ar otiņu vai aplikatoru uz tīra naga. Farmaceite norāda, ka šie līdzekļi dezinficēs, reģenerēs un aizsargās nagu un stiprinās naga struktūru. No nagu sēnītes diemžēl nevar atbrīvoties tūlītēji – nepieciešami seši vai pat divpadsmit mēneši, kamēr nags pilnībā nomainās. Taču, lai katram izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi un līdzekļus, ieteicams konsultēties ar podologu.

Tulznas – sekas pārāk ciešiem vai šauriem apaviem

Tulznas rodas berzes rezultātā un ir kā dabīgs spilventiņš, ko organisms izveido, lai pasargātu traumēto vietu. Arī sāpes, ko izjūtam, ir organisma aizsargreakcija, lai traumēto vietu nenoberztu līdz kaulam. Tulznas rodas no pārāk ciešiem vai šauriem apaviem, atsevišķās vietās veidojot ādas sabiezējumus, kas mēdz pārvērsties sāpīgās tulznās. Tulznās var arī viegli iedzīvoties, velkot kurpes uz mitrām pēdām pēc peldēšanās vai lietainā laikā.

Vienkāršākais veids, kā izvairīties no tulznām, ir atteikties no šaurām, neērtām kurpēm un lietot aizsargājošus plāksterus. Taču, ja tulznas pūslītis ir radies, to nepieciešams pārdurt ar tīru, dezinficētu adatiņu, lai tajā esošais šķidrums iztecētu un nerastos iekaisums. Farmaceite norāda, ka pēc pūslīša pārduršanas, ādas plēvīti nekādā gadījumā nedrīkst noraut, jo pēc pāris dienām tā atdalīsies pati, pretējā gadījumā tiks traumēta āda un var rasties infekcija. Pēc tam ieteicams lietot ādu mīkstinošu un dziedējošu gēlu vai krēmu, kas ievainotajā vietā veidos aizsargājošu plēvīti un veicinās tulznas dzīšanas procesu, kā arī ieteicams valkāt ērtus un brīvus apavus, kas atkārtoti netraumētu bojāto ādu. Farmaceite norāda, ka aptiekās iespējams iegādāties arī speciālus, ūdensnecaurlaidīgus plāksterus, kas nodrošina dabisku mitruma līmeni zem plākstera un pasargā ādu no baktēriju iekļūšanas ātrākam un dabiskam dzīšanas procesam, kas var turēties pat vairākas dienas.

Kārpas – papilomas vīrusa izraisīts ādas bojājums

Kārpas izraisa cilvēka papilomas vīruss, kuram ir vairāk nekā 150 dažādi šī vīrusa tipi un kas iekļūst ādā caur sīkām skrambiņām vai plaisiņām. Visbiežāk kārpas skar cilvēkus, kuriem ir novājināta imūnsistēma, kā arī bērnus un pusaudžus. Kārpas var atpazīt pēc raupjas, ziedkāpostam līdzīgas virsmas, kas mēdz būt ādas krāsā vai pelēki brūnas, uz kuras reizēm redzami arī melni punktiņi. Visbiežāk kārpas rodas uz pēdām, plaukstām un elkoņiem.

Ja uz ādas parādījusies kārpa, svarīgi reaģēt un uzsākt tās ārstēšanu jeb likvidēšanu uzreiz pēc tās parādīšanās, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku. Farmaceite norāda, ka kārpu likvidēšanu iespējams veikt arī mājas apstākļos, izvēloties aptiekā nopērkamus līdzekļus, kuru sastāvā ir salicilskābe. To lietojot tikai vienu reizi dienā kārpas virsējais slānis nolobīsies. Iespējams lietot arī skudrskābi, kura ātri uzsūcas kārpā, to izsausina un pēcāk arī izzūd pavisam, nodrošinot arī, ka tā neveidojas atkārtoti.

Ieaudzis nags – nepareizas nagu kopšanas sekas

Ieauguša naga dēļ cilvēks nevar valkāt izvēlētos apavus, pavadīt ilgāku laiku uz kājām, jo tas sagādā stipras sāpes, traumē mīkstos audu, provocējot iekaisumu. Ieaudzis nags rodas no naga plātnītes sānmalas iespiešanās zem naga valnīša vai naga valnītī, radot iekaisumu, kam raksturīgs izteikts apsārtums, tūska, lokālas sāpes un, iespējams, pat paaugstināta temperatūra. Viens no galvenajiem cēloņiem tam ir nepareiza nagu kopšana un stūrīša izgriešana, nepiemērotu apavu izvēle. Kāju nagi pastāvīgi tiek traumēti arī nodarbojoties ar sportu vai dejošanu, kad pēdas priekšējai daļai rodas pastiprināta slodze, kas var veicināt naga ieaugšanu.

Ja nags tomēr ir ieaudzis un radies apsārtums, tad pirmais, ko darīt mājas apstākļos ir uztaisīt sāls vanniņu. Nepieciešams silts ūdens (ne karsts), kas sniegtos līdz potītēm, kurā nepieciešams pievienot sāli. Siltais ūdens mīkstinās ādu, savukārt sāls iztīrīs un dezinficēs brūci. Pēdas šādā vanniņā ieteicams mērcēt divas, trīs reizes dienā pa 5-10 minūtēm. Pēc tam nepieciešams vērsties pie podologa, bet ne pie pedikīra speciālista, jo ieauguša naga izgriešana ir ārstniecisks process, kas jāveic speciālistam ar medicīnisko izglītību. Podologs arī konsultēs, kā pareizi kopt un apgriezt nagus, lai zinātu, kā paša spēkiem turpmāk rūpēties par saviem nagiem un izvairītos no atkārtotas nagu ieaugšanas. Papildu tam jāatceras par atbilstošu nagu šķērīšu vai knaibļu izvēli, kā arī nepieciešams sekot līdzi, vai nav nepieciešama to nomaiņa uz jaunām un asākām, lai izvairītos no iespējamas nagu traumēšanas.

Sasprēgājusi āda – ādas sausuma radīts izaicinājums

Pēdu ādas sausums un plaisāšana ir saistīta ar ādas sausumu, tādēļ to nepieciešams regulāri mitrināt gan no ārpuses, gan iekšķīgi, lietojot pietiekamu daudzumu šķidruma. Jo īpaši to veicina siltie laikapstākļi, kad pēdas biežāk tiek pakļautas ārējo faktoru ietekmei, kad ar basām kājām staigājam pa zemi vai smiltīm, veicinot pēdu sausuma rašanos un pat ādas plaisāšanu. Tāpat pēdu plaisāšana var būt saistīta ar vitamīna A, cinka un omega-3 taukskābju nepietiekamu daudzumu organismā.

Ikdienas pēdu kopšanai mājas apstākļos “Euroaptieka” farmaceite iesaka izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir urea jeb urīnskābe vai salicilskābe, kuri mitrinās un mīkstinās ādu, pasargājot to no plaisāšanās. Sausu pēdu gadījumā ieteicams izmēģināt arī pīlinga pēdu masku, kas ir kā papīra zeķītes, kas piesūcinātas ar aktīvajām vielām, augļskābēm un efektīvi noņems pārragojušos ādas slāni. Savukārt, ja tomēr papēži jau ir saplaisājuši, pēdu plaisiņas var paskalot un patīrīt ar ūdeņraža pārskābi un saudzīgi ar speciālu vīlīti novīlēt plaisas maliņas, kas atrodas tām blakus un pēc tam sasmērēt ar pantenolu saturošu ziedi. Nekādā gadījumā sabiezējumus nedrīkst griezt ar šķērēm, jo šādā veidā iespējams iegūt infekcijas. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot arī eļļas, piemēram, propolisa eļļas šķīdumu. Var veikt arī rīcineļļas procedūras un uz nakti papēžiem uzlikt kompresi – siltā rīcineļļā samērcētu marli. Savukārt, ja papēžu plaisas ir dziļas, sāpīgas un asiņo, kā arī pašu spēkiem tās neizdodas saārstēt, tad nepieciešam vērsties pie speciālista – podologa.

Foto: publicitātes