Valsts prezidents: jo vairāk tiks ieguldīts zinātnē, jo spēcīgāk tas atspoguļosies valsts izaugsmē

26. februārī Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistes diskusijā vienkopus aicināja Latvijas zinātniekus un ekonomikas un inovāciju ekspertus, lai iepazītos ar pētnieku risinājumiem cīņā ar COVID-19 un pārrunātu, kā šos pētījumus vislabāk un ātrāk pārnest dzīvē. Pētījumi tika veikti valsts pētījumu programmu ietvaros pēc valdības uzdevuma pandēmijas krīzes sākumā.

Zinātnieks, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Dr. biol. Jānis Kloviņš iepazīstināja ar paveikto COVID-19 vīrusa sekvenēšanā, genoma pētīšanā, vīrusa izplatīšanās ceļu analizēšanā un citos izpētes virzienos. Tāpat J. Kloviņš uzsvēra biobankas izveides un uzturēšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu kvalitatīvus COVID-19 izpētes datus Latvijas un visas pasaules pētniekiem. J. Kloviņš norādīja, ka Latvijas pētniekiem ir jādod sava artava globālajā cīņā ar COVID-19 tāpat, kā to dara citas pasaules valstis.

Ārsts infektologs, Latvijas Universitātes profesors Dr. med. Uga Dumpis pastāstīja par paveikto COVID-19 izplatības izzināšanā augsta riska darba vietās, notekūdeņos, starp dzīvniekiem un citās situācijās. Savukārt ārsts endokrinologs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dr. med. Valdis Pīrāgs informēja par projektiem, kuru laikā radītas inovatīvas tehnoloģijas COVID-19 izplatības ierobežošanai: iekštelpu gaisa kvalitātes monitorēšanas rīks; bezkontakta analīžu nodošanas punkts; COVID-19 diagnostikas tests siekalu paraugiem; neinvazīva pastāvīgā pozitīvā elpvadu spiediena ārstniecības iekārta.

Virusologs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dr. biol. Kaspars Tārs pastāstīja par terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrādi pret COVID-19 un koronavīrusiem kopumā. Zinātnieki ir izveidojuši patentējamu “plaušas uz čipa” iekārtas prototipu, kas ļauj maksimāli reālistiskos apstākļos pētīt koronavīrusu īpašības un pārbaudīt jaunradīto zāļvielu iedarbību. Tāpat izveidoti pieci augsti aktīvi zāļvielu kandidāti, kam nepieciešami tālāki pētījumi. K. Tārs arī informēja par koronavīrusu vakcīnu kandidātu konstruēšanas sekmīgajiem rezultātiem, taču, viņaprāt, nozīmīgākie rezultāti sasniegti ar izstrādāto meldonija terapiju, kas uzlabo sirds funkciju un labāku noturību pret skābekļa badu, kas rodas inficēšanās ar COVID-19 gadījumā.

Savukārt akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu prorektors Dr. sc. ing. Tālis Juhna iepazīstināja ar pētījumu, kura mērķis bija radīt tehnoloģiju prototipus, kas ļautu samazināt inficēšanās riskus slimnīcās un atvieglotu slimnīcas personāla ikdienu. Ir izstrādāti prototipi aizsargmaskām un ergonomiskiem, ērtiem, viegliem un droši utilizējamiem aizsargtērpiem. Tāpat izstrādāts prototips dezinfekcijas iekārtai, kas attīra gaisu, tādējādi ļaujot cilvēkiem atrasties telpās šīs iekārtas darbības laikā. Radīts arī dezinfekcijas kontroles iekārtas prototips, dezinfekcijas līdzekļu un dezinficējošu virsmu prototips, kā arī robots, kas autonomi, bez cilvēka klātbūtnes spēj veikt telpu un virsmu dezinfekciju.

Noklausoties pētnieku stāstījumu, Valsts prezidents atzina, ka Latvijas zinātnieku paveiktais tik īsā laikā apliecina lielo Latvijas zinātnes un zinātnieku jaudu un starptautisko konkurētspēju. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka valsts zinātnes politika ir vienlaikus valsts attīstības politika, tāpēc jo vairāk tiks ieguldīts zinātnē, jo spēcīgāk tas atspoguļosies valsts izaugsmē, ekonomikas augšupejā un iedzīvotāju labklājībā. “Zinātne ir atslēgas jautājums, kādā veidā mēs varam ātrāk nekā parasti attīstīties pēc COVID-19 krīzes. Tas jāņem vērā arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļu sadalē. Zinātne ir joma, kur mums ir jāiegulda daudz vairāk,” uzsvēra E. Levits.

Tālāk diskusijā iesaistījās pieaicinātie ekonomikas un inovāciju eksperti, lai runātu par pārnesi no zinātnes uz sabiedrību un ikdienas dzīvi un kādā veidā to vislabāk un ātrāk īstenot, lai iedzīvotāji pēc iespējas drīzāk izjustu zinātnieku darba augļus.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs norādīja, ka valdība piešķīrusi papildu 30 miljonus eiro gan pētniecībai saistībā ar COVID-19, gan pētniecībai visās zinātnes nozarēs kopumā, tai skaitā izciliem individuāliem pētniekiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra zinātnieku lielo lomu valdības darbā: “Ja valdības lēmumi nebūs balstīti secinājumos un atbalsta risinājumos, kas nāk no zinātnes, tad zināmā mērā mēs būsim situācijā, kad politiskās debates notiek vairāk nekā praktiskās.” Tāpat L. Meņģelsone pauda, ka zinātne Latvijā ir par maz finansēta un netiek celta augstā līmenī, līdz ar to arī sabiedrības attieksme pret zinātniekiem nav gana atzinīga. “Uz zinātni un uzņēmējdarbību ir jāskatās kā uz vienotu komandu, tāpēc zinātnē ir jāinvestē, jo tai ir augsts izaugsmes potenciāls, domājot par Latvijas attīstību ilgtermiņā,” skaidroja L. Meņģelsone. Tāpat LDDK ģenerāldirektore norādīja, ka ir jāstiprina universitāšu un zinātnisko institūtu sadarbība, jo zināšanas, kas iegūtas šobrīd, pētot COVID-19, noderēs arī turpmāk, domājot par medicīnas nozares attīstību kopumā.

Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka aicināja domāt, ko ar šiem zinātnieku atklājumiem darīt pēc COVID-19, jo, redzot tajos ilgtspējas faktoru, tas atvieglotu prototipu finansēšanu. Tāpat A. Sauka rosināja ieguldīt finansējumu un kapacitāti profesūru izveidē, tādējādi kopumā sekmējot pētniecības un zinātnes attīstību. A. Sauka arī piebilda, ka par mūsu zinātnieku sasniegumiem daudz vairāk ir jāstāsta sabiedrībai.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Linda Helmane aicināja vairāk vērst uzmanību arī uz valdības un ekspertu komunikāciju ar sabiedrību un uzņēmējiem, lai būtu skaidri valdības lēmumi un tālākie rīcības soļi, kā arī sarežģītais tiktu izskaidrots cilvēkiem uztveramā veidā.

Savukārt ekonomists Pēteris Strautiņš, paužot atzinību par latviešu zinātnieku veikumu, īpaši sasniegto augsto tehnoloģisko līmeni, rosināja domāt par valsts attīstības scenārijiem zinātnes nozarē, kas ietu roku rokā ar ekonomisko attīstību. Pēc P. Strautiņa domām, zinātnei, izpētei un nozares attīstībai kopumā ir jānovirza lielāks finansējums, tai jābūt politikas prioritātei un jābūt vienotai ar augstākās izglītības attīstību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis akcentēja nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniecības organizācijām. “Redzot, ka spējam piedāvāt pasaules līmeņa inovācijas, ir jārisina to komercializēšanas un finansēšanas jautājums. Turklāt zinātnes komercializācija ir būtisks jautājums, ne tikai domājot par COVID-19 krīzes pārvarēšanu, bet arī par Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā,” norādīja R. Āzis.

Arī Valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš bija vienisprātis un uzsvēra, ka ar komercializāciju jaunradītos tehnoloģiskos sasniegumus var pārvērst pelnīt spējīgos un valsts attīstību veicinošos risinājumos.

Savukārt zinātnieks, Ministru prezidenta ārštata padomnieks zinātnes un inovāciju jautājumos Dr. phys. Andris Anspoks norādīja, ka valsts pētījumu programmā izstrādātiem pētījumiem jābūt ar ilgtermiņa perspektīvu, kā arī jāsekmē sadarbība ar augsta ranga ārvalstu zinātniekiem, kas uzreiz pētniecības procesam dod pavisam citu jaudu. Arī A. Anspoks atsaucās uz komercializāciju, kas jāslēdz klāt pētījumiem ar augstu tirgus potenciālu, īpaši tiem, ko var realizēt Latvijā. Ministru prezidenta padomnieks gan piebilda, ka komercializācijai un valsts pētījumu programmas turpināšanai ir nepieciešams liels politiskais atbalsts.

Noslēgumā Valsts prezidents pateicās visiem diskusijas dalībniekiem par augstvērtīgo ieguldījumu sarunā un atzina, ka ceļš līdz Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumam ir atkarīgs no kvalitatīvas izglītības, finansiāli spēcīgas zinātnes nozares un ilgtspējīgām inovācijām, kas darbojas ciešā sazobē ar ekonomiku.

Foto: president.lv

TOP Komentāri

avatar