Valsts atbalsta nelegālu biznesu

20.martā Saeimas pieņemtais likums apturējis ne vien fizisko azartspēļu licences, bet arī to darbību interaktīvajā vidē. Sekas, neņemot vērā vīrusa “Covid-19” jau radītos zaudējumus, uz šo tautsaimniecības nozari būs neatgriežamas. Ne tikai uzņēmuma ietvaros, bet arī valstiski – šīs nozares uzņēmumi 2020.gadā nodokļu veidā valsts budžetā būtu iemaksājuši teju 20 miljonus eiro.

Vēl jo vairāk – likuma ierobežojumi paver iespēju nelicencēto azartspēļu vietnēm, kas varēs netraucētas turpināt darbību Latvijā, un iedzīvotāji turpinās tās izmantot internetā arī “Covid-19” pandēmijas laikā, turklāt ar vēl lielāku jaudu nekā līdz šim. Bez tam, visi ieņēmumi nonāks nelicencēto operatoru makos. Tie, kas vēlēsies izklaidēties, izmantojot interaktīvās azartspēles, atradīs iespēju kā to izdarīt, tikai tagad tas notiks izmantojot nedrošās, nelicencētās vietnes, kas nepakļaujas atbildīgas spēles principiem un nenodrošina laimesta izmaksu pilnā apmērā, nemaksā nodokļus, nerunājot jau par personas un bankas kartes datu drošību.

ĒNU EKONOMIKAS UZPLAUKUMA GAIDĀS

Kā liecina 2019. gada dati, nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā tirgus jeb 38% – ar 33 miljonu eiro lielu tirgus daļu. Pašreizējos apstākļos, kad valsts apturējusi licenci visiem godprātīgajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, nelicencētie turpinās darboties “ar uzviju”.

Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā ar likumu ir pilnīgi aizliegta azartspēļu reklāma. Vai tāpēc varētu domāt, ka nelikumīgās vietnes līdz šim nav spējušas atrast savu potenciālo patērētāju? Latvijā ļoti liela daļa iedzīvotāju patērē digitālo saturu krievu valodā –  lasa ziņas, klausās mūziku, skatās filmas. Bieži šie resursi ir piesātināti ar tiešsaistes kazino un citu azartspēļu reklāmām. Esmu pārliecināts, ka tagad šīs vietnes ieguldīs papildu līdzekļus mārketingā un reklāmā, cenšoties ievērojami palielināt spēlētāju skaitu.

Riskam pakļauti arī tie – vairāk nekā 6 700 cilvēku, kas kopš 2020.gada 1.janvāra reģistrējušies pašatteikušos personu reģistrā, jo nelicencētajām tiešsaistes azartspēļu lapām nav svarīgi atbildīgas spēles principi, bet gan vienīgi iespēja nopelnīt, arī uz to cilvēku rēķina, kas paši sevi atzinuši par atkarīgiem un viegli ietekmējamiem.

Ja legālie azartspēļu portāli no personām ievāc pilnīgu informāciju (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums (no 2017.gada 1.jūlija personas kods var nesaturēt dzimšanas datus), kā arī IBAN), tad nelegālo vietņu gadījumā tā nav. Tas nozīmē, ka uz nelegālajām vietnēm neattiecas arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), pakļaujot pašu spēlētāju, tostarp viņu bankas karšu datus, riskam. Tāpat, izvēloties nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, pastāv risks nesaņemt godīgi iegūto laimestu, jo tās gluži vienkārši negarantē izmaksu pilnā apmērā.

ATBALSTA NELICENCĒTOS, BET SODA – GODPRĀTĪGOS

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības biedri 2020.gadā dažādu nodokļu veidā bija plānojuši iemaksāt valsts budžetā nepilnus 20 miljonus eiro. Jau drīz šīs naudas pietrūkst ne tikai medicīnas nozarei strādājošiem, bet arī virknei citu atbalstu īstenošanai, ko valsts jau ir paspējusi apsolīt.

Šobrīd, kad virkne uzņēmējdarbības nozaru pakļautas neizbēgamai ekonomiskajai lejupslīdei, un vēl nav iespējams aprēķināt, cik tālu sniegsies šīs krīzes sekas, pakļaut iznīcībai veselu tautsaimniecības nozari, ir neizprotami un bezatbildīgi.

 “Optibet”, esot tikai vienam no licencētajiem azartspēļu operatoriem Latvijā, pērn nodokļos valsts budžetā esam iemaksājuši 5 157 896 eiro. Uzņēmums nodarbina lielu darbinieku skaitu, līdzīgi kā citi licencētie operatori. Līdz ar straujo vīrusa “Covid-19” izplatību, un sporta dzīves “paralizēšanu”, bijām rēķinājušies, ka turpmākais gads būs izaicinājumu pilns, tomēr šādu rīcību no valsts puses gaidījuši nebijām. Neskatoties uz to, darīsim visu, lai, cerams, šīs īslaicīgās krīzes apstākļos, saglabātu savu profesionālo komandu un darbiniekus. Vienlaicīgi, gaidīsim kādi ir turpmākie soļi no valdības puses – kā viņi grasās nākt pretī šīs nozares uzņēmējiem, pilnībā apturot to darbību.

Tajā pašā laikā skaidrs, ka viss darbs, lai samazinātu tirgus “pelēko daļu”, ko pēdējo gadu laikā ieguldījuši licencētie operatori kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, bankām un nozares ministriju, tagad ir vējā. Nelegālo tiešsaistes vietņu darbības pilnīgu pārtraukšanu panākt ir faktiski nepiespējami, taču, izglītojot sabiedrību, iespējams samazināt joprojām augsto pieprasījumu un interesi pēc tām. Tomēr – tā vietā, lai atbalstītu godīgos uzņēmējus, kuri veic šo izglītojošo funkciju un, monitorējot vidi, strādā pie nelegālo azartspēļu vietņu “izkaušanas”, valsts nupat kā devusi “zaļo gaismu” tikai un vienīgi nelegālajām vietnēm.

Diemžēl, no licenču apturēšanas legālajiem azartspēļu uzņēmumiem, ieguvēji nebūs ne patērētāji, ne uzņēmēji, tāpat arī valstij veidosies ievērojams budžeta iztrūkums. Vai tiešām tas pašreizējā valsts ārkārtas situācijā bija pareizais solis?

RĪCĪBA AR TĀLEJOŠĀM SEKĀM

Rezumējot – sekas šim lēmumam ir vērienīgs nelicencēto interaktīvo azartspēļu uzplaukums, padarot šo jomu aktīvu tikai tiem, kas veido “ēnu ekonomiku”. Valsts kasē no šī, sagaidāms strauji augošā biznesa, “ieripos” nulle eiro. Tajā pašā laikā, cilvēki, kas kā izklaides veidu, izmanto interaktīvās azartspēles, to turpinās darīt nelicencētajās vietnēs, ar visām no tām izrietošajām sekām, riskējot ar saviem datiem un naudu.

Vai tiešām veids kā iemācīt cilvēkiem atbildīgas spēles principus un apzinīgi izturēties pret saviem ienākumiem, ir aizliedzot visus godprātīgos un licencētos nozares uzņēmumus?

Lai arī vīrusa “Covid-19” straujā izplatība prasa noteikumus ierobežojumus, šis vairāk izskatās pēc noteiktu interešu lobēšanas, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tām, kas reklamējas pie mums – Latvijā, nāk no Austrumeiropas. Tāpat nav arī loģiska pamatojuma apturēt licences interaktīvo azartspēļu operatoriem, jo tās cilvēki spēlē interneta vidē, lielākoties, atrodoties mājās, kas atbilst visām sociālās distancēšanās prasībām.

Dainis Niedra, “Optibet” reģionālais vadītājs

Foto: publicitātes