Uzņēmēji turpina iepazīties ar Zaļā kursa ieviešanas nosacījumiem un sāk gatavoties mājas darbiem

Uzņēmumiem, strādājot pie savas nākotnes stratēģijas, ir jāņem vērā, ka Eiropas Zaļais kurss un ilgtspēja ir jaunā realitāte, kas kļūst par attīstības virzītāju, tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)  Kurzemes reģiona nodaļas organizētajā  LTRK Kurzemes biznesa kluba pasākumā uzņēmēji tika iepazīstināti ar mājas darbiem, kādi jāveic, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, un diskutēja par riskiem, kas ir saistīti ar tā ieviešanu. Pasākums tika organizēts partnerībā ar Talsu novada pašvaldību un uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers“ (PwC).

PwC Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne informēja, ka klimata pārmaiņas Eiropas Savienībā pēdējo četrdesmit gadu laikā ir radījušas zaudējumus 410 miljardu eiro apjomā, kā rezultātā jau šobrīd 24 valstis savos tiesību aktos ir iestrādājušas klimatneitralitātes mērķus, fokusējoties uz bezatlikumu ražošanu, viedo pārvietošanos, zemu emisiju ēku būvniecību, atjaunojamo enerģiju, bioloģisko daudzveidību un uzņēmumu darbību saskaņā ar aprites ekonomiku.

“Lai arī Latvija nav starp vadošajām pasaules klimatu ietekmējošākajām valstīm, tā ir cieši iesaistīta visos globālajos procesos. Arī mūsu valstij ir svarīgi mazināt savu ietekmi un veicināt kopīgu rīcību negatīvo klimata seku mazināšanā. Turklāt ir jāņem vērā, ka arvien vairāk finanšu institūcijas un investori pievērš pastiprinātu uzmanību vides, sociālās jomas un pārvaldības (ESG – Environmental, social and corporate governance) jautājumiem. Ja uzņēmumiem nav skaidras stratēģijas, valda neziņa, datu trūkums vai ir slikti rādītāji šajās jomās, varētu būt apgrūtinoši saņemt finansējumu uz izdevīgiem nosacījumiem,” norādīja M. Orbidāne. Viņa informēja, ka 600 starptautiskie investori no 30 valstīm, kas pārvalda aptuveni pusi pasaules aktīvu, kas tiek lēsti 55 triljonu ASV dolāru apjomā,  ir  iestājušies  par kopīgu rīcību, lai paātrinātu klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

“Finanšu sektors šobrīd tiek uzlūkots kā viens no galvenajiem instrumentiem caur kuru tiks veikta naudas pārdale, lai veicinātu ilgtspēju un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Bankas būs pirmās, kurām būs jāpārskata savi darbības modeļi un jāpielāgojas jaunajām ESG prasībām. Ir skaidrs, ka bankas šīs prasības attiecinās arī pret saviem klientiem,” secināja M. Orbidāne. Tāpēc uzņēmumiem ir nepieciešama stratēģija un skaidri definēti turpmākie soļi, lai varētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Paneļdiskusijā “Zaļais kurss” uzņēmēji izteica savas bažas un neslēpa satraukumu par gaidāmajam izmaiņām.

“Ja mūsu valstsvīri pieņems nepārdomātus lēmumus, tad tuvākajā piecgadē kokrūpniecības nozarē nodarbinātība no 43 tūkstošiem varētu sarukt uz 17 tūkstošiem strādājošo, bet  Iekšzemes kopprodukts saistībā ar mežu kapitāla vērtības samazināšanos, varētu sarukt par aptuveni 1,5 miljardiem eiro, kas varētu samazināt valsts iespējas aizņemties,” teica LTRK viceprezidents un Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

“Tā kā mūsu uzņēmums pārstāv resursu ietilpīgo biznesa nozari, jau ilgu laiku esam apzinājušies savu ietekmi uz vidi un visiem iespējamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī  savas klimatneitralitātes Ceļa kartes ietvaros, centušies to mazināt. Taču šobrīd Latvijā ir vērojama liela fragmentācija un sadrumstalotība, iztrūkst virsvadības, nav skaidrs, kurš par ko atbild. Vienlaikus ir arī pozitīvā ziņa, jo tikko ir izteikta iniciatīva intensīvāk atjaunot Nacionālās klimata un enerģētikas padomes darbību, kas varētu koordinēt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, iesaistot gan ekspertus, gan uzņēmējus,” gandarījumu pauda “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore Evita Goša.

Savukārt AS “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps atzina, ka uzņēmējdarbībai, kas nav virzīta uz Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, būs arvien mazāk iespēju pastāvēt. “Lai uzņēmumi spētu mainīties, ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, jo Zaļais kurss ir saistīts ne tikai ar biznesa stratēģijas, bet arī iedzīvotāju patēriņa paradumu maiņu,” secināja T. Auškāps.

Apkopojot Kurzemes biznesa kluba pasākuma diskusijā teikto, LTRK valdes loceklis, Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris atzinīgi novērtēja, ka ir aizsākušās un veiksmīgi turpinās diskusijas par šo ļoti aktuālo tēmu,  gan identificējot riskus uzņēmumiem, gan labāk definējot prasības politikas veidotājiem. Lai palīdzētu uzņēmējiem labāk izprast Zaļā kursa ieviešanas nosacījumus, kā arī apzināt izacinājumus, ar kādiem nāksies sastapties šajā ne būt ne vieglajā ceļā, šī gada beigās LTRK  izveidos Zaļā kursa Domnīcu.

Attēls: publicitātes