Teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši kibervardarbību no partnera puses

Pēdējos gados Latvijā ir pieaudzis dažādu kiberincidentu skaits, taču sabiedrība joprojām nepietiekami apzinās kibervardarbības formas, jo īpaši partnerattiecībās. Šogad veiktas aptaujas dati liecina, ka teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar kādu no kibervardarbības izpausmēm no partnera puses. Kā šādu vardarbību atpazīt un kā saprast, kur ir robeža starp rūpēm un neveselīgu kontroli digitālajā vidē?

Kibervardarbība ir ļaunprātīga rīcība, kas tiek veikta, izmantojot digitālās tehnoloģijas, tostarp sociālos tīklus, ziņapmaiņas platformas un citus tiešsaistes kanālus, un kas var radīt psiholoģisku kaitējumu, apdraudēt drošību, kā arī aizskart personas cieņu, privātumu un drošības sajūtu. Tomēr sabiedrības izpratne par kibervardarbību bieži vien ir ierobežota – daudzi to saista tikai ar intīma satura materiālu publiskošanu bez personas piekrišanas, taču patiesībā tā var izpausties daudz dažādos veidos. Piemēram, kā uzmākšanās, draudi, nepatiesas vai personu aizskarošas informācijas izplatīšana, viltus profilu izveidošana, identitātes ļaunprātīga izmantošana, privātu datu publiskošana bez piekrišanas, kā arī dažādas digitālās kontroles un manipulācijas formas.

“Kibervardarbība nav konkrēts pārkāpuma veids, kas saistīts ar intīma rakstura informācijas izplatīšanu, bet drīzāk plašs vardarbīgas uzvedības spektrs digitālajā vidē. Tās būtība ir personas tiesību, cieņas, privātuma un drošības pārkāpšana, izmantojot tehnoloģiskos līdzekļus. Kibervardarbības sekas var būt ilgstošas un smagas, jo digitālajā vidē izplatītā informācija var sasniegt plašu auditoriju, to ir grūti kontrolēt un tā var tikt izmantota atkārtoti,” norāda Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne.

IKEA sociālās iniciatīvas “Pamani vardarbību” ietvaros veiktas aptaujas dati liecina, ka teju trešdaļa (31%) Latvijas iedzīvotāju attiecībās ir piedzīvojuši kādu no kibervardarbības veidiem. Valsts policija uzsver, ka, izvērtējot digitālo saziņu, ir svarīgi nošķirt cieņpilnu, brīvprātīgu komunikāciju no rīcības, kas laika gaitā kļūst kontrolējoša, manipulējoša vai aizskaroša. Robeža tiek pārkāpta brīdī, kad saziņa vairs nebalstās uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu, bet kļūst par līdzekli otras personas uzraudzībai, ietekmēšanai vai ierobežošanai.

Gādīgas rūpes vai sistemātiska kontrole?

Attiecību sākumā noteikti uzvedības veidi, kas vēlāk var novest pie kibervardarbības, var šķist kā gādīgas rūpes – piemēram, personai pārbaudot, vai partneris ir droši nokļuvis mājās. Tomēr bažas rodas brīdī, kad šī uzvedība pāraug sistemātiskā kontrolē un attiecības kļūst nevienlīdzīgas. Kā brīdinājuma pazīmes būtu jāuztver pārmērīga interese par personas ikdienu, atrašanās vietu, saziņu un aktivitāti sociālajos tīklos, kā arī prasības nekavējoties atbildēt, dalīties ar parolēm, nemitīgi sniegt par sevi informāciju vai ierobežot saziņu ar citiem.

IKEA veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa cilvēku vairākas uzvedības formas digitālajā vidē skaidri uztver kā kontrolējošas, nevis kā rūpes par otru personu. Piemēram, 70 % respondentu norāda, ka partnera tālruņa vai saziņas pārbaudīšana bez atļaujas pārkāpj šo robežu, un 62 % uzskata, ka paroļu pieprasīšana ir kontrolējoša rīcība. Turklāt 57 % uzskata, ka interneta vai sociālo tīklu lietošanas ierobežošana attiecībās rada problēmas, savukārt puse respondentu ir pārliecināti, ka nav pieņemami, ja partneris nemitīgi pieprasa sniegt informāciju par atrašanās vietu. Šādas uzvedības formas kā kontrolējošas visbiežāk atpazīst jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem.

Būtisks risks rodas tad, ja digitālo saziņu izmanto, lai radītu cilvēkā vainas sajūtu, emocionālu spriedzi vai bailes – piemēram, apvainojot, pazemojot, draudot vai izdarot spiedienu, lai liktu personai rīkoties noteiktā veidā. Šādos gadījumos šķietami gādīga saziņa kļūst par kontroles instrumentu. Skaidra robeža ir personas spēja pieņemt lēmumus un atteikties no nevēlamas saziņas bez negatīvām sekām. “Ja atteikumu partneris uztver ar spiedienu vai iebiedēšanu, tā vairs nav pieņemama mijiedarbība. Galu galā robežu nosaka cieņa pret personas autonomiju un privātumu – jebkura uzvedība, kuras mērķis ir kontrolēt, uzraudzīt vai iebiedēt, ir uzskatāma par nopietnu kibervardarbības brīdinājuma pazīmi,” saka L. Trukšāne.

Noziegums ir noziegums arī internetā

Nevienam nekad nevajadzētu paciest draudus, uzmākšanos vai kontrolējošu uzvedību, pat ja tas notiek internetā, uzsver Valsts policija, norādot, ka ir svarīgi sazināties ar policiju, ja darbības digitālajā vidē apdraud personas drošību vai ir saistītas ar šantāžu, krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām. Cilvēkiem nav pašiem jānovērtē incidenta juridiskais raksturs, bet gan jāsniedz Valsts policijai pēc iespējas detalizētāka informācija, tostarp visi pieejamie pierādījumi. Ziņojumā skaidri jānorāda, kas noticis, kā notikušais varētu būt ietekmējis personas tiesības, un jāiekļauj jebkāda papildu informācija, kas varētu palīdzēt novērtēt iespējamo pārkāpumu. Cietušajiem arī nav jāgaida, līdz visi pierādījumi ir savākti, lai vērstos pēc palīdzības.

“Ja rodas aizdomas par kibervardarbību, uztveriet to nopietni, pārtrauciet saziņu ar iespējamo vainīgo un izvairieties no situācijas saasināšanās. Saglabājiet visus pieejamos pierādījumus – piemēram, ekrānuzņēmumus, ziņas un lietotājvārdus – un stipriniet savu digitālo drošību, nomainot paroles un aktivizējot divpakāpju autentifikāciju,” iesaka L. Trukšāne.

Tūlītēju draudu gadījumā zvaniet uz 112. Pārējās situācijās informāciju Valsts policijai var iesniegt klātienē, elektroniski portālā latvija.gov.lv, e-pastā vai pa pastu. Ir svarīgi vērsties pēc palīdzības, tiklīdz uzvedība tiešsaistē ietver draudus, iespējamu krāpšanu vai citus personas tiesību pārkāpumus, negaidot, kamēr situācija saasinās.

Valsts policija arī uzsver, ka robežu noteikšana kibervardarbības gadījumos jāveic skaidri, mierīgi un koncentrējoties uz personīgo drošību. Šādos gadījumos jāatsakās no nevēlamas saziņas, jāierobežo varmākas piekļuve un jāstiprina digitālā drošība, vienlaikus izvairoties no situācijas turpmākas saasināšanās. Pierādījumu saglabāšana joprojām ir būtiska, jo tā var būt svarīga turpmākai situācijas izvērtēšanai. Ja ļaunprātīgā uzvedība pēc robežu noteikšanas turpinās vai pastiprinās, tas jāuzver par nopietnu signālu un nekavējoties jāsazinās ar Valsts policiju.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);

• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);

• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;

• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;

• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 112.

Par sociālo iniciatīvu “Pamani vardarbību”

Kampaņa ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvas “Pamani vardarbību”, kas atbalsta uzņēmuma apņemšanos veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tostarp drošu dzīvi mājās. Šī IKEA iniciatīva ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, krīzes centru labiekārtošanu, kā arī darbinieku iesaistes un atbalsta pasākumus. Atbalstot krīzes centrus visās trijās Baltijas valstīs, IKEA uzlabo no vardarbības ģimenē cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2020. gadā Baltijā ir renovēti septiņi krīzes centri, atjaunojot dzīvojamās telpas vairāk nekā 1700 kvadrātmetru platībā. Šis darbs turpināsies arī 2026. gadā.

*Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2026. gada februārī veica izpētes uzņēmums “Norstat”. Kopumā tiešsaistes aptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: publicitātes