Septiņas slavenības, kas cietušas no ēšanas traucējumiem

Par to, ka aiz pasakai līdzīgajām lēdijas Diānas Spenseres laulībām ar Velsas princi Čārlzu patiesībā slēpjas īsta emociju elle, pasaule uzzināja 1992.gadā. Toreiz klajā nāca žurnālista Endrjū Mortona grāmata “Diāna: Viņas patiesais stāsts”. Mortons savu informācijas avotu paturēja slepenībā, atklājot to vien pēc Velsas princeses nāves. 31.augustā paiet 20 gadi kopš Diāna gāja bojā autokatastrofā, tādēļ Mortons ir nolēmis nodot atklātībai šos ierakstus.

 

Dziedātāja un aktrise Demija Lovato

Demija Lovato (25) ir viena no retajām popzvaignēm, kas emocionāli un atklāti stāsta par savu cīņu ar ēšanas traucējumiem, tā aizstāvot neskaitāmus jaunus cilvēkus, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. Dziedātāja atzīst, ka sāka pārēsties deviņu gadu vecumā, pieņēmās svarā un gandrīz pārtrauca ēst 12 gadu vecumā, kad skolasbiedri viņu nodēvēja par resnu. “Esmu lepna par to, ka meklēju palīdzību tad, kad tā bija vajadzīga. Tagad esmu laimīgāka un veselāka nekā jebkad agrāk,” medijiem reiz teica Lovato.

Kad 2010.gadā Demija devās uz klīniku, viņa vispār nav cerējusi nodzīvot līdz 21 gada vecumam, jo ēšanas traucējumi bija tikai viena no viņas atkarību “buķetes” (atkarībām no alkohola, narkotikām, bipolārajiem traucējumiem). Ar bulīmiju slimoja arī viņas māte, bijusī “Dallas Cowboys” karsējmeitene un vecmāmiņa. “Ir grūti izaugt tādā vidē,” saka dziedātāja. “Esmu nogājusi garu ceļu gan emocionāli, gan psiholoģiski, gan fiziski. Kad biju jaunāka, domāju, ka man jāizskatās tāpat kā visiem, bet tikai vēlāk sapratu, ka skaistums rodas no tā, kā tu izjūti pats sevi. Kad sāku rūpēties par prātu, ķermeni un dvēseli, tad sapratu, ka man nav jāatbilst tam, kas ir “normāls”, un sāku mīlēt sevi.”

 

Aktrise, rakstniece, sabiedriskā aktīviste Džeina Fonda

Džeina Fonda (79) bija viena no pirmajām sabiedrībā populārām sievietēm, kas sāka publiski runāt par ēšanas traucējumiem. Viņa atklāja, ka ar bulīmiju cīnījās vairākas desmitgades kopš 12 gadu vecuma; pārēšanās, attīrīšanās un atturēšanās cikli ir sekojuši viens otram. “Man ieaudzināja domu, ka, ja gribu būt mīlēta, ir jābūt tievai un skaistai. Mans tēvs bija labs cilvēks, taču viņš “sūtīja ziņu”, kuru neviens vecāks nedrīkst izteikt – ja tu neesi perfekta, tad tevi nav par ko mīlēt. Tas radīja daudz nepatikšanu,” viņa reiz teica.

Fonda, kas tagad ir pazīstama kā azartiska fitnesa popularizētāja, ar vingrošanu aizrāvās kopš pusaudzes gadiem, taču “pamodās” vien ap 50 gadiem. Toreiz viņai bija viss: laba karjera, balvas, aktīva sabiedriskā dzīve, ģimene. Un bulīmija, kas radīja skarbu izvēli – dzīvot vai mirt. Fonda izvēlējās dzīvi un fitnesu.

 

Velsas princese Diāna

Pirmo reizi par savu bulīmiju Velsas princese Diāna publiski runāja 1994.gadā, pēc faktiskās šķiršanās ar Čārlzu. Taču savas nedienas viņa jau pirms tam bija atklājusi  intervijās, kas žurnālista Endrjū Mortona uzdevumā tika ierakstītas Kensingtonas pilī un vēlāk pārtapa grāmatā “Diāna: viņas patiesais stāsts”.

Pirmie ēšanas traucējumi Diānu piemeklēja nedēļu pēc saderināšanās 1981.gada 3.februārī. “Viņš atrada jaunavu, upurjēru un tādā ziņā bija apsēsts ar mani. Čārlzs uzlika roku man uz vidukļa un vaicāja: “Vai tev nešķiet, ka esi mazliet par apaļu?” Tas kaut ko manī “ieslēdza”. Un attiecības ar Kamillu. Es atceros pirmo reizi, kad biju slima, kaut domāju, ka tā vienkārši cenšos sadzīvot ar spriedzi. Pirmo reizi, kad mērīju kāzu kleitu, mans viduklis bija 73 centimetri, dienā kad precējos, – 59 centimetri,” ierakstītajās intervijās atklāj Diāna. Citviet viņa atzīst: “Mans vīrs lika man justies nepilnvērtīgai, cik es cēlos, tik viņš vilka mani lejā. Domāju, ka bulīmija mani galu galā pamodināja.”

 

Aktrise Trojāna Belisario

Seriāla “Mazās, jaukās meles” zvaigzne Trojāna Everija Belisario (31) atzīst, ka viņai anoreksija sākās kā atbilde uz spiedienu, ka ir jābūt ideālām sekmēm mācībās. Trojāna stāsta, ka pusaudzes gados ēdusi vai neēdusi atkarībā no tā, cik labi gājis skolā. “Gribēju iepriecināt vecākus un visu padarīt perfekti. Biju iedomājusies, ka viņi mani atstums, ja izrādīšu skumjas vai dusmas, un tā no laimīga, bezrūpīga bērna pārvērtos cilvēkā, kam ir grūti kontaktēties ar apkārtējiem un uzturēt sevi,” viņa atzina kādā intervijā. Par laimi, draugi pārliecināja aktrisi, ka jāmeklē palīdzība, taču Belisario nenoliedz, ka atveseļošanās joprojām ir cīņa ar sevi.

Lai par savu pieredzi pastāstītu citiem, Belisario ir producējusi filmu “Ēšana”, kurā runā par ēšanas traucējumu ietekmi uz ikdienu. Trojāna, kas pati spēlē galveno lomu, stāsta, ka gribējusi runāt par to, ka, reiz sākušies, ēšanas traucējumi cilvēkus pavada visu dzīvi. “Taču ir apbrīnojami, ka šis dzīvību apdraudošais “dēmons” dzīvo jūsos un vienlaicīgi to var “pieradināt šādā dīvainā veidā,” saka aktrise.

 

Mākslas vingrotāja Šona Džonsone

Olimpiskā čempione Šona Džonsone (25) atzīst, ka vienmēr jutusi milzīgu spiedienu pārveidot savu ķermeni par to, kas tas nebija. Līdz pat Olimpiskajām spēlēm 2008.gadā viņa bieži ierobežoja uzturu līdz 700 kalorijām dienā un izvairījās pat no nūdelēm zupā. “Es vienmēr esmu bijusi spēcīga, muskuļota, “liela izmēra” sportiste, taču toreiz tiesneši deva priekšroku ļoti tievām un izsmalcinātām vingrotājām,” Džonsone atklāja intervijā žurnālam “People”. Džonsone nekad nav meklējusi ārstu palīdzību, bet meitenes vecākiem vienlaikus nācās cīnīties par sabalansētām maltītēm un atbalstīt meitas nevaldāmās alkas gūt panākumus sportā. “Kad atgriezos no treniņa, tētis bija pagatavojis franču grauzdiņus vai pankūkas – viņš zināja, ka nespēšu tām pretoties,” atceras bijusī sportiste.

2009.gadā Džonsone, piedaloties šovā “Dejo ar zvaigzni”, saskārās ar skatītāju kritiku, jo viņas svars bija palielinājies. “Es biju ideāls mērķis komentētājiem. Jutos patiešām sagrauta, jo biju taču perfekcioniste no vingrošanas pasaules, kurai ir  jānopelna cieņa,” viņa saka, stāstot, kā meklējusi jebkādu “ātro risinājumu” svara zaudēšanai. Tagad, patiecoties ģimenes un uztura speciālista atbalstam, Šona ir atguvusi pārliecību par sevi.

 

Blogere Džordana Jangera

Populārā blogere, kas zināma kā “The Balanced Blonde”, 2015.gadā atklāja, kā cīnās ar sevi par sabalansētu vegānu uzturu. Viņa cieta no ortoreksijas – ēšanas traucējumiem, kas liek koncentrēties uz produktiem, kuri ir veselīgi un “tīri”. Ortoreksija vēl netiek uzskatīta par klīniskiem traucējumiem, taču nav šaubu, tas notiks itin drīz.

Džordana atzīst, ka savu diētu sāka veidot koledžas laikā, lai izvairītos no nemitīgiem gremošanas traucējumiem. Vegānā pārtika sākumā sniegusi pārsteidzošu viegluma sajūtu, taču ar laiku pārvērtusies īstā apsēstībā, vienlaikus Jangera kļuva par sociālo mediju zvaigzni, jo, izrādās, publika bija izslāpusi pēc spilgtiem krāsainu salātu attēliem. Tad sulu bāri piedāvāja organisma tīrīšanas kūres apmaiņā pret labām atsauksmēm blogā, taču pēc tām atgriezās senie gremošanas traucējumi. “Es nevēlējos sev atzīt, ka, iespējams, vegānisms nespēj izārstēt manas kaites. Tā vietā sāku izvairīties no cietas pārtikas, līdz kļuvu par īstu graustu,” viņa raksta. Tagad Džordana atzīst, ka vissvarīgākais ir būt veselam un pārliecinātam par sevi.

 

Aktrise Evanna Linča

Īru aktrise Evanna Linča (25), kas pazīstama kā Lunas atveidotāja sāgā par Hariju Poteru, ar anoreksiju cīnījusies kopš vienpadsmit gadu vecuma. Nesen Linča atklāja, ka viņai ļoti palīdzējusi rakstniece Džoanna Roulinga. Izrādās, Evanna bija rakstījusi Roulingai un lūgusi padomu, pieminot, ka grāmatas viņai dāvā cerību, it īpaši Lunas tēls.

Tas rakstnieci uzrunājis, viņa atbildējusi, ka anoreksija ir destruktīva, nav radoša, ir drosmīgi cīnīties ar to un nepadoties. “Es to negaidīju, bet šī sarakste man palīdzēja pat no attāluma,” atklāj aktrise. Viņa stāsta, ka godīga izpratne par savu slimību ir palīdzējusi pārdzīvot tumšos brīžus, un atzīst, ka reizēm joprojām jūtas nedroši.

 

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar