Neviens līdz šim nav izrādījis interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma konkursā

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Valsts kapitālsabiedrības vadītājs atgādina, ka Igaunijā iekšzemes vēstules nosūtīšana ar piegādi nākamajā dienā šobrīd izmaksā 3,10 eiro, kas ir par 30 % dārgāk nekā Latvijā. Savukārt pasta nodaļu skaitu šajā kaimiņvalstī ir paredzēts samazināt līdz 19, par ko liecina publiski pieejama informācija.

Pretēji Igaunijas piemēram, “Latvijas Pasts” pierāda, ka pasta tīkls var būt ne tikai pieejams, bet arī efektīvs. Nesamazinot klātienes apkalpošanas vietu skaitu, nacionālais pasta operators 2025. gadā atklāja 18 jaunus klientu centrus vairākās Latvijas pilsētās. Uzņēmums arī sadarbībā ar pašvaldībām veiksmīgi pārcēla pasta nodaļas uz vietām, kur iedzīvotājiem ir iespējams saņemt daudzveidīgu pakalpojumu, tajā skaitā maksājumu, klāstu.

Tāpat “Latvijas Pasta” vadītājs aicina paturēt prātā, ka UPP pakalpojums ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts apdraudējuma gadījumā nacionālajam pasta operatoram un klātienes apkalpošanas vietu tīklam būs kritiska nozīmē kā piegādes ķēdē, tā informācijas apritē, kad digitālie saziņas kanāli nebūs pieejami. Tādējādi “Latvijas Pasts” ir daļa no valsts drošības un valsts kritiskās infrastruktūras. Neviens cits pasta komersants ar pakomātiem un kurjeriem to nespēs nodrošināt.

Attēls: publicitātes