Lielākais šķērslis jauniešu integrācijai darba tirgū ir pieredzes trūkums un augstas darbadevēju prasības

Jaunākās aptaujas dati liecina, ka pāreja no studiju sola uz darba vidi Latvijas jauniešu ieskatā ir diezgan grūts izaicinājums. 58% respondentu atzīst, ka iekļaušanās darba tirgū ir grūta, un kā galveno iemeslu tam min sistēmisku šķērsli – darba pieredzes trūkumu.

“Evolution Latvia” aptaujā, kurā piedalījās 331 jaunietis vecumā no 16 līdz 30 gadiem – studenti, absolventi un topošie studenti, iegūtie dati iezīmē pesimistisku ainu: tikai 14% jauniešu uzskata, ka darba gaitas uzsākt ir viegli (1% – “ļoti viegli”, 13% – “drīzāk viegli”). Turpretim lielākā daļa jeb 48% norāda, ka integrēties ir “drīzāk grūti”, bet 11% – “ļoti grūti”.

Pieredzes trūkums kā izšķirošais faktors

Analizējot datus vecuma grupās, secināts, ka skeptiskāk noskaņoti ir tieši jaunākie respondenti (16–24 gadi), no kuriem 14% darba gaitu uzsākšanu vērtē kā “ļoti grūtu”. Vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem šāds viedoklis ir vien 7% aptaujāto. Varētu secināt, ka, iegūstot pirmo personīgo darba pieredzi, skatījums uz darba tirgu kļūst nedaudz optimistiskāks. Jāatzīmē, ka galvenā barjera aptaujāto jauniešu ieskatā ir tieši pieredzes trūkums. To norāda 79% respondentu abās vecuma grupās.

“Veidojas paradoksāla situācija, kas novērota jauniešu viedokļos – lai iegūtu pieredzi, tev ir nepieciešams darbs, taču lai iegūtu darbu, tev ir nepieciešama pieredze. Tām jomām, kurās strādā un varētu strādāt jaunieši iesācēju pozīcijās, jāapzinās, ka tā būs vieta, kur tiks iegūta pati pirmā darba pieredze. Taču jāuzsver, ka darba devējiem tā ir izcila iespēja – ieguldīt savu darbinieku kompetenču veidošanā un attīstībā, veicinot atbalstošu darba vides kultūru. Tādējādi uzņēmumiem ir iespēja nodrošināt sev kompetentu, lojālu darbinieku uz daudziem gadiem,” Ieva Grietēna, “Evolution Latvia” Organizācijas attīstības un cilvēkresursu izcilības vadītāja.

Papildus pieredzes trūkumam aptaujas dati liecina, ka jaunieši saskaras ar vairākiem citiem šķēršļiem: 63% respondentu norāda uz pārlieku augstām darba devēju prasībām; 54% – uzsver zemo atalgojumu karjeras sākumposmā. Tikmēr 34% respondentu norādījuši, ka izjūt atbalsta trūkumu tieši pirmās darba pieredzes uzsākšanas posmā, savukārt 27% – saskaras ar ierobežotām iespējām reģionos. 23% no aptaujātiem jauniešiem norādīja, ka viņiem trūkst darba iegūšanai noderīgas pazīšanās.

Nepieciešams mērķēts atbalsts

Aptaujas rezultāti norāda, ka jauniešu integrācija darba tirgū viņuprāt “klibo” nevis tādēļ, ka trūktu vēlmes strādāt, bet gan sistēmisku faktoru dēļ. Respondenti uzskata, ka ir nepieciešams mērķēts atbalsts, piemēram, kvalitatīvas prakšu iespējas un strukturētas ievadprogrammas uzņēmumos.

“Šie dati ir skaidrs signāls darba devējiem pārskatīt prasības pret jaunajiem darbiniekiem, sniedzot iespēju uzsākt darba gaitas arī tiem, kuriem vēl nav ilggadēja darba stāža, bet ir gatavība mācīties un augt. To mēs redzam arī pēc savas pieredzes. “Evolution Latvia” gandrīz 70 procentu darbinieku ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam. Lai veicinātu jauniešu attīstību un profesionālo izaugsmi, uzņēmumi var piedāvāt saviem darbiniekiem stipendijas, apmācības, kā arī vidi, kas veicinātu jauniešu darba un studiju veiksmīgu apvienošanu, kas savukārt ilgtermiņā motivēs jauniešus turpināt darba gaitas uzņēmumā. Piemēram, mūsu uzņēmuma darbinieku vidū interese par iekšējām vakancēm ir 70-80% kolēģiem, un 2025.gadā bijām spējīgi nodrošināt nākamo karjeras posmu 380 darbiniekiem, kuri uzsākuši savu darbu sākuma amata pozīcijās. Līdz ar to uzskatu, ka ieguldījums darbiniekos noteikti atmaksājas,” tā Ieva Grietēna.

Attēls: publicitātes