Koronakrīze met līkumu algu pieaugumam

Neskatoties uz vērā ņemamu atgūšanos ekonomikas aktivitātē un darba tirgū, iekšzemes kopprodukts joprojām ir mazāks un bezdarba līmenis joprojām ir lielāks nekā pērn. Savukārt algu kāpumā koronakrīze tikpat kā nav bijusi jūtama – algas ir augstākas nekā pērn. Vidējais bruto atalgojums par pilnas slodzes darbu trešajā ceturksnī palielinājās par 5.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visstraujāk algas auga septembrī. Privātajā sektorā pieauguma temps jūlijā-septembrī uzņēma apgriezienus (7.1%) un bija gandrīz tikpat straujš kā 2019. gada otrajā pusē (7.4%). Savukārt sabiedriskajā sektorā atalgojuma kāpums nedaudz piebremzēja (3.3%).

Ja raugāmies uz nozarēm, tad visur atalgojums par pilnas slodzes darbu vai nu auga, vai arī nekrita tik strauji, salīdzinot ar pērno gadu, kā otrajā ceturksnī. Visstraujākais pieaugums, proti, par 10-15%, bija vērojams citu pakalpojumu nozarē (kur, piemēram, ietilpst remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, skaistumkopšana), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, mākslas un izklaides nozarēs, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Savukārt kritums pret iepriekšējo gadu turpinājās transporta un uzglabāšanas nozarē (-1.6%), kā arī izmitināšanā un ēdināšanā (-0.3%).

Pozitīvas tendences bija vērojamas arī kopējā darba samaksas fondā, kas trešajā ceturksnī atgriezās pie izaugsmes un par 2.4% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Tātad ekonomikā kopumā iedzīvotāju darba ienākumi bija augstāki nekā pērn. Tai pat laikā vairākos sektoros – transportā un uzglabāšanā, izmitināšanā un ēdināšanā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarē – visu strādājošo kopējā alga jeb darba samaksas fonds joprojām nesasniedza pērnā gada līmeni. Krīzes sekas labi varam novērot kopējā algoto darbinieku skaitā, kas pārrēķināts pilnā slodzē, – tas trešajā ceturksnī turpināja samazināties (-3.3% gads-pret-gau). Toties kritums bija daudz mērenāks nekā iepriekš, kas liek domāt, ka pret otro ceturksni ir būtiski audzis nostrādāto stundu skaits, ļaujot darbiniekiem palielināt savus ienākumus.

Gada nogalē algu kāpums līdzīgi kā pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā varētu nedaudz sabremzēties, bet kopumā saglabāties pozitīvs. Ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs, kas galvenokārt ir tiešie pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām un ar tām saistītās nozares, gan atkal gaidāms kritums. Ekonomikas aktivitātei sarūkot, darba devēji šajās nozarēs aktīvāk izskatīs iespējas mazināt dažādas piemaksas un, iespējams, mēģinās vienoties ar darbiniekiem par īslaicīgu algas samazināšanu, lai varētu pārlaist stingrāku ierobežojumu laiku. Darba samaksas fondā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim mīnusus, jo, lai pārziemotu, daļai uzņēmumu atkal nāksies mazināt darba slodzes vai pat atlaist darbiniekus. Turklāt uzņēmumu iekšējās rezerves smagāk skartajās nozarēs jau tika būtiski patērētas pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā. Šoreiz gan izskatās, ka valsts atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem varētu būt dāsnāks un plašāk pieejams nekā pavasarī – tas būs daudziem no koronakrīzes cietušajiem uzņēmumiem izdzīvošanas jautājums. Algu subsīdijas palīdzēs atsevišķās nozarēs gaidāmo algu kritumu ierobežot. Citi atbalsta mehānismi būs svarīgi nodarbinātības saglabāšanai un palīdzēs uzņēmumiem ātrāk nostāties uz kājām un radīt jaunas darba vietas, pandēmijai atkāpjoties. Galvenais, lai labi domātais atbalsts, nepazūd birokrātijas labirintos.

Jaunākie dati rāda, ka līdzīgi kā kopējās ekonomikas aktivitātes arī algu sniegums šogad būs labāks, nekā iepriekš prognozēts. Gada pirmajos trīs ceturkšņos vidējā bruto alga ir kāpusi par 5.5%, savukārt gadā kopumā pieaugums varētu būt nedaudz lēnāks, bet tāpat tuvu 5%. 2021. gadā gaidāms, ka algas izaugsme kļūs straujāka. To veicinās arī minimālās algas kāpums no 430 līdz 500 eiro.

Foto: pexels.com

TOP Komentāri

avatar