KM iniciatīva latviešu mūzikas stacijām draud noteikt 70% ārzemju mūzikas kvotu

Kultūras ministrijas virzītā iecere noteikt radio stacijām obligātu 30% Latvijā radītas mūzikas kvotu var radīt pretēju efektu iecerētajam – vājināt specializētās latviešu mūzikas stacijas, samazināt vietējās mūzikas daudzveidību ēterā un faktiski mudināt stacijas, kurās pašlaik skan tikai Latvijā radīta mūzika, līdz pat 70% ētera aizpildīt ar ārvalstu mūziku, norāda EHR Mediju grupa.

EHR Mediju grupas ieskatā vienotas kvotas noteikšana visām komerciālajām radio stacijām neņem vērā atšķirīgos radio formātus un konkurences principus. Ja visām stacijām neatkarīgi no to auditorijas un formāta tiek noteikts vienāds Latvijā radītas mūzikas īpatsvars, vietējā mūzika tiek mākslīgi sadalīta pa visu tirgu, vienlaikus mazinot to staciju unikalitāti, kuras specializējušās tieši Latvijas mūzikā.

EHR Mediju grupas ieskatā paradokss ir tāds, ka regulējums, kura mērķis ir aizsargāt Latvijas mūziku, vissmagāk var skart tieši tās stacijas, kas to šobrīd spēlē visvairāk. Ja visām stacijām nosaka 30% kvotu, specializētajai stacijai, kurā šodien skan 100% Latvijā radītas mūzikas, konkurences apstākļos varētu rasties spiediens kļūt līdzīgākai pārējām un papildināt programmu ar ārvalstu hitiem – galējā variantā 30% vietējās mūzikas kvota latviešu mūzikas stacijai praktiski varētu nozīmēt līdz pat 70% ārzemju mūzikas ēterā.

Viena kvota ļoti atšķirīgiem radio formātiem

EHR Mediju grupa uzsver, ka radio tirgus pamatā ir dažādi formāti – katrai stacijai ir sava auditorija, muzikālā niša un klausītāju gaidas. Tādēļ viena obligāta proporcija visiem var radīt situāciju, kurā Latvijā radīta mūzika tiek administratīvi iekļauta arī tādos formātos, kuros tā organiski neiederas, savukārt specializētās vietējās mūzikas stacijas zaudē savu līdzšinējo konkurences priekšrocību.

Vienlaikus kvota varētu samazināt arī pašas Latvijas mūzikas daudzveidību radio ēterā. Ja daudzas stacijas vienlaikus būs spiestas izpildīt vienu un to pašu procentuālo prasību, tās, cenšoties saglabāt klausītāju reitingus, visdrīzāk koncentrēsies uz nelielu skaitu jau populārāko Latvijā radīto dziesmu. Rezultātā mazāk pazīstamiem un jaunajiem izpildītājiem iespējas nokļūt ēterā var pat samazināties.

Tieši specializētās Latvijas mūzikas stacijas pašlaik ir vieta, kur jaunajiem un mazāk zināmajiem māksliniekiem ir lielākas iespējas sasniegt auditoriju, jo lielās hitu stacijas savos atskaņošanas sarakstos primāri izvēlas jau auditorijas pieprasītākās dziesmas. Tādēļ, vājinot specializēto staciju pozīcijas, var tikt vājināta arī vide, kurā rodas un auditoriju iegūst nākamie Latvijas mūzikas mākslinieki.

Radio nozare Latvijas mūzikā jau investējusi bez valsts noteiktām kvotām

EHR Mediju grupa norāda, ka tirgus jau pats ir radījis specializētus kanālus Latvijas mūzikas popularizēšanai. Pirms pieciem gadiem grupa izveidoja EHR Latviešu Hiti – FM tīklu, kurā skan tikai Latvijā radīta mūzika. Stacija tika izveidota bez likumā noteikta pienākuma un bez valsts finansējuma, un piecu gadu laikā EHR Mediju grupa vietējās mūzikas attīstībā ieguldījusi vairāk nekā 750 000 eiro. Arī Radio SWH grupa ir izveidojusi Latvijas mūzikai veltīto Radio SWH LV.

Turklāt Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio ēterā jau pašlaik sasniedz gandrīz piekto daļu – saskaņā ar LaIPA datiem 2024. gadā tas bija 19%, ieskaitot sabiedriskā medija kanālus. EHR ieskatā tas apliecina, ka vietējās mūzikas īpatsvars var augt arī bez obligāta kvotu regulējuma.

Vienlaikus EHR Mediju grupa norāda, ka neviena valsts mediju atbalsta programma šīm iniciatīvām līdz šim nav piešķīrusi finansējumu: SIF un MAF nauda pēc šo fondu pašu izvirzītā mērķa iet nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas atbalstam, nevis mūzikai.

“Neviens nav pret Latvijas mūziku. Tieši otrādi – radio nozare pati piecus gadus ir ieguldījusi savus līdzekļus, lai tās skanētu vairāk. Ja valsts vēlas panākt vēl straujāku izrāvienu, tad pareizais ceļš ir investēt un stimulēt, nevis uzlikt pienākumu privātajiem radio to darīt vieniem pašiem,” saka Guntars Traubergs, EHR Mediju grupas pārstāvis.

EHR aicina atbalstīt, nevis piespiest

EHR Mediju grupas ieskatā valsts politikas mērķim būtu jābūt nevis administratīvai mūzikas sadalīšanai radio ēterā, bet tādas vides radīšanai, kurā Latvijas mūzika kļūst konkurētspējīgāka un sasniedz plašāku auditoriju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tā vietā, lai noteiktu vienotu obligāto kvotu visām radio stacijām, valsts varētu mērķtiecīgi atbalstīt Latvijas mūzikas stacijas un tās raidorganizācijas, kuru formātam vietējā mūzika atbilst un kuras to jau aktīvi spēlē, radot stimulus palielināt tās īpatsvaru dabiskā ceļā. Vienlaikus būtu nepieciešams attīstīt un finansēt mūzikas žurnālistiku, vietējās mūzikas atspoguļošanu un popularizēšanu, kā arī jauno mākslinieku atpazīstamības veicināšanu, tostarp izmantojot Mediju atbalsta fonda instrumentus.

Būtiska nozīme būtu arī Latvijas mūzikas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. EHR ieskatā valsts varētu atbalstīt Latvijā radītu dziesmu versijas angļu valodā un ieguldīt jauno mākslinieku profesionālajā attīstībā un eksportspējā. Tas ļautu Latvijas mūzikai konkurēt ne tikai par vietu vietējā radio ēterā, bet arī par klausītājiem starptautiskajos tirgos.

EHR Mediju grupas ieskatā, ja valsts patiešām vēlas, lai Latvijas mūzika skanētu vairāk, tai jāpalīdz radīt vairāk mūzikas, kuru cilvēki vēlas klausīties, un jāatbalsta tie, kas jau šodien šo mūziku nogādā līdz auditorijai. Izvēlei par to, ko klausīties, būtu jāpaliek pie klausītāja, bet izvēlei par stacijas formātu – pie tiem, kas ik dienu veido tās ēteru.

EHR Mediju grupa uzskata, ka Latvijas mūzikas ilgtermiņa panākumus nodrošinās nevis vienādas administratīvas prasības visiem radio, bet spēcīgi mākslinieki, daudzveidīgas specializētās stacijas, kvalitatīva mūzikas žurnālistika un Latvijas mūzikas spēja konkurēt par klausītāju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Foto: publicitātes