Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to novērst

11. jūnijs, 2022 Ģirts Spēlmanis

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī¹. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to iespējams novērst, skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Mūsdienās ļoti aktuāls jautājums ir par to, kā iespējams aizkavēt cilvēka novecošanas procesus, kas saistīti gan ar ārieni, gan iekšieni. Tas arī skar sirdi, tās novecošanu un kopējo veselības stāvokli, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ikviens no mums dzīvotu ilgi un bez nopietnām veselības problēmām. Šobrīd praksē varam novērot, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par sirds veselību ir vispārīgā līmenī. Tāpēc aicinu vairāk interesēties par sirds veselību un veikt regulāras pārbaudes ne tikai senioriem un tiem, kuri ir sirds un asinsvadu saslimšanu riska grupā, bet arī gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem nav izteiktu sūdzību, jo sirds mums katram ir tikai viena,” skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte.

Kāpēc sirds var novecot ātrāk?

Ne vienmēr sirds vecums ir tieši tāds pats kā cilvēka bioloģiskais vecums. Tā var būt gan jaunāka, gan vecāka. To ietekmē divi galvenie faktori – ģenētika un tas, kāds dzīvesstils tiek piekopts ikdienā. Piemēram, ja kādam ģimenē jau iepriekš ir bijušas sirds un asinsvadu slimības, kā sirds mazspēja, pastāv lielāks risks, ka sirds noveco ātrāk un tai ir grūtāk funkcionēt. Tāpat arī novecošanas ātrumu ietekmē cilvēka dzimums un vecums. Vīriešiem sirds parasti noveco ātrāk, jo viņiem ir lielāka tendence smēķēt, pārmērīgi lietot alkoholu, kā arī nedomāt par veselīgu uzturu un kopējo veselības stāvokli, kas savukārt ir galvenie faktori, kas palielina iespēju saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām. Sievietēm ir mazāka nosliece uz kaitīgajiem ieradumiem, kā arī viņas vairāk pievērš uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, tāpēc pastāv iespēja, ka viņu sirdis noveco lēnāk. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem sirds novecošana notiek lēnāk, bet vecākiem – ātrāk. Šie visi faktori ir nozīmīgi un sirds novecošanas ātrumu ietekmē kopumā.

Pazīmes, kas liecina par sirds ātrāku novecošanu:

grūtības nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriet vai vingrot;
elpas trūkums;
paātrināta sirdsdarbība;
spiedoša sajūta krūtīs;
sirds pārsitieni jeb sajūta, ka sirds it kā apmet kūleni.

Kas notiek, ja sirds noveco ātrāk?

Ja sirds pāragri noveco, tas nozīmē, ka arī asinsvadi noveco ātrāk. Tā rezultātā var attīstīties dažādas sirds un asinsvadu slimības. Viena no tām ir ateroskleroze, kas visā pasaulē ir viena no izplatītākajām slimībām. Ne vienmēr šo slimību cilvēks jūt, tāpēc nav konkrētu sūdzību līdz brīdim, kad notiek dzīvībai bīstama situācija – cilvēku ir skāris insults vai infarkts. Savukārt, ja sirds noveco ātrāk, pastāv iespēja, ka arī citi ķermeņa orgāni noveco ātrāk, jo izmainās asins pieplūduma apjoms un ātrums – nepietiekams asins daudzums var ierobežot orgānu funkcionēšanas spējas. Tāpēc ir svarīgi vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes, lai noteiktu sirds veselības stāvokli.

Kādiem rādītājiem sekot līdzi, lai saglabātu ilgāku sirds mūžu?

Svarīgi pievērst uzmanību gan cukura, gan holesterīna rādījumiem. Cukura rādījumiem tukšā dūšā nevajadzētu pārsniegt 6 mmol/l, savukārt normālam kopējā holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l. Mērījumus iespējams veikt speciālās medicīnas iestādēs, kā arī aptiekās. Par nepieciešamo izmeklējumu veikšanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

“Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atgādina arī par regulāriem asinsspiediena mērījumiem: “Tas ir mīts, ka asinsspiediens ir jāmēra tikai gados vecākiem cilvēkiem. Patiesībā to ir ieteicams ik pa laikam darīt ikvienam, lai sekotu līdzi, vai asinsspiediena mērījumi ir normas robežās. Spiediens vienmēr jāmēra miera stāvoklī – ne ātrāk kā 10 līdz 20 minūtes pēc fiziskas slodzes. Rokai jābūt atslābinātai un novietotai uz līdzenas virsmas 90 grādu leņķī. Normāla asinsspiediena atzīme ir 120/80 mm Hg. Savukārt ar ārstu vajadzētu konsultēties tad, kad atkārtoti mērījumi uzrāda paaugstinātu asinsspiediena rādītāju, kura robeža ir 140/90 mm Hg vai pazeminātu rādītāju, kas ir no 100/60 līdz 110/70 mm Hg.”

Kā vēl rūpēties par sirds veselību ikdienā?

Pievērs uzmanību veselīgam uzturam, piemēram, samazini sāls patēriņu līdz 5-6 g dienā (veseliem cilvēkiem) un ne vairāk kā 2-3 g dienā (pacientiem ar sirds slimībām), jo tas ir saistīts ar asinsspiediena paaugstināšanos.
Ja ir ūdens trūkums organismā, siltākā laikā palielinās trombu veidošanās risks asinsvados, tāpēc vasarā jo īpaši dzer pietiekami daudz šķidrumu, kas pieaugušam cilvēkam ir vidēji 2 litri.
Izkusties katru dienu, piemēram, aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens vismaz 30 minūtes dienā uzlabos asins cirkulāciju, kas samazinās sirds slimību veidošanās risku.
Paaugstināts stress var saīsināt sirds mūžu, tāpēc, lai stabilizētu sirdsdarbību stresa apstākļos, ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā vilkābele, baldriāni, māteres vai sarkanais āboliņš. Par piemērotāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.