Kā atgūt parādu, ja uzņēmums “pazudis”?

Iedomājieties situāciju. Jūs esat veikuši remontu kādam uzņēmumam, piegādājuši preci vai vienkārši aizdevuši naudu pazīstamam komersantam, taču rēķins paliek nesamaksāts. Sazināties ar uzņēmumu vairs neizdodas – neviens uz zvaniem neatbild, biroja durvis slēgtas, bet, pārbaudot Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā (Reģistrs) – sabiedrība iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Nauda, šķiet, pazudusi.

Taču, dažas nedēļas vēlāk, jūs ejat garām tām pašām telpām un redzat: tās pašas durvis atvērtas, tie paši darbinieki strādā, tā pati darbība turpinās. Vienīgā atšķirība – uz izkārtnes ir cits uzņēmuma nosaukums.

Vai tas ir likumīgi? Atbilde ir sarežģītāka, nekā jūs domājat, un, kas ir svarīgāk, jums, iespējams, ir vairāk tiesību, nekā jūs nojaušat, skaidro ZAB “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris un strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītājs Jevgēnijs Salims.

“Burvju triks”, kas nav nekāds triks

Shēma ir vienkārša un sena. Uzņēmumam uzkrājas parādi kreditoriem, nodokļu administrācijai, darbiniekiem. Tā vietā, lai tos maksātu, uzņēmuma faktiskais saimnieks pārceļ visu vērtīgo – iekārtas, darbiniekus, klientus, pat zīmolu – uz jaunu, “tīru” sabiedrību. Vecā sabiedrība, kurā palikuši tikai parādi, tiek atstāta novārtā vai novirzīta maksātnespējā un jaunā turpina to pašu biznesu, it kā nekas nebūtu noticis.

No malas tas izskatās pēc perfekta nozieguma. Parādi paliek vienā vietā, vērtība – citā. Bet Latvijas tiesības šo gājienu pazīst jau sen, un tām ir nosaukums: uzņēmuma pāreja.

Komerclikuma 20. pants nosaka principu, kas šķiet gandrīz pārāk vienkāršs, lai būtu patiess: ja uzņēmums – kā strādājošs organisms ar saviem aktīviem, darbiniekiem un klientiem – pāriet citas personas rokās, tad kopā ar to pāriet arī parādi. Tas ir iespējams arī tad, ja par tiem nav noslēgts neviens līgums, jaunais īpašnieks apgalvo, ka neko nezināja vai vecā sabiedrība jau ir maksātnespējīga.

Jūs nevarat paņemt biznesa labās daļas un atstāt sliktās aiz sevis. Likums tās sasaista kopā

Tas, protams, neizskatās loģiski no biznesa viedokļa: kāpēc kādam būtu jāmaksā parādi, kurus viņš nav radījis? Bet tieši šeit ir likuma jēga – ja jūs pārņemat funkcionējošu saimniecisku vienību ar iekārtām, darbiniekiem, telpām, klientu plūsmu, tad jūs gūstat labumu no šīs vienības vērtības. Likums nosaka, ka kopā ar vērtību nāk arī saistības.

Te ir vērts paskaidrot vienu lietu, kas bieži rada pārsteigumu. Pāreja var notikt ne tikai tad, kad aktīvus nopērk, bet pietiek, ka tos sāk lietot – nomā telpas, izmanto iekārtas, strādā ar tiem pašiem klientiem. Komerclikumā teikts: pāreja īpašumā vai lietošanā. Šis “vai lietošanā” ir elements, ko puses visbiežāk ignorē.

Ko tas nozīmē tieši jums? Trīs lomas – trīs iemesli

Varbūt jūs domājat: “Es neesmu uzņēmējs, uz mani tas neattiecas.” Patiesībā uzņēmuma pāreja skar gandrīz ikvienu, tikai dažādās lomās.

Pirmkārt kā darbinieku. Ja jūsu darba devējs nodod savu uzņēmumu citam, jūs nepaliekat bez darba un bez tiesībām. Likums paredz, ka darbinieki pāriet pie jaunā īpašnieka automātiski, ar to pašu algu, to pašu darba stāžu un tiem pašiem uzkrātajiem atvaļinājumiem. Jaunais darba devējs nedrīkst jūs atlaist tikai tāpēc, ka noticis darījums, un nedrīkst pasliktināt jūsu darba nosacījumus. Daudzi darbinieki to nezina un klusē, kad viņiem piedāvā parakstīt “jaunu, sliktāku” līgumu.

Praksē tas izskatās šādi: piektdienā jūs strādājat uzņēmumā “Alfa”, pirmdienā jums liek parakstīt darba līgumu ar “Beta” ar mazāku algu un bez uzkrātajiem bonusiem. Ja faktiski notikusi uzņēmuma pāreja, jaunais darba līgums jums nav vajadzīgs: jūsu iepriekšējie nosacījumi saglabājas automātiski (Darba likuma 117. pants).

Uzņēmuma pāreja var būt nozīmīga arī cilvēkam, kuram kāds uzņēmums ir parādā. Ja jūsu parādnieks ir “pazudis”, bet kāds turpina viņa darbību, jums, iespējams, ir tiesības prasīt savu naudu tieši no jaunā uzņēmuma. Nav jāgaida, kamēr beigsies maksātnespējas process, un nav jāsamierinās ar to, ka “nav no kā piedzīt”. Jautājums, ko der uzdot pašam sev pirmajā mirklī, ir vienkāršs: vai kāds turpina to pašu darbību?

Būtiski, ka piecu gadu laikā pēc pārejas nodevējs un ieguvējs atbild solidāri. Tas nozīmē, ka varat izvēlēties, no kura piedzīt parādu, un parasti tā būs sabiedrība, kurai ir reāli aktīvi. Turklāt līgumi par pretējo (piemēram, “pircējs neuzņemas parādus”) nav spēkā pret trešajām personām.

Visbeidzot, uzņēmuma pāreja nav tikai privātu kreditoru vai darbinieku jautājums – tā skar arī nodokļu maksātājus kopumā. Kad uzņēmums pamet nodokļu parādus un pārceļ aktīvus, zaudējam mēs visi, jo nesamaksātie nodokļi ir nauda, kas nenonāk slimnīcās, skolās un ceļos. Tieši tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam ir īpašas pilnvaras – tas var patstāvīgi konstatēt uzņēmuma pāreju un piedzīt parādu no jaunā uzņēmuma, pat nevēršoties tiesā ar parastu prasību.

Šeit ir svarīga nianse: Augstākā tiesa skaidri noteikusi, ka VID šo jautājumu risina administratīvajā procesā, nevis civilprocesā, lai uzņēmumi nevarētu vilcināt piedziņu, izmantojot formālas procesuālas atrunas.

Kā tiesas faktiski vērtē – kopaina, ne atsevišķi fakti

Vēl pirms dažiem gadiem šādās lietās bieži uzvarēja tas, kurš prata labāk noformēt dokumentus. “Mēs esam pavisam cita sabiedrība,” teica jaunie īpašnieki. “Mūsu darbība ir nedaudz atšķirīga. Mēs nopirkām tikai dažas iekārtas, ne visu uzņēmumu.” Dažkārt šādi argumenti bija pietiekami, lai pārliecinātu tiesu.

Pēdējos gados situācija ir būtiski mainījusies. Latvijas Augstākā tiesa 2025. gada spriedumā (lieta SKC-53/2025) skaidri noteica – ja divas sabiedrības faktiski pieder vienai un tai pašai personai un darbība no vienas pāriet uz otru, tad tāda “iekšējā pārkārtošana” tiesisko seku ziņā ir tas pats, kas darījums starp svešiniekiem. Tiesa arī uzsvēra, ka pazīmes jāvērtē kopumā, nevis atsevišķi. Ilustrācijai, minētajā lietā uzņēmējs saskārās ar prasījumu, kas pārsniedza divus miljonus eiro.

Senāta spriedumā (lieta SKC-340/2017) tiesa ir izdalījusi pazīmju sarakstu, kas praksē regulāri “nostrādā”. Tās ir darbinieku pāriešana pie ieguvēja, īpaši, ja pāriet lielākā daļa ar tām pašām funkcijām, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana vai faktiska izmantošana, kā arī atrašanās vietas un juridiskās adreses saglabāšanās. Par uzņēmuma pāreju var arī liecināt saistību pārņemšana, piemēram, pret banku vai piegādātājiem, kā arī vadības pārņemšana, kad vecā uzņēmuma valdes loceklis kļūst par jaunā vadītāju.

Būtiski, ka šo pašu kopvērtējuma pieeju lieto arī Eiropas Savienības Tiesa (slavenajā Spijkers lietā C-24/85 un turpmākajā praksē). Tā nevienu pazīmi neizdala kā absolūtu, bet prasa vērtēt, vai ekonomiskās vienības identitāte ir saglabājusies pēc pārejas. Tas, kas agrāk šķita gudrs juridisks gājiens, šodien arvien biežāk beidzas ar spriedumu par labu kreditoram.

Ko paturēt prātā: pieci praktiski soļi

Lielākā daļa cilvēku, kuriem kāds ir palicis parādā, padodas pārāk ātri un pieņem, ka nauda ir zaudēta. Tomēr, ja saskaraties ar aizdomām par uzņēmuma pāreju, izšķiroši var būt šādi pieci praktiskie soļi:

1. Pārbaudiet Reģistru. Vai parādnieka dalībnieki vai valdes locekļi ir reģistrēti jaunā sabiedrībā? Vai jaunā sabiedrība reģistrēta tajā pašā vai līdzīgā adresē?

2. Fiksējiet pierādījumus nekavējoties. Uzņemiet fotogrāfijas no telpām, saglabājiet ekrānšāviņus no mājaslapas vai sociālajiem tīkliem, fiksējiet sludinājumus un klientu atsauksmes. Šī informācija var ātri pazust.

3. Pārbaudiet darbinieku kustību. Izmantojiet publiski pieejamos LinkedIn profilus, pamaniet sludinājumus par vakancēm un atsauces no klientiem.

4. Uzrunājiet juristu agrāk, ne vēlāk. Jo ilgāk gaidāt, jo grūtāk ir fiksēt faktiskos apstākļus.

5. Nepieņemiet kā atbildi: “Nav no kā piedzīt.” Ja darbība turpinās, tas bieži ir signāls, ka līdzekļi ir – tikai citā juridiskajā formā.

Secinājums

Bizness, kas nomira piektdienā un atvērās pirmdienā, varbūt domā, ka ir veiksmīgi izvairījies no parādiem. Likums domā citādi un arvien biežāk pierāda savu taisnību.

Uzņēmuma pārejas institūta mērķis nav sodīt uzņēmējus. Tā mērķis ir aizsargāt tos, kuri pildījuši savus pienākumus, piegādājuši preces vai aizdevuši naudu un tāpēc ir pelnījuši taisnīgu attieksmi.

*Šis raksts ir vispārīgs informatīvs materiāls un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju konkrētā situācijā. Ja jums ir aizdomas par uzņēmuma pāreju, vērsieties pie jurista individuāla izvērtējuma saņemšanai.

Foto: publicitātes