Jolanta Kalniņa Sieviešu dienā pārsteidz ar mītisku singlu “Esmu sieviete”

Turpinot slīpēt savu muzikāli radošo rokrakstu un strādājot pie sava debijas albuma, jaunā dziedātāja Jolanta Kalniņa iepazīstinājusi klausītājus ar savu trešo singlu – “Esmu sieviete”. Jaunais skaņdarbs ir mītisks un simboliem bagāts stāsts par sievietes identitātes meklējumiem, kurā satiekas spēcīgi Latvijas un pasaules literatūras arhetipiskie tēli. No Raiņa Spīdolas, Laimdotas un Baibas – līdz pat Ibsena Solveigai, antīkās Grieķijas Mēdejai, Tuvo Austrumu Šeherezādei un indiešu eposa varonei Draupadi.

Simboliski, ka jaunais skaņdarbs savu ceļu pie klausītājiem uzsāka Starptautiskajā sieviešu dienā, 8. martā. Tomēr autore uzsver, ka dziesmas tēma ir pārāk plaša vienam kalendāra datumam. ‘Sievietes krāšņā būtība nav definējama vienā dienā vai vienā vārdā. Tā ir daudzšķautņaina, pretrunīga, bet savā kodolā – bezgala maiga. Un tieši šis maigums ir mūsu lielākais spēks- maigums, kas sevī ietver individuālo un pasaules pieredzi,” stāsta māksliniece.

Pirmatnējie arhetipi un Grāla kauss

Dziesmas vārdu autore ir Sandra Belova– mūziķei dvēseliski tuva personība, kuras dzejolī Jolanta iemīlējusies ‘no pirmā skatiena’. Skaņdarbā “Esmu sieviete” sastopas sievietes pretējās dabas: Spīdolas spožais spēks ar Laimdotas maigumu un skaidrību, Mēdejas postošā kaisle ar Solveigas bezgalīgo pacietību. Tekstā izmantotais “Grāla kauss” ir neparasts un spēcīgs simbols un šajā gadījumā tas tiek austs no dažādām sievietes būtības šķautnēm, arhetipiem un likteņa pavedieniem, piešķirot stāstam arhaisku un reizē modernu skanējumu.. Dzejniece tekstā filosofiski skaidro, kā visas šīs pretējās dabas (vara un upurēšanās, trauslums un raganiskais spēks) var sadzīvot vienā cilvēkā- sievietē.

Muzikālā transformācija- no bardiska sākuma līdz ritmiskai un jaudīgai kulminācijai

Atšķirībā no Jolantas iepriekšējiem singliem “Mana tautasdziesma” un “Kad mīlestība ienāk”, maigiem un dvēseliskiem, jaunā dziesma iezīmē mākslinieces muzikālo izaugsmi. Tā izaug no sākotnēji bardiska dziedājuma līdz ritmiskai un jaudīgai kulminācijai.

Dziesmas ierakstā piedalījušies mūziķi:

– Raimonds Bičus – aranžija, taustiņinstrumenti un tehniskā skanējuma nodrošinājums; mūziķis atdzīvinājis skaņdarbu brīdī, kad tas radoši bija “iesprūdis”;

–  Santa Kalniņa – vijole un Ieva Heinsberga – basģitāra, abas mākslinieces papildinājušas skanējumu ar savām improvizācijām.

Dziesma skaidro universālo sievietes esību caur kultūras zīmēm. Tekstā pieminētās sārtās buras ir atsauce uz Aleksandra Grīna garstāstu “Sārtās buras”- paralēles ar šī daiļdarba varoni Asolu simbolizē ticību brīnumam. Savukārt atsauce uz Ursulas Le Gvinas grāmatas “Jūrzemes burvis” – uzsver alkas pēc kāda, kurš spēj saprast un savaldīt stihijas, pieņemot sievietes iekšējo spēku un burvību.

Audiovizuālais materiāls: publicitātes