Folkloras kopa “Banga” izdod jaunu albumu un videoklipu

Tradicionālās mūzikas grupa “Banga” svin desmito jubileju, izdod jaunu studijas albumu “Jūŗa” un 16. maijā aicina uz tā atklāšanas koncertu peldošajā mākslas centrā “Noass”. Albumā apkopotas no dažādiem latviešu folkloras arhīviem rūpīgi atlasītas dziesmas, kas klausītājiem atklāj jūras valodu un ar dzīvi piejūrā saistītotos izaicinājumus. Lielākā daļa no dziesmām oriģināli pierakstītas Kurzemē, un albuma nosaukums veidots, akcentējot īpaši šī kultūrvēsturiskā novada izloksnēm raksturīgo vēsturisko mīksto “ŗ” izrunu.

Klipā krāšņi dažādu novadu arheoloģiskie tērpi satiekas ar pilsētas augstceltnēm, savukārt dziesmas teksts metaforās par kādas zvejnieku māsas iniciāciju jaunā dzīves posmā atklāj stāstu par dažkārt nepārvaramo dabas spēku. 

Laikam ritot, cilvēki pastāvīgi ietekmējuši dabu, to pielāgojot savām vajadzībām, patērējot, pārtērējot un neatgriezeniski izmainot. Paralēli fiziskām un ekoloģiskām ietekmēm, cilvēku radītās pārmaiņas izmainījušas arī skaņu pasauli – industrializācijas un urbanizācijas radītie trokšņi saplūst ar vēja, ūdens, putnu un citām balsīm, arvien biežāk tās nomācot. Ja pievēršas Latvijas reģiona tradicionālajai mūzikai, tad savulaik tā ir bijusi daļa no skaņu ainavas, garajiem saucieniem, pavasara rotāšanām, talkas balsiem ieguļoties pakalnos un atbalstojoties pāri mežu galotnēm. Mūsdienās tradicionālās dziedāšanas ieraksti pārsvarā top studijas apstākļos, iztrūkstot dabas akustikai vai citām, arī ar pilsētu kontekstu saistītām skaņu vidēm, kurās dziesmas dzīvo.

Lai akcentētu to, ka mūzika, īpaši folkloras grupās kā “Banga”, kas pārsvarā darbojas urbānā vidē, šodien skan turpat, kur pīkst, grab un rūc tehnika, kur līdzās viļņu čalām skan kuģu taures, kur siltajās smiltīs žūst jogurta paka, bet pie apvāršņa sveikas Latvijas krastiem māj svaigi zāģētas priedes, vairāku “Jūŗas” albumā ieskaņoto dziesmu skanējums papildināts ar mūsdienu ārtelpas realitāti – cilvēku radītiem trokšņiem, ļaujot tiem mijiedarboties ar gadsimtiem seniem tekstiem un melodijām. Mūzika savienota ar Baltijas jūras skaņām, zvejniecības un kokrūpniecības industrijas lauka ierakstiem, ko apstrādājusi un producējusi skaņu māksliniece Spāre Vītola. Albumā izmantoti arī skaņu ieraksti, kas veikti filmas “Visi putni skaisti dzied” tapšanas laikā. Ar šo simbiozi grupa aicina ieklausīties tautasdziesmās ieaustajā jūras valodā, saklausīt cilvēka dzīves un dabas procesu mijiedarbi un to, ka industriāliem trokšņiem pāri arvien pastāv mūžīgas lietas – jūras un dabas grandiozais spēks.

Grupa “Banga” kopš 2016. gada nodarbojas ar Latvijas reģiona folkloru, koncertējusi visapkārt Latvijai, piedalījusies vairākos folkloras festivālos citviet Eiropā, kā arī viesojusies pie latviešiem ASV. Desmit gadu laikā grupa izveidojusi krāšņu daudzbalsīgu skanējumu un nostiprinājusi pieeju uz kultūras mantojumu raudzīties ar mūsdienu cilvēka acīm. Tapis albums “Talka” (2022), danču grāmata un albums “Šai svešā pusītē” (2024), Latvijas ebreju koncertprogramma “Džingale” (2020) un citi projekti.

Foto: Agris Priedīts