Elektroenerģijas cenas turpina kristies: lētākais aprīlis pēdējo piecu gadu laikā

Aprīlis Latvijas elektroenerģijas patērētājiem ir bijis ievērojami labvēlīgāks, ko veicināja gan vairāk saules un augstāka gaisa temperatūra, gan zemākas cenas nekā martā, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Vidējā elektroenerģijas cena aprīlī noslīdēja līdz 5,7 centiem par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 24 % mazāk nekā martā un vairāk nekā par ceturto daļu lētāk nekā pērnā gada aprīlī. Tik zems cenu līmenis šajā mēnesī pēdējo reizi tika fiksēts 2021. gadā, kad vidējā biržas cena bija 4,4 centi par kilovatstundu.

Būtisks kritums fosilās enerģijas ražošanā

Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka cenu kritumu noteicis vairāku labvēlīgu faktoru kopums: “Aprīlī novērotais cenu samazinājums ir likumsakarīgs, jo pieprasījums pēc apkures turpināja kristies, savukārt saules un vēja enerģijas izstrāde reģionā būtiski pieauga, izstumjot no tirgus dārgākos fosilos resursus. Īpaši spilgti to apliecina dati par fosilo enerģiju: ja janvārī un februārī Baltijā šādi saražotais apjoms bija gandrīz 1000 GWh mēnesī, tad aprīlī tas saruka līdz nieka 120,5 GWh. Papildu atbalstu sniedza arī aktīvā hidroenerģijas sezona Latvijā.”

Atjaunīgo resursu dominance un Latvijas loma Baltijā

Kopējā Baltijas reģiona enerģijas bilancē aprīlī teju trešdaļu nodrošināja vēja stacijas, bet saule un Latvijas hidroelektrostacijas katra deva vēl aptuveni piekto daļu no kopējā patēriņa. Saules enerģijas izstrādē Latvija ieņēma otro vietu reģionā ar 35 % no kopējā apjoma, nedaudz atpaliekot no Lietuvas, kuras īpatsvars sasniedza 40 %. Tajā pašā laikā Latvijas vēja parku pienesums kopējā sistēmā šajā mēnesī bija pavisam neliels. Tieši šie faktori – sezonāli mazāks pieprasījums un labvēlīgs enerģijas ražošanas portfelis – bija galvenie virzītājspēki zemākām elektrības cenām.

Tirgus jutīgums saglabājas: ko gaidīt turpmāk?

Elektroenerģijas cenas gada griezumā mēdz būt svārstīgas – ziemā apkures sezona cenas dzen uz augšu, savukārt vasarā lielais ražošanas apjoms var pat pārsniegt iekšējo patēriņu, radot enerģijas pārpalikumu eksportam un veicinot cenu kritumu. Pavasaris un rudens parasti ir stabilākie periodi. Sagaidāms, ka maijā tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā aprīlī, taču hidroenerģijas ietekme pamazām mazināsies. “Tā kā reģionā joprojām trūkst elastīgu jaudu, piemēram, akumulatoru krātuvju, sezonālās atšķirības saglabāsies, taču jaunās saules jaudas šovasar varētu ļaut sasniegt vai pat pārsniegt pērnā gada zemo cenu līmeni,” tirgus specifiku komentē Romāns Tjurins.

Pateicoties tam, ka tirgū ienāk arvien lielāks apjoms lētas saules enerģijas ar plašāku ģeogrāfisko pārklājumu, tā turpinās ietekmēt cenas visā Baltijas reģionā.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)